Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Ahāts

Indekss Ahāts

Ahāts (pēc Teofrasta ziņām akmens nosaukumu ieguvis no Ahatesas upes — tagad Drillo (Karabi) Sicīlijā, kur tas it kā pirmo reizi atrasts) — termins, kuru attiecina nevis uz noteiktu minerāla veidu bet gan uz dažādām halcedona paveidu agregātajām formām.

Satura rādītājs

  1. 51 attiecības: Akmens, Amerikas Savienotās Valstis, Ametists, Ķīmiskā formula, Ņūtona gredzeni, Blīvums, Brazīlija, Caurspīdīgums (optika), Cietība, Dēdēšana, Dzelzs, Eiropa, Francija, Gliemeži, Gliemji, Habituss, Halcedons, Hesene, Islāms, Jūta, Kolorādo, Lava, Lūzums (mineraloģija), Limonīts, Magma, Mangāns, Minerāls, Mosa skala, Onikss, Opāls, Parīze, Pērkons (dabas parādība), Piesta, Pleohroisms, Sardonikss, Sērskābe, Senā Ēģipte, Sicīlija, Singonija, Skaldnība, Skorpioni, Slimība, Spīdums (mineraloģija), Teofrasts, Trigonālā singonija, Urugvaja, Vaiominga, Vācija, Vīne, Viskozitāte, ... Izvērst indekss (1 vairāk) »

  2. Dārgakmeņi
  3. Silikātu minerāli

Akmens

Latvijā lielākais laukakmens — Nīcgales Lielais akmens Pludmales oļi Akmens ir ciets, ūdenī nešķīstošs nemetālisks iezis vai tā gabals.

Skatīt Ahāts un Akmens

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Skatīt Ahāts un Amerikas Savienotās Valstis

Ametists

Ametista kristāli Ametists ( — "a" ("ne") un "methuskein" ("piedzerties") — no ticējuma, ka akmens pasargās no reibuma) (SiO2) ir violeta vai purpursarkana kvarca paveids, kuru bieži izmanto kā dārgakmeni.

Skatīt Ahāts un Ametists

Ķīmiskā formula

Ķīmiskā formula ir koncentrēts veids, kā atainot informāciju par atomiem, kas veido noteiktu ķīmisko savienojumu.

Skatīt Ahāts un Ķīmiskā formula

Ņūtona gredzeni

Ņūtona gredzeni Ņūtona gredzeni ir gredzenveida interferences joslas, kas novērojamas plānā mainīga biezuma gaisa slānī caurspīdīgas plakanas un nedaudz izliektas (lēcveidīgas) virsmas vai divu izliektu virsmu saskares punkta apkārtnē.

Skatīt Ahāts un Ņūtona gredzeni

Blīvums

Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.

Skatīt Ahāts un Blīvums

Brazīlija

Brazīlija, oficiāli Brazīlijas Federatīvā Republika (República Federativa do Brasil), ir valsts Dienvidamerikā, kas aizņem 47% no kontinenta.

Skatīt Ahāts un Brazīlija

Caurspīdīgums (optika)

Dihroiskajiem filtriem tiek izmantoti optiski caurspīdīgi materiāli. Caurspīdīgums jeb caurspīdība optikā un pārsvarā arī citās lietišķajās zinātnēs ir vielas spēja laist sev cauri gaismu.

Skatīt Ahāts un Caurspīdīgums (optika)

Cietība

Materiālu zinātnē un mineraloģijā cietība ir cietvielu raksturojošs lielums, kas apzīmē materiāla spēju pretoties pastāvīgai deformācijai.

Skatīt Ahāts un Cietība

Dēdēšana

Dēdēšana ir ģeoloģisku procesu kopums, kuru dēļ atmosfēras, hidrosfēras un biosfēras faktoru ietekmē zemes virskārtā vai nelielā dziļumā notiek minerālu un iežu sairšana vai ķīmiskā sastāva izmaiņas.

Skatīt Ahāts un Dēdēšana

Dzelzs

Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.

