Ātrāk nekā pārlūku!
21 attiecības: Arhipelāgs, Austrālija, Eiropa, Honolulu, Japāna, Jaungvineja, Jaungvinejas jūra, Klusais okeāns, Krāterezers, Melanēzija, Oto fon Bismarks, Otrais pasaules karš, Papua-Jaungvineja, Pirmais pasaules karš, Plātņu tektonika, Protektorāts, Vācija, Vācijas kanclers, Villems Shautens, Vulkāns, Zemes garoza.
Arhipelāgs
Somu līci Arhipelāgs (no (arkhipélagos) — 'galvenā jūra') ir salu grupa vai virkne, kurā salas atrodas samērā tuvu cita citai un tām ir vienāda izcelsme.
Jaunums!!: Bismarka arhipelāgs un Arhipelāgs · Redzēt vairāk »
Austrālija
Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.
Jaunums!!: Bismarka arhipelāgs un Austrālija · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Bismarka arhipelāgs un Eiropa · Redzēt vairāk »
Honolulu
Honolulu ir Havaju štata administratīvais centrs.
Jaunums!!: Bismarka arhipelāgs un Honolulu · Redzēt vairāk »
Japāna
Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.
Jaunums!!: Bismarka arhipelāgs un Japāna · Redzēt vairāk »
Jaungvineja
Jaungvineja ir otra pasaules lielākā sala pēc Grenlandes, atdalījusies no Austrālijas aptuveni pirms 7 000 gadiem, kad ceļoties Pasaules okeāna līmenim applūda tagadējais Torresa šaurums.
Jaunums!!: Bismarka arhipelāgs un Jaungvineja · Redzēt vairāk »
Jaungvinejas jūra
Jaungvinejas jūra vai Bismarka jūra ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra starp Jaungvinejas salu un Bismarka arhipelāga salām.
Jaunums!!: Bismarka arhipelāgs un Jaungvinejas jūra · Redzēt vairāk »
Klusais okeāns
Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas.
Jaunums!!: Bismarka arhipelāgs un Klusais okeāns · Redzēt vairāk »
Krāterezers
Jaunzēlandē — ir krāterezers Krāterezers ir ezers, kas izveidojies ilgāku laiku neaktīva vulkāna krāterī vai kalderā.
Jaunums!!: Bismarka arhipelāgs un Krāterezers · Redzēt vairāk »
Melanēzija
Melanēzija. Tradicionālais Melanēzijas kodols iekrāsots tumši zaļš, gaišāk zaļā krāsā — perifērā zona Melanēzija ( — ‘melns’, — ‘sala’) ir reģions Klusā okeāna rietumu daļā.
Jaunums!!: Bismarka arhipelāgs un Melanēzija · Redzēt vairāk »
Oto fon Bismarks
Oto Eduards Leopolds fon Bismarks (dzimis, miris), Bismarkas-Šēnhauzenas grāfs, bija konservatīvs vācu valstsvīrs, kuram bija nozīmīga loma Eiropas 19.
Jaunums!!: Bismarka arhipelāgs un Oto fon Bismarks · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Bismarka arhipelāgs un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Papua-Jaungvineja
Papua-Jaungvineja ir valsts Okeānijā.
Jaunums!!: Bismarka arhipelāgs un Papua-Jaungvineja · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Bismarka arhipelāgs un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Plātņu tektonika
Zemes garozas plātņu kustība Plātņu tektonika ir mūsdienu ģeoloģiska teorija par litosfēras kustību.
Jaunums!!: Bismarka arhipelāgs un Plātņu tektonika · Redzēt vairāk »
Protektorāts
Protektorāts ir situācija, kurā militāri, politiski vai ekonomiski spēcīgāka valsts pilnībā vai daļēji kontrolē kādu citu valsti, valstisku veidojumu vai teritoriju.
Jaunums!!: Bismarka arhipelāgs un Protektorāts · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Bismarka arhipelāgs un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas kanclers
Vācijas kanclers ir valdības galvas tituls Vācijā.
Jaunums!!: Bismarka arhipelāgs un Vācijas kanclers · Redzēt vairāk »
Villems Shautens
Villems Kornēlijs Shautens (dzimis ap 1567. gadu Hornā, Nīderlandē, miris 1625. gadā Madagaskaras piekrastē) bija holandiešu jūrasbraucējs, pazīstams kā pirmais, kas apkuģojis Hornas ragu.
Jaunums!!: Bismarka arhipelāgs un Villems Shautens · Redzēt vairāk »
Vulkāns
Stromboli vulkāna izvirdums (Itālija) ASV) Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.
Jaunums!!: Bismarka arhipelāgs un Vulkāns · Redzēt vairāk »
Zemes garoza
kodola līdz eksosfērai. Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras.
Jaunums!!: Bismarka arhipelāgs un Zemes garoza · Redzēt vairāk »
