Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Abhāzija

Indekss Abhāzija

Abhāzija (abhāzu) ir valstisks veidojums (starptautiski neatzīta valsts) Kaukāzā, kas atrodas Melnās jūras austrumu krastā.

Atvērt Google Maps

Satura rādītājs

  1. 64 attiecības: Abhāzijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika, Abhāzijas karš (1992—1993), Abhāzijas prezidentu uzskaitījums, Abhāzijas un Dienvidosetijas tiesiskais statuss, Abhāzu valoda, Adžārija, Adigeja, Adigu valoda, Aizkaukāza SFPR, Aizkaukāzs, Aleksandrs I Romanovs, Apvienoto Nāciju Organizācija, Austrumromas impērija, Čečenija, Batumi miera līgums, Dagestāna, Februāra revolūcija, Gagra, Gala, Gruzija, Gruzijas Demokrātiskā Republika, Gruzijas Karaliste, Gruzijas PSR, Gudauta, Imperators, Ingušija, Kabarda-Balkārija, Kabardiešu valoda, Kahetija, Kaukāza karš, Kaukāzs, Kņazs, Konstitūcija, Krievija, Krievijas Impērija, Krievijas rublis, Krievijas—Gruzijas karš (2008), Krievu valoda, Krievu—turku karš (1877—1878), Kutaisi, Latvija, Megrelija-Augšsvanetija, Melnā jūra, Nauru, Neatkarība, Neatkarīgo Valstu Sadraudzība, Nikaragva, Očamčira, Oktobra revolūcija, Osmaņu impērija, ... Izvērst indekss (14 vairāk) »

  2. Dienvidrietumāzija
  3. Kaukāzs
  4. Neatzītās valstis

Abhāzijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika

Abhāzijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika jeb Abhāzijas APSR, bija autonoma padomju republika Gruzijas PSR sastāvā.

Skatīt Abhāzija un Abhāzijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika

Abhāzijas karš (1992—1993)

Abhāzijas karš norisinājās no 1992.

Skatīt Abhāzija un Abhāzijas karš (1992—1993)

Abhāzijas prezidentu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Abhāzijas prezidenti, kopš 1994.

Skatīt Abhāzija un Abhāzijas prezidentu uzskaitījums

Abhāzijas un Dienvidosetijas tiesiskais statuss

Abhāzijas un Dienvidosetijas starptautiskā atzīšana notiek kopš 2008.

Skatīt Abhāzija un Abhāzijas un Dienvidosetijas tiesiskais statuss

Abhāzu valoda

Abhāzu valoda ir ziemeļkaukāziešu grupas valoda, kurā runā galvenokārt abhāzi Abhāzijā un Turcijā.

Skatīt Abhāzija un Abhāzu valoda

Adžārija

Adžārijas Autonomā Republika (Acharis Avtonomiuri Respublika) ir autonoma republika Gruzijas dienvidrietumos Melnās jūras krastā.

Skatīt Abhāzija un Adžārija

Adigeja

Adigejas Republika ir viens no Krievijas Federācijas subjektiem Dienvidu federālajā apgabalā.

Skatīt Abhāzija un Adigeja

Adigu valoda

Adigu valoda (pašnosaukums: адыгабзэ) jeb adigejiešu valoda, arī čerkesu valoda, ir ziemeļkaukāziešu grupas valoda, kurā runā adigi Adigejas Republikā un dažos Krasnodaras novada rajonos Krievijā (kopskaitā ap 117 tūkstoši runātāju).

Skatīt Abhāzija un Adigu valoda

Aizkaukāza SFPR

Aizkaukāza SFPR jeb Aizkaukāza Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika, bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad 1920. — 1921.

Skatīt Abhāzija un Aizkaukāza SFPR

Aizkaukāzs

Dienvidkaukāza reģions Reģiona etnogrāfiskā karte, 1880 Kaukāza administratīvais dalījums, 1860 Aizkaukāzs jeb Dienvidkaukāzs ir politiski–ģeogrāfisks apzīmējums teritorijām uz dienvidiem no Lielā Kaukāza kalnu grēdas.

