Satura rādītājs
14 attiecības: Borhi, Ernsts Johans Bīrons, Kārlis Kristians Jozefs, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Mihaels fon der Borhs, Polijas—Lietuvas ūnija, Sanktpēterburga, Staņislavs Poņatovskis, Varakļānu muiža, Varšava, Zībergi, 1713. gads, 1715. gads.
Borhi
Borhu dzimtas ģerbonis Grāfu Borhu dzimtas ģerbonis Varakļānu muižas kungu māja (1789) Preiļu muižas kapela (1817) ar Borhu dzimtas kapenēm zem tās Preiļu muižas kungu māja pirms atjaunošanas (2007) Borhi ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči Livonijā izsekojami līdz 15.
Skatīt Johans fon der Borhs un Borhi
Ernsts Johans Bīrons
Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).
Skatīt Johans fon der Borhs un Ernsts Johans Bīrons
Kārlis Kristians Jozefs
Kārlis Kristians Jozefs no Saksijas, arī Saksijas Kārlis (vācu: Karl Christian Joseph Ignaz Eugen Franz Xaver von Sachsen; dzimis 1733. gada 13. jūlijā Drēzdenē, miris 1796. gada 16. jūnijā Drēzdenē) bija Saksijas princis, no 1758.
Skatīt Johans fon der Borhs un Kārlis Kristians Jozefs
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Skatīt Johans fon der Borhs un Kurzemes un Zemgales hercogi
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Skatīt Johans fon der Borhs un Kurzemes un Zemgales hercogiste
Mihaels fon der Borhs
Mihaels fon der Borhs, pilnā vārdā grāfs Mihaels Johans fon der Borhs-Lubešics un Borhofs (1753—1810) bija no Borhu dzimtas cēlies vācbaltiešu izcelsmes Polijas-Lietuvas kopvalsts diplomāts, Ludzas trakta stārasts (1772), ģenerālleitnants (1786).
Skatīt Johans fon der Borhs un Mihaels fon der Borhs
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Skatīt Johans fon der Borhs un Polijas—Lietuvas ūnija
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Skatīt Johans fon der Borhs un Sanktpēterburga
Staņislavs Poņatovskis
Staņislavs II Augusts Poņatovskis (dzimis, miris) bija pēdējais Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (1764-1795).
Skatīt Johans fon der Borhs un Staņislavs Poņatovskis
Varakļānu muiža
Varakļānu muižas pils (Napoleona Ordas akvarelis, 1875.) Varakļānu muižas pils mūsdienās (2008). Varakļānu muižas pils ir no 1783.
Skatīt Johans fon der Borhs un Varakļānu muiža
Varšava
Varšava ir Polijas galvaspilsēta no 1596.
Skatīt Johans fon der Borhs un Varšava
Zībergi
Zībergu dzimtas ģerbonis. Plāteru-Zībergu dzimtas ģerbonis Zībergi (arī Sieberg, Sieberger, Syburg), pēc 1803.
Skatīt Johans fon der Borhs un Zībergi
1713. gads
1713.
Skatīt Johans fon der Borhs un 1713. gads
1715. gads
1715.
Skatīt Johans fon der Borhs un 1715. gads
Zināms kā Jans Andrejs Borhs.