Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Abisālais līdzenums

Indekss Abisālais līdzenums

Ziemeļu Ledus okeāna abisālie līdzenumi. (Tumši zilā krāsā) Abisālais līdzenums ir dziļūdens līdzenums okeāna lielieplakās, pārejas zonā, kā arī malas jūru ieplakās.

Satura rādītājs

  1. 23 attiecības: Antiļu salas, Atlantijas okeāns, Ņūfaundlenda, Āfrika, Dienvidsendviču salas, Drupieži, Gvinejas līcis, Indijas okeāns, Kalns, Klusais okeāns, Kontinentālā nogāze, Kontinentālā Zemes garoza, Kontinents, Lūzuma zona, Nogulumieži, Okeāniskā Zemes garoza, Okeāns, Paugurs, Reljefs, Sedimentācija, Subdukcija, Zeme, Ziemeļu Ledus okeāns.

Antiļu salas

Antiļu salas ir ap 4000 kilometru gara salu virkne Ziemeļamerikā, kas no ziemeļiem un austrumiem ieskauj Karību jūru, atdalot to no Atlantijas okeāna un Meksikas līča.

Skatīt Abisālais līdzenums un Antiļu salas

Atlantijas okeāns

Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.

Skatīt Abisālais līdzenums un Atlantijas okeāns

Ņūfaundlenda

Ņūfaundlenda ir sala Ziemeļamerikā, Atlantijas okeāna piekrastē, Kanādas provinces Ņūfaundlendas un Labradoras apdzīvotākā daļa.

Skatīt Abisālais līdzenums un Ņūfaundlenda

Āfrika

Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.

Skatīt Abisālais līdzenums un Āfrika

Dienvidsendviču salas

Dienvidsendviču salas ir neapdzīvotu vulkānisku salu arhipelāgs Atlantijas okeāna dienvidos.

Skatīt Abisālais līdzenums un Dienvidsendviču salas

Drupieži

Konglomerāts Drupieži, arī klastiskie jeb terigēnie ieži ir nogulumieži, kas pilnībā vai pārsvarā sastāv no dažādu iežu un minerālu lauskām (daļiņām).

Skatīt Abisālais līdzenums un Drupieži

Gvinejas līcis

Gvinejas līcis ir liels līcis Atlantijas okeānā Āfrikas centrālās daļas rietumu piekrastē, pēc hidroloģiskā režīma — malas jūra.

Skatīt Abisālais līdzenums un Gvinejas līcis

Indijas okeāns

Indijas okeāna karte Indijas okeāns ir trešais lielākais okeāns pasaulē, kas aizņem ap 20% no planētas ūdens virsmas.

Skatīt Abisālais līdzenums un Indijas okeāns

Kalns

Irānā Kalns ir reljefa forma, kas paceļas augstu virs tuvākās apkārtnes.

Skatīt Abisālais līdzenums un Kalns

Klusais okeāns

Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas.

Skatīt Abisālais līdzenums un Klusais okeāns

Kontinentālā nogāze

Mantija Kontinentālā nogāze ir kontinenta malas slīpais pārejas zemūdens apgabals, kas atrodas starp kontinentālo šelfu un kontinenta pakāji, kas, savukārt, robežojas ar abisālo līdzenumu jeb okeāna dibenu.

Skatīt Abisālais līdzenums un Kontinentālā nogāze

Kontinentālā Zemes garoza

Zemes garozas biezuma karte - kontinentālā Zemes garoza atrodas zonās, kas biezākas par 10 kilometriem Kontinentālā Zemes garoza ir granīta, nogulumiežu un metamorfo iežu komplekss (sials), kas veido kontinentus un tiem līdzās esošo seklo jūras daļu - kontinentālo šelfu.

Skatīt Abisālais līdzenums un Kontinentālā Zemes garoza

Kontinents

Āzijā. Kontinents (tulkojumā "kopā turēta zeme") ir liels sauszemes masīvs, ko no visām pusēm apskalo jūras un/vai okeāns.

Skatīt Abisālais līdzenums un Kontinents

Lūzuma zona

Sanandreasa lūzuma zona Kalifornijā. Lūzuma zona, lūzuma līnija vai vienkārši lūzums ģeoloģijā ir teritorija starp divām tektoniskajām plātnēm, kur savstarpēji šīs plātnes mijiedarbojas.

Skatīt Abisālais līdzenums un Lūzuma zona

Nogulumieži

ASV) dienvidrietumi Nogulumieži ir ieži, kas veidojušies nogulsnējoties senāk izveidojušos iežu noārdīšanās produktiem vai vulkānisko vai bioloģisko procesu materiāliem.

Skatīt Abisālais līdzenums un Nogulumieži

Okeāniskā Zemes garoza

Okeāniskās Zemes garozas izplatība un vecums - sarkanā krāsa apzīmē visjaunāko okeānisko Zemes garozu un zilā - visvecāko. Okeāniskā Zemes garoza ir daļa no Zemes litosfēras, kas atrodas zem okeāniem.

Skatīt Abisālais līdzenums un Okeāniskā Zemes garoza

Okeāns

Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.

Skatīt Abisālais līdzenums un Okeāns

Paugurs

Pauguraina ainava Paugurs, arī pakalns ir reljefa forma, kam raksturīgs relatīvi neliels, tomēr izteikts zemes virsas paaugstinājums (relatīvi līdz 200 m) virs apkārtējiem pazeminājumiem, salīdzinoši lēzenas nogāzes un virsotne.

Skatīt Abisālais līdzenums un Paugurs

Reljefs

Pasaules reljefa karte Reljefs (no) ir sauszemes, jūru un okeānu dibenu virsmas nelīdzenumu kopums, kuri ir dažādi pēc izmēra, izcelsmes, vecuma un attīstības vēstures.

Skatīt Abisālais līdzenums un Reljefs

Sedimentācija

Klusajā okeānā pie Kalifornijas krastiem. Sedimentācija (no  — 'nogulsnes') jeb nogulsnēšanās ir visu veidu nogulumu veidošanās dabiskos apstākļos nogulumu materiālam pārejot no kustīga vai suspendēta stāvokļa ūdens vai gaisa vidē nekustīgos nogulumos.

Skatīt Abisālais līdzenums un Sedimentācija

Subdukcija

Subdukcija Subdukcija (no) ir Zemes garozas kustības tektonisks process, kurā liela izmēra litosfēras plātne iebīdās zem citas plātnes.

Skatīt Abisālais līdzenums un Subdukcija

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Skatīt Abisālais līdzenums un Zeme

Ziemeļu Ledus okeāns

Ziemeļu Ledus okeāns jeb Arktiskais okeāns ir mazākais un seklākais no pasaules pieciem okeāniem, lielākā daļa okeāna atrodas aiz arktiskā polārā loka.

Skatīt Abisālais līdzenums un Ziemeļu Ledus okeāns