Skatīt Ahāts un Dzelzs

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Skatīt Ahāts un Eiropa

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Skatīt Ahāts un Francija

Gliemeži

Gliemeži jeb vēderkāji (Gastropoda) ir sugām bagātākā gliemju tipa (Mollusca) klase.

Skatīt Ahāts un Gliemeži

Gliemji

Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases.

Skatīt Ahāts un Gliemji

Habituss

Pirīta "saulīte" — viens no daudziem šim minerālam raksturīgajiem habitusiem. Plānajā telpā starp slānekļa slānīšiem kristāls varēja augt tikai plaknē, kā rezultātā radies šis radiālas formas kompleksais kristāls, kas sastāv no daudziem maziem adatveida kristāliņiem.

Skatīt Ahāts un Habituss

Halcedons

Halcedona olis. Halcedons (nosaukums saistīts ar Seno Grieķiju, taču pretstatā daudziem skaidrojumiem, nav saistāms ar seno pilsētu Halkedonu) ir viens no kvarca paveidiem — slēpti kristālisks (halcedonu veidojošie kristāliņi ir mazāki par 1 mikrometru), šķiedrains kvarcs.

Skatīt Ahāts un Halcedons

Hesene

Hesene ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.

Skatīt Ahāts un Hesene

Islāms

Islāms (IPA) ir monoteistiska reliģija un dzīvesveids, kura 7. gadsimtā radās Arābijas pussalā.

Skatīt Ahāts un Islāms

Jūta

Jūta (izrunā: vai) ir viens no Amerikas Savienoto Valstu 50 štatiem, atrodas valsts rietumu reģionā.

Skatīt Ahāts un Jūta

Kolorādo

Kolorādo (izrunā: vai) ir viens no Amerikas Savienoto Valstu 50 štatiem, atrodas rietumu reģionā.

Skatīt Ahāts un Kolorādo

Lava

Havaju salās Lava ir magma, kas nokļuvusi virs zemes vulkānu izvirdumos.

Skatīt Ahāts un Lava

Lūzums (mineraloģija)

Lūzums ir mineraloģijas termins ar kādu apzīmē virsmas, kādas ir neregulāras formas gabaliem, kas radušies, ar sitienu vai spiedienu sadalot minerāla paraugu.

Skatīt Ahāts un Lūzums (mineraloģija)

Limonīts

thumb Limonīts ir purva rūda, kas izgulsnējas no avotu, purvu un ezeru ūdeņiem ar paaugstinātu dzelzs saturu (satur dzelzs hidroksīdu).

Skatīt Ahāts un Limonīts

Magma

Magma ir izkausēts iezis, kas atrodas Zemes (vai jebkuras citas cietas planētas) dzīlēs.

Skatīt Ahāts un Magma

Mangāns

Mangāns ir ķīmiskais elements ar simbolu Mn un atomskaitli 25.

Skatīt Ahāts un Mangāns

Minerāls

Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.

Skatīt Ahāts un Minerāls

Mosa skala

Mosa skala (izrunā ar garo ō) raksturo materiāla cietību ar tā spēju ieskrāpēt mīkstāku materiālu.

Skatīt Ahāts un Mosa skala

Onikss

Sarkanais onikss ''Gemma Augustea'' — kameja, kas izmanto oniksa melnās un baltās joslas Onikss ir ahāta paveids — puscaurspīdīgs akmens ar baltām un melnām joslām.

Skatīt Ahāts un Onikss

Opāls

Austrālijas Opāls ir bezkrāsains, balts, iedzeltens, sarkans, retāk citas krāsas dārgakmens vai pusdārgakmens, reizumis ar varavīkšņainu lāsmojumu.

Skatīt Ahāts un Opāls

Parīze

Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.

Skatīt Ahāts un Parīze

Pērkons (dabas parādība)

Pērkons ir skaņa, ko rada zibens negaisa laikā.

Skatīt Ahāts un Pērkons (dabas parādība)

Piesta

Ahāta piestiņa nelielu vielas daudzumu saberšanai laboratorijas apstākļos Piesta jeb miezeris ir ierīce, kas paredzēta dažādu cietu, bet trauslu materiālu sasmalcināšanai.

