Ātrāk nekā pārlūku!
16 attiecības: Augusts Bīlenšteins, Babotes pilskalns, Dobele (zeme), Dobeles pils, Ernests Brastiņš, Jaunpils pils, Kuldīgas komturi, Kurši, Kursa (valsts), Livonijas krusta kari, Nameisis, Pilskalns, Slagūne, Uzbrukumi Dobelei (1280), Vecākā atskaņu hronika, Zemgale (valsts).
Augusts Bīlenšteins
Augusts Johans Gotfrīds Bīlenšteins (—) bija vācbaltiešu cilmes luterāņu mācītājs un valodnieks.
Jaunums!!: Babotes pilskalns un Augusts Bīlenšteins · Redzēt vairāk »
Babotes pilskalns
Kartavu pilskalna uzmērojums (Brastiņš, 1923). Babotes pilskalns ir Atskaņu hronikas vēstījumā par 1280. gada uzbrukumiem Dobelei pieminēts pilskalns uz Kursas un Zemgales robežas.
Jaunums!!: Babotes pilskalns un Babotes pilskalns · Redzēt vairāk »
Dobele (zeme)
Dobele jeb Doblene (latīņu tekstos: Dubelene, vācu tekstos: Doblên) bija seno zemgaļu novads starp Tērveteni, Spārneni, Dobeni un Upmali aptuveni tagadējā Dobeles novada, daļēji Tukuma novada (Džūkstes pagasts) teritorijā, kuru pēc Zemgales sadalīšanas līguma 1254.
Jaunums!!: Babotes pilskalns un Dobele (zeme) · Redzēt vairāk »
Dobeles pils
Dobeles pils rekonstrukcijas mēģinājums. Dobeles pils bija Livonijas ordeņa Dobeles komturu mītne no 14.
Jaunums!!: Babotes pilskalns un Dobeles pils · Redzēt vairāk »
Ernests Brastiņš
E. Brastiņa piemineklis Rīgā, Kronvalda parkā līdzās Kongresu namam pie pilsētas kanāla. Priekšpuse. E. Brastiņa piemineklis Rīgā, Kronvalda parkā līdzās Kongresu namam pie pilsētas kanāla. Aizmugure. Ernests Brastiņš (dzimis, miris) bija gleznotājs, mākslas teorētiķis, publicists, pilskalnu pētnieks, Dievturu draudzes izveidotājs un dižvadonis; tēlnieka Arvīda Brastiņa brālis.
Jaunums!!: Babotes pilskalns un Ernests Brastiņš · Redzēt vairāk »
Jaunpils pils
Jaunpils pils. Jaunpils no Pauluči albuma (1827). Jaunpils pils (Štafenhāgens, 1866). Jaunpils pilsmuižas plāns no Pauluči albuma (1827). Pils plāns Jaunpils pils ir viduslaiku pils Jaunpilī, cēlis Livonijas ordenis 14.
Jaunums!!: Babotes pilskalns un Jaunpils pils · Redzēt vairāk »
Kuldīgas komturi
Kuldīgas komtureja (Komth:Goldingen) un Kandavas fogteja (pirms 1525). '''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtureja, 15. Bauskas fogteja, 16. Rēzeknes fogteja, 17. Daugavpils komtureja, 18. Sēlpils fogteja, 19. Dobeles komtureja, 20. Kandavas fogteja, 21. Grobiņas fogteja, 22. Ventspils komtureja Kuldīgas komturi (vācu: Komtur von Goldingen) bija Livonijas ordeņa Kuldīgas pils pārvaldnieki un savu Kurzemes vasaļu karavadoņi (komturs - "komandieris") ordeņa karagājienos pret žemaišiem, lietuviešiem, zemgaļiem, Rīgas pilsētu, Rīgas arhibīskapu un krieviem.
Jaunums!!: Babotes pilskalns un Kuldīgas komturi · Redzēt vairāk »
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Babotes pilskalns un Kurši · Redzēt vairāk »
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Jaunums!!: Babotes pilskalns un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Jaunums!!: Babotes pilskalns un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Nameisis
Tērvetes pilskalns, uz kura atradās Nameiša rezidence Nameisis (Nameise, Nameyxe), pazīstams arī kā Namejs, Nameitis, bija Tērvetes zemgaļu vecākais, vēlāk visas Zemgales ķēniņš un brīvības cīņu vadonis.
Jaunums!!: Babotes pilskalns un Nameisis · Redzēt vairāk »
Pilskalns
Smiltenes pilskalna uzmērījumi 19. gadsimtā (J. von Sivers, 1872).Jegór von Sivers. Smilten. Ein Beitrag für die Entwickelungsgeschichte Livlands, etc. 1872 Pilskalns ir kalns vai pakalns, kurā senatnē atradušies nocietinājumi.
Jaunums!!: Babotes pilskalns un Pilskalns · Redzēt vairāk »
Slagūne
Slagūne (agrāk Slagūnes muiža) ir ciems Dobeles novada Annenieku pagastā.
Jaunums!!: Babotes pilskalns un Slagūne · Redzēt vairāk »
Uzbrukumi Dobelei (1280)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Kuldīgas komtura karaspēks no Kuldīgas (Goldingen) devās karagājienā uz austrumiem komturu pils drupām (19.gs. sākuma attēls). 1280.
Jaunums!!: Babotes pilskalns un Uzbrukumi Dobelei (1280) · Redzēt vairāk »
Vecākā atskaņu hronika
Livonijas (vecākās) atskaņu hronikas titullapa (Leo Meijera izdevums, 1876). Vecākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku ir otra senākā Livonijas hronika (sacerēta 1290—1296, vissenākā ir Indriķa hronika) par Krusta kariem Latvijā.
Jaunums!!: Babotes pilskalns un Vecākā atskaņu hronika · Redzēt vairāk »
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Jaunums!!: Babotes pilskalns un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »
