Satura rādītājs
44 attiecības: Agrārā reforma Latvijā, Alūksnes komturi, Aleksandrs fon der Borhs, Atašienes pagasts, Šķaune, Baltkrievija, Barkavas pagasts, Bernds fon der Borhs, Daugavgrīvas viduslaiku pils, Galēnu pagasts, Inflantijas vaivadija, Izborska, Jersikas pilskalns, Johans fon der Borhs, Latvijas PSR, Lietuva, Livonija, Livonijas Konfederācija, Livonijas ordeņa mestri, Ludzas trakts, Mihaels fon der Borhs, Mihaels Jozefs fon der Borhs, Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis, Pāvils I, Pleskava, Polija, Polijas—Lietuvas ūnija, Pomerānija, Preiļu muiža, Rīgas pils, Sicīlija, Siksts IV, Staņislavs Poņatovskis, Stefans Grūbe, Stirnienas pagasts, Svētā Romas impērija, Tallina, Varakļānu pagasts, Varka (pilsnovads), Vācbaltieši, Vācu ordenis, Višgorodoka, Viļņas ūnija, Ziemeļreina-Vestfālene.
Agrārā reforma Latvijā
Agrārreforma Latvijā 1920.
Skatīt Borhi un Agrārā reforma Latvijā
Alūksnes komturi
Alūksnes komtureja (Komth:Marienbg). Alūksnes komturs (vācu: Komtur von Marienburg) bija Livonijas ordeņa Alūksnes pils pārvaldnieks un karavadonis ordeņa rīkotajos karagājienos.
Skatīt Borhi un Alūksnes komturi
Aleksandrs fon der Borhs
Grāfs Aleksandrs fon der Borhs (dzimis, miris) bija Rīgā dzimis vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas diplomāts un teātra darbinieks, īstenais slepenpadomnieks.
Skatīt Borhi un Aleksandrs fon der Borhs
Atašienes pagasts
Atašienes pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām tā austrumos, dienvidos no Teiču purva.
Skatīt Borhi un Atašienes pagasts
Šķaune
Šķaune (agrāk Landskorona, Poļeščina) ir apdzīvota vieta Krāslavas novada Šķaunes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Borhi un Šķaune
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Skatīt Borhi un Baltkrievija
Barkavas pagasts
Barkavas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos.
Skatīt Borhi un Barkavas pagasts
Bernds fon der Borhs
šiliņa monētas. Bernds fon der Borhs (vācu: Bernd von der Borch, latīņu: Bernhardus von der Borch) jeb Bernhards Borhs bija Livonijas ordeņa mestrs 1472.I-1483.18.XI, līdz Romas pāvests viņu atcēla no amata.
Skatīt Borhi un Bernds fon der Borhs
Daugavgrīvas viduslaiku pils
poļu—zviedru kara laikā 1601. gadā (Džakomo Lauro gravīra) Daugavgrīvas viduslaiku pils jeb Daugavgrīvas skansts, arī Skanstnieki ir viduslaiku pils vieta Rīgā, Vecdaugavas apkaimē, Skanstnieku ielā 5 — kādreizējā Daugavgrīvas klostera vietā.
Skatīt Borhi un Daugavgrīvas viduslaiku pils
Galēnu pagasts
Galēnu pagasts ir viena no Preiļu novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļaustrumos Maltas kreisajā krastā.
Skatīt Borhi un Galēnu pagasts
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Skatīt Borhi un Inflantijas vaivadija
Izborska
Skats uz cietoksni Izborskas cietoksnis ar Lukovkas torni (no 1330) Izborska (vidusaugšvācu: Îsburc; latviešu vēsturiski: Izbārste) bija sena nocietināta pilsēta mūsdienu Pleskavas apgabala rietumos, netālu no robežas ar Latviju un Igauniju, tagad Starijizborskas ciems.
Skatīt Borhi un Izborska
Jersikas pilskalns
Jersikas pilskalns ir Indriķa hronikā aprakstītās ķēniņa Visvalža Jersikas pils vieta tagadējā Līvānu novada Jersikas pagastā.
Skatīt Borhi un Jersikas pilskalns
Johans fon der Borhs
Johans fon der Borhs, pilnā vārdā Johans Andreass Jozefs fon der Borhs (dzimis 1713. gadā, miris) bija no Borhu dzimtas cēlies Kurzemes hercogistes diplomāts un Polijas-Lietuvas kopvalsts lielkanclers.
Skatīt Borhi un Johans fon der Borhs
Latvijas PSR
Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.
Skatīt Borhi un Latvijas PSR
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Borhi un Lietuva
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Skatīt Borhi un Livonija
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Skatīt Borhi un Livonijas Konfederācija
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Skatīt Borhi un Livonijas ordeņa mestri
Ludzas trakts
Ludzas trakta ziemeļu daļa (Ludzas apkārtne, 1798). Ludzas pils drupas pēc sagraušanas 1654. gadā. Ludzas trakts jeb Ludzas stārastija bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629-1772) sastāvā ar centru Ludzā.
Skatīt Borhi un Ludzas trakts
Mihaels fon der Borhs
Mihaels fon der Borhs, pilnā vārdā grāfs Mihaels Johans fon der Borhs-Lubešics un Borhofs (1753—1810) bija no Borhu dzimtas cēlies vācbaltiešu izcelsmes Polijas-Lietuvas kopvalsts diplomāts, Ludzas trakta stārasts (1772), ģenerālleitnants (1786).
Skatīt Borhi un Mihaels fon der Borhs
Mihaels Jozefs fon der Borhs
Mihaels Jozefs fon der Borhs (1806 – 1881) bija no Borhu dzimtas cēlies Latgales muižnieks, Preiļu muižas īpašnieks (1835-1866), Vitebskas guberņas šļahtas maršals (marszałek szlachty), arheologs, vēsturnieks un rakstnieks.
Skatīt Borhi un Mihaels Jozefs fon der Borhs
Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis
Maltas ordeņa ģerbonis Maltas ordeņa vairogs un krusts Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis jeb Neatkarīgais militārais un hospitālais Maltas bruņinieku ordenis (S.M.H.O.M.), pilnā nosaukumā Neatkarīgais Hospitālais Militārais Svētā Jeruzalemes Jāņa, Rodas un Maltas ordenis ir valstisks veidojums, starptautisko tiesību subjekts ar ierobežotu tiesībsubjektību, kas izveidojies no Romas katoļu Baznīcas viduslaiku Hospitāliešu mūku-bruņinieku ordeņa.
Skatīt Borhi un Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis
Pāvils I
Pāvils I var būt.
Skatīt Borhi un Pāvils I
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Skatīt Borhi un Pleskava
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt Borhi un Polija
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Skatīt Borhi un Polijas—Lietuvas ūnija
Pomerānija
Pomerānijas heraldiskais simbols — grifs Pomerānija (kašūbu: Pòmòrze vai Pòmòrskô, jeb Pomorania) ir vēsturisks reģions Baltijas jūras dienvidu krastā, kurā kopš 12.
Skatīt Borhi un Pomerānija
Preiļu muiža
Preiļu muiža ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu komplekss Preiļos, kas sastāv no muižas pils, laukakmeņu mūra staļļa, diviem ieejas vārtiem, laukakmeņu mūra rotondas un romantiska ainavu parka 41,2 ha platībā.
Skatīt Borhi un Preiļu muiža
Rīgas pils
Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.
Skatīt Borhi un Rīgas pils
Sicīlija
Sicīlija ir lielākā sala Vidusjūrā un autonoms Itālijas reģions ar km² lielu platību.
Skatīt Borhi un Sicīlija
Siksts IV
Siksts IV (dzimis; pilsoniskais vārds — Frančesko della Rovere (Francesco della Rovere), miris) bija renesanses laika Romas pāvests no 1471.
Skatīt Borhi un Siksts IV
Staņislavs Poņatovskis
Staņislavs II Augusts Poņatovskis (dzimis, miris) bija pēdējais Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (1764-1795).
Skatīt Borhi un Staņislavs Poņatovskis
Stefans Grūbe
Stefans Grūbe (latīņu: Stephanus Gruben) bija Rīgas virsbīskaps 12.03.1480.
Skatīt Borhi un Stefans Grūbe
Stirnienas pagasts
Stirnienas pagasts bija viena no Rēzeknes apriņķa pašvaldībām tā ziemeļrietumos.
Skatīt Borhi un Stirnienas pagasts
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Skatīt Borhi un Svētā Romas impērija
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Skatīt Borhi un Tallina
Varakļānu pagasts
Varakļānu pagasts ir viena no Varakļānu novada administratīvajām teritorijām.
Skatīt Borhi un Varakļānu pagasts
Varka (pilsnovads)
Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.—13.gadsimtā pēc dažādām vēstures kartēm. Varkas pilsnovads bija seno latgaļu Jersikas valsts jeb Letijas daļa uz austrumiem no Lubāna ezera, kas pieminēta ar Romas pāvesta legāta Modenas Viļuma starpniecību panāktajā 1226.
Skatīt Borhi un Varka (pilsnovads)
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Skatīt Borhi un Vācbaltieši
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Skatīt Borhi un Vācu ordenis
Višgorodoka
Višgorodoka (agrāk Višgoroda, Augšpils) ir ciems Krievijas Federācijā, kas no 1920.
Skatīt Borhi un Višgorodoka
Viļņas ūnija
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.
Skatīt Borhi un Viļņas ūnija
Ziemeļreina-Vestfālene
Ziemeļreina-Vestfālene ir Vācijas federālā zeme Vācijas rietumos.
Skatīt Borhi un Ziemeļreina-Vestfālene
Zināms kā Borhu dzimta, Fon der Borhi, Fon der Borhs.