Skatīt Abhāzija un Aizkaukāzs

Aleksandrs I Romanovs

Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1801.

Skatīt Abhāzija un Aleksandrs I Romanovs

Apvienoto Nāciju Organizācija

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jeb vienkārši pazīstama kā Apvienotās Nācijas ir starpvaldību organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru.

Skatīt Abhāzija un Apvienoto Nāciju Organizācija

Austrumromas impērija

Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.

Skatīt Abhāzija un Austrumromas impērija

Čečenija

Čečenijas Republika jeb Čečenija, agrāk Ičkērija, ir viena no Krievijas Federācijas republikām.

Skatīt Abhāzija un Čečenija

Batumi miera līgums

Osmaņu kampaņa Kaukāzā, 1918 Batumi miera līgums ir kopējs nosaukums 1918.

Skatīt Abhāzija un Batumi miera līgums

Dagestāna

Dagestāna ir viena no Krievijas Federācijas republikām Ziemeļkaukāzā.

Skatīt Abhāzija un Dagestāna

Februāra revolūcija

Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.

Skatīt Abhāzija un Februāra revolūcija

Gagra

Gagra (abhāzu un) ir pilsēta pašpasludinātajā Abhāzijas Republikā, de iure Gruzijas Abhāzijas Autonomajā Republikā, rajona centrs.

Skatīt Abhāzija un Gagra

Gala

Gala vai Gali ir pilsēta pašpasludinātajā Abhāzijas Republikā, de iure Gruzijas Abhāzijas Autonomajā Republikā.

Skatīt Abhāzija un Gala

Gruzija

Gruzija (Sakartvelo), no 1991.

Skatīt Abhāzija un Gruzija

Gruzijas Demokrātiskā Republika

Republikas teritorija Gruzijas Demokrātiskā Republika (sakartvelos demokratiuli respublika) pastāvēja no 1918.

Skatīt Abhāzija un Gruzijas Demokrātiskā Republika

Gruzijas Karaliste

Gruzija ar vasaļteritorijām 13.gs. sākumā Karalistes zemes 13.gs. sākumā Gruzijas Karaliste bija viduslaiku valsts kas pastāvēja no 1008.

Skatīt Abhāzija un Gruzijas Karaliste

Gruzijas PSR

Gruzijas Padomju Sociālistiskā Republika (sakartvelos sabch'ota sotsialist'uri resp'ublik'a) bija padomju republika un Aizkaukāza PFSR (1922-1936), vēlāk tieša Padomju Savienības sastāvdaļa (1936-1991).

Skatīt Abhāzija un Gruzijas PSR

Gudauta

Gudauta ir pilsēta pašpasludinātajā Abhāzijas Republikā, de iure Gruzijas Abhāzijas Autonomajā Republikā.

Skatīt Abhāzija un Gudauta

Imperators

Oktaviānu imperatora statuss atbilst monarha statusam Imperators ( — 'pavēlnieks'), sieviešu dzimtē imperatore, ir impērijā valdoša monarha tituls.

Skatīt Abhāzija un Imperators

Ingušija

Ingušijas Republika (ingušu: Гӏалгӏай Мохк, Ğalğaj Moxk) ir viena no Krievijas Federācijas republikām Ziemeļkaukāzā.

Skatīt Abhāzija un Ingušija

Kabarda-Balkārija

Kabardas-Balkārijas Republika ir viena no Krievijas Federācijas republikām Ziemeļkaukāzā.

Skatīt Abhāzija un Kabarda-Balkārija

Kabardiešu valoda

Kabardiešu valoda (къэбэрдейбзэ, qabardejbza), zināma arī kā kabardiešu—čerkesu valoda, ir Ziemeļkaukāza valoda, kas izplatīta Krievijas republikās Kabardā-Balkārijā un Karačajā-Čerkesijā.

Skatīt Abhāzija un Kabardiešu valoda

Kahetija

Kahetija jeb Kahetijas mhare (Ḳaxetis mxare) ir viena no Gruzijas mharēm, atrodas valsts austrumos.