Skatīt Ahāts un Piesta

Pleohroisms

kordierīta. Slīpēts un košākas krāsas iegūšanai visdrīzāk arī karsēts tanzanīts — šim dārgakmenim raksturīgs pleohroisms. Pleohroisms ir optiska vielas īpašība — krāsainā kristālā notiek divkārša gaismas laušana un gaismas stars tiek sadalīts divos staros, kuri ir polarizēti 90° grādu leņķī viens pret otru.

Skatīt Ahāts un Pleohroisms

Sardonikss

Ap 2,5 cm garš sardoniksa paraugs. Sardonikss ir ahāta paveids, līdzīga oniksam, taču atšķirībā no tā sardoniksam raksturīgas sarkanbrūnas un melnas vai baltas joslas.

Skatīt Ahāts un Sardonikss

Sērskābe

Sērskābe (H2SO4) tīrā veidā ir eļļains, viegli sasalstošs šķidrums.

Skatīt Ahāts un Sērskābe

Senā Ēģipte

Piramīdas ir simbols, kas visbiežāk asociējas ar Seno Ēģipti Senā Ēģipte (no), pašnosaukums Kemeta (no Ta-Kemet — "melnā zeme"), bija sena civilizācija, kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes.

Skatīt Ahāts un Senā Ēģipte

Sicīlija

Sicīlija ir lielākā sala Vidusjūrā un autonoms Itālijas reģions ar km² lielu platību.

Skatīt Ahāts un Sicīlija

Singonija

Singonija (no (sin) — 'vienāds', γωνία (gonia) — 'stūris') — kristālu struktūras grupējums pēc kristālu elementāršūniņas simetrijas pazīmēm.

Skatīt Ahāts un Singonija

Skaldnība

Zaļš fluorīts ar izteiktu skaldnību. Skaldnība mineraloģijā ir kristāliska materiāla īpašība šķelties pa noteiktām plaknēm.

Skatīt Ahāts un Skaldnība

Skorpioni

Skorpioni (Scorpiones) ir zirnekļveidīgo kārta.

Skatīt Ahāts un Skorpioni

Slimība

Slimība ir organisma funkciju traucējumi.

Skatīt Ahāts un Slimība

Spīdums (mineraloģija)

Spīdums ir materiāla virsmas spēja atstarot gaismu - šo īpašību nosaka tas, ka virsma ir pietiekami gluda un tās nelīdzenumi ir mazāki nekā redzamās gaismas viļņa garums.

Skatīt Ahāts un Spīdums (mineraloģija)

Teofrasts

Teofrasts (dzimis ap 371. gadu p.m.ē., miris ap 287. gadu p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs, Aristoteļa skolnieks un sekotājs.

Skatīt Ahāts un Teofrasts

Trigonālā singonija

Trigonālā singonija Kristalogrāfijā trigonālā singonija ir viena no 7 singonijām.

Skatīt Ahāts un Trigonālā singonija

Urugvaja

Urugvaja, pilnā nosaukumā Urugvajas Austrumu Republika (República Oriental del Uruguay) ir valsts Dienvidamerikas dienvidaustrumu daļā pie Atlantijas okeāna.

Skatīt Ahāts un Urugvaja

Vaiominga

Vaiominga ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas Rietumu reģionā.

Skatīt Ahāts un Vaiominga

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.

Skatīt Ahāts un Vācija

Vīne

Vīne (Wien) ir Austrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.

Skatīt Ahāts un Vīne

Viskozitāte

Viskozitātes attēlojums. Apakšējam (violetajam) šķidrumam ir lielāka viskozitāte, nekā augšējam. Eksperiments, kas rāda, ka iekšējā berze šķidruma staba centrā ir mazāka nekā malās, kas saskaras ar stiklu Viskozitāte jeb stigrība, arī staignums, stīgrums, valkanība, valkanums ir iekšējā berze (raksturo to, cik attiecīgais šķidrums ir "biezs").

Skatīt Ahāts un Viskozitāte

1902. gads

1902.

Skatīt Ahāts un 1902. gads

Skatīt arī

Dārgakmeņi

Silikātu minerāli

Zināms kā Ahāta paveidi.

, 1902. gads.