Skatīt Abhāzija un Kahetija

Kaukāza karš

Kaukāzs, 1801-1813 Kaukāza administratīvais dalījums, 1860 Kaukāza karš (1817—1864) bija vairāku karu sērija, kas aizsākās Krievu—turku kara (1768—1774) laikā.

Skatīt Abhāzija un Kaukāza karš

Kaukāzs

Kaukāza reģiona karte angļu valodā Elbruss Kaukāzs ir ģeopolitisks reģions, caur kuru ir novilkta Eiropas un Āzijas robeža.

Skatīt Abhāzija un Kaukāzs

Kņazs

Kņazs (sensl. къnedzь - radniecīgs senģ. kuningaz, got. kuniggs;, slov. kniež), suverēnas kņazistes (valsts) valdnieks Austrumeiropā, vai arī lielkņaza/karaļa/imperatora vasalis viduslaikos Krievijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Horvātijas, Serbijas, Melnkalnes, un Bulgārijas teritorijās.

Skatīt Abhāzija un Kņazs

Konstitūcija

likumus no Saules dieva Konstitūcija (no  — ‘iedibināt’, ‘izveidot’) jeb satversme ir valsts pamatlikums ar augstāko juridisko spēku, kas reglamentē cilvēka, sabiedrības, valsts dzīves tiesiskos principus.

Skatīt Abhāzija un Konstitūcija

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Skatīt Abhāzija un Krievija

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Skatīt Abhāzija un Krievijas Impērija

Krievijas rublis

Krievijas rublis ir Krievijas Federācijas nacionālā valūta.

Skatīt Abhāzija un Krievijas rublis

Krievijas—Gruzijas karš (2008)

Krievijas—Gruzijas kara norises karte Krievijas—Gruzijas karš bija oficiāli nepieteikta karadarbība no 2008.

Skatīt Abhāzija un Krievijas—Gruzijas karš (2008)

Krievu valoda

Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.

Skatīt Abhāzija un Krievu valoda

Krievu—turku karš (1877—1878)

Krievu—turku karš (1877—1878) bija militārs konflikts starp Osmaņu impēriju un Krievijas Impēriju, kas izrietēja no Krievijas centieniem iegūt piekļuvi Vidusjūrai, pakļaujot Osmaņu impērijai piederošās Balkānu pussalas teritorijas.

Skatīt Abhāzija un Krievu—turku karš (1877—1878)

Kutaisi

Gelati klostera katedrāle, UNESCO Pasaules mantojuma objekts Kutaisi (senie nosaukumi: Aea/Aia, Kotais, Kutatisi, Kutaïsi) ir Gruzijas trešā lielākā pilsēta, Imeretijas mhares centrs.

Skatīt Abhāzija un Kutaisi

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Skatīt Abhāzija un Latvija

Megrelija-Augšsvanetija

Megrelija-Augšsvanetija ir viena no Gruzijas mharēm.

Skatīt Abhāzija un Megrelija-Augšsvanetija

Melnā jūra

Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.

Skatīt Abhāzija un Melnā jūra

Nauru

Nauru (nauruiešu: Naoero), oficiāli Nauru Republika, ir salu valsts Mikronēzijā, Klusajā okeānā, 59 kilometrus uz dienvidiem no ekvatora.

Skatīt Abhāzija un Nauru

Neatkarība

Neatkarība ir stāvoklis, kad valstij, tautai vai organizācijai ir pašnoteikšanās, pašpārvalde, tā nav citas, augstākas varas pakļautībā.

Skatīt Abhāzija un Neatkarība

Neatkarīgo Valstu Sadraudzība

Neatkarīgo Valstu Sadraudzība (saīsinājumā NVS; (СНГ)) ir vairāku bijušo Padomju Savienības republiku izveidota konfederācija, kas oficiāli stājās spēkā, kad Baltkrievija, Krievija un Ukraina kopīgi parakstīja Belovežas gāršas līgumu.

Skatīt Abhāzija un Neatkarīgo Valstu Sadraudzība

Nikaragva

Nikaragva (izrunā), oficiāli Nikaragvas Republika (República de Nicaragua), ir valsts Centrālamerikā.

Skatīt Abhāzija un Nikaragva

Očamčira

Očamčira vai Očamčire ir pilsēta pašpasludinātajā Abhāzijas Republikā, de iure Gruzijas Abhāzijas Autonomajā Republikā.

Skatīt Abhāzija un Očamčira

Oktobra revolūcija

Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.

Skatīt Abhāzija un Oktobra revolūcija

Osmaņu impērija

Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.

Skatīt Abhāzija un Osmaņu impērija

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Skatīt Abhāzija un Padomju Savienība

Parlamentāra republika

Valstis, kurās ir parlamentāras republikas. Parlamentāra republika ir valsts pārvaldes forma, kad republiku vada parlamentāra sistēma (sistēma, kurā nav nošķirtas likumdošanas vara un izpildvara, bet ir nošķirts valdības vadītājs un valsts vadītājs).

Skatīt Abhāzija un Parlamentāra republika

Ponta

Ponta Ponta (grieķu: Πόντος, latīņu: Pontus) bija hellēniska valsts (302. p.m.ē. - 66. p.m.ē. (64.)) Mazāzijas ziemeļaustrumos pie Melnās jūras (Ponta) mūsdienu Turcijas teritorijā.

Skatīt Abhāzija un Ponta

Premjerministrs

Evika Siliņa Pirmais Latvijas Republikas premjerministrs — Kārlis Ulmanis Premjerministrs jeb valdības vadītājs ir valsts izpildvaras valdības vadītājs.

Skatīt Abhāzija un Premjerministrs

PSR Abhāzija

PSR Abhāzija, Padomju Sociālistiskā Republika Abhāzija vai Abhāzijas PSR, bija autonoma valsts, ko izveidoja abhāzu apdzīvotajā teritorijā pēc tam, kad 1921.

Skatīt Abhāzija un PSR Abhāzija

Romas impērija

Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.

Skatīt Abhāzija un Romas impērija

Soči

Soči ir kūrortpilsēta Melnās jūras krastā, Krievijas Federācijas Krasnodaras novadā, 1700 kilometru attālumā no Krievijas galvaspilsētas Maskavas.

Skatīt Abhāzija un Soči

Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums

Teritorijas ar apšaubītu statusu un ar daļēji atzītu valdību Šis ir starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums, ir pieminētas visas valstis, kuras nav atzinusi kaut viena valsts, tomēr tās tiek uzskatītas par suverēnām sakarā ar Montevideo konvenciju.

Skatīt Abhāzija un Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums

Suhumi

Suhumi, arī Akva un Sohumi ir pilsēta Gruzijā, Melnās jūras krastā, de facto neatkarīgās pašpasludinātās Abhāzijas galvaspilsēta.

Skatīt Abhāzija un Suhumi

Tbilisi

Tbilisi (izrunā), līdz 1936.

Skatīt Abhāzija un Tbilisi

Tuapse

Tuapse ir pilsēta Krievijas Federācijas Krasnodaras novadā pie Melnās jūras.

Skatīt Abhāzija un Tuapse

UTC+3

UTC+3: Zils (decembris), oranžs (jūnijs), dzeltens (visu gadu), gaisi zils - jūras teritorijas UTC+3 atbilst šīm laika zonām.

Skatīt Abhāzija un UTC+3

Venecuēla

Venecuēlas Bolivāra Republika ir vidēji attīstīta valsts Dienvidamerikas ziemeļos.

Skatīt Abhāzija un Venecuēla

Ziemeļosetija-Alānija

Ziemeļosetija-Alānija ir viena no Krievijas Federācijas republikām Ziemeļkaukāzā.

Skatīt Abhāzija un Ziemeļosetija-Alānija

Skatīt arī

Dienvidrietumāzija

Kaukāzs

Neatzītās valstis

Zināms kā Abhāzijas Republika, Abhāzijas kņaziste.

, Padomju Savienība, Parlamentāra republika, Ponta, Premjerministrs, PSR Abhāzija, Romas impērija, Soči, Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums, Suhumi, Tbilisi, Tuapse, UTC+3, Venecuēla, Ziemeļosetija-Alānija.