Ātrāk nekā pārlūku!
36 attiecības: Agrārā reforma Latvijā, Aizkraukles viduslaiku pils, Arendoles muiža, Ērģemes kauja, Bebrene, Bebrenes muiža, Bresta (Baltkrievija), Cēsu pils, Daugavpils komturi, Dortmunde, Gothards Ketlers, Ilūkste, Inflantijas vaivadi, Inflantijas vaivadija, Jans Tadeušs Zībergs, Juzefats Zībergs, Kandavas fogteja, Kazimirišķu muiža, Krāslava, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latgale, Līksnas muiža, Livonija, Livonijas ordenis, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Piebalgas pils, Pilskalnes muiža, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Rīgas pils, Sēļi (Sēļu pagasts), Sēlija, Sēlpils virspilskunga iecirknis, Staņislavs Kostka Plāters-Zībergs, Vācbaltieši, Volfi fon Līdinghauzeni, Ziemeļreina-Vestfālene.
Agrārā reforma Latvijā
Agrārreforma Latvijā 1920.
Jaunums!!: Zībergi un Agrārā reforma Latvijā · Redzēt vairāk »
Aizkraukles viduslaiku pils
Aizkraukles pilsdrupas pie Karikstes upes (2000) Aizkraukles pilsdrupas no augšas (2011) Aizkraukles viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils 13. — 17.
Jaunums!!: Zībergi un Aizkraukles viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Arendoles muiža
Arendoles muiža mūsdienās Arendoles muiža atrodas Latgalē, Preiļu novada Rožkalnu pagasta Arendolē.
Jaunums!!: Zībergi un Arendoles muiža · Redzēt vairāk »
Ērģemes kauja
Ērģemes kauja, kurā krievu karaspēks sakāva Livonijas apvienotos spēkus, notika Livonijas kara trešajā gadā - 1560.gada 2. augustā.
Jaunums!!: Zībergi un Ērģemes kauja · Redzēt vairāk »
Bebrene
Bebrene (arī Bebrine) ir apdzīvota vieta Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Zībergi un Bebrene · Redzēt vairāk »
Bebrenes muiža
Bebrenes muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā. Bebrenes muižas kungu māja atrodas Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta Bebrenē.
Jaunums!!: Zībergi un Bebrenes muiža · Redzēt vairāk »
Bresta (Baltkrievija)
Bresta (arī Бе́расьце, Бярэ́сьце) ir pilsēta Baltkrievijas galējos dienvidrietumos pie Polijas robežas Rietumu Bugas un Muhavecas upju satekas vietā, apgabala centrs.
Jaunums!!: Zībergi un Bresta (Baltkrievija) · Redzēt vairāk »
Cēsu pils
Cēsu pils ir lielākā viduslaiku pils Latvijā.
Jaunums!!: Zībergi un Cēsu pils · Redzēt vairāk »
Daugavpils komturi
'''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtreja, 15. Bauskas fogteja, 16. Rēzeknes fogteja, 17. Daugavpils komtureja, 18. Sēlpils fogteja, 19. Dobeles komtureja, 20. Kandavas fogteja, 21. Grobiņas fogteja, 22. Ventspils komtureja. Daugavpils komtureja (Komth:Dünaburg) un Rēzeknes fogteja pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas 1562. gadā. Daugavpils komturi bija Livonijas ordeņa pavēlnieki (komandieri) Daugavpils komturejas teritorijā 1367.
Jaunums!!: Zībergi un Daugavpils komturi · Redzēt vairāk »
Dortmunde
Dortmunde ir pilsēta Vācijas rietumos, Rūras baseinā, Ziemeļreinas-Vesfālenes federālajā zemē.
Jaunums!!: Zībergi un Dortmunde · Redzēt vairāk »
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Jaunums!!: Zībergi un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »
Ilūkste
Ilūkste ir pilsēta Sēlijas dienvidaustrumos, Augšdaugavas novadā, agrākais Ilūkstes apriņķa un Ilūkstes novada centrs.
Jaunums!!: Zībergi un Ilūkste · Redzēt vairāk »
Inflantijas vaivadi
Vaivadijas ģerbonis Inflantijas vaivadi bija Polijas-Lietuvas ūnijas Inflantijas vaivadijas pārvaldes vadītāji.
Jaunums!!: Zībergi un Inflantijas vaivadi · Redzēt vairāk »
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Jaunums!!: Zībergi un Inflantijas vaivadija · Redzēt vairāk »
Jans Tadeušs Zībergs
Jans Tadeušs Zībergs (dzimis 1739. gadā, miris 1806. gadā) bija Polijas–Lietuvas valsts darbinieks, Inflantijas vaivads no 1775. līdz 1778. gadam, Brestas vaivads no 1778. līdz 1795. gadam.
Jaunums!!: Zībergi un Jans Tadeušs Zībergs · Redzēt vairāk »
Juzefats Zībergs
Juzefats Zībergs (dzimis 1684. gadā, miris 1776. gadā) bija Polijas–Lietuvas valsts darbinieks, Inflantijas vaivads no 1769.
Jaunums!!: Zībergi un Juzefats Zībergs · Redzēt vairāk »
Kandavas fogteja
Kuldīgas komtureja un Kandavas fogteja (Vgt:Kandau). '''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtreja, 15. Karksi fogteja, 16. Bauskas fogteja, 17. Rēzeknes fogteja, 18. Daugavpils komtureja, 19. Sēlpils fogteja, 20. Dobeles komtureja, 21. Kandavas fogteja, 22. Grobiņas fogteja, 23. Ventspils komtureja. Kandavas fogteja bija Livonijas ordeņa Kandavas fogtu pārvaldīta Kurzemes daļa laikā no 1312.
Jaunums!!: Zībergi un Kandavas fogteja · Redzēt vairāk »
Kazimirišķu muiža
Kazimirišķu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā. Kazimirišķu muižas kungu māja atradās Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta Kazimiriškos.
Jaunums!!: Zībergi un Kazimirišķu muiža · Redzēt vairāk »
Krāslava
Krāslava ir pilsēta Latvijas dienvidaustrumos Daugavas abos krastos (Latgales un Sēlijas teritorijā), Krāslavas novada centrs.
Jaunums!!: Zībergi un Krāslava · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Zībergi un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Zībergi un Latgale · Redzēt vairāk »
Līksnas muiža
Līksnas muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā. Sagruvusī Līksnas muiža 1927. gadā left Līksnas muižas kungu mājas paliekas atrodas Augšdaugavas novada Līksnas pagasta Līksnā.
Jaunums!!: Zībergi un Līksnas muiža · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Zībergi un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Zībergi un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Zībergi un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Piebalgas pils
Piebalgas baznīca un pilsdrupas 18. gs. (no Broces krājuma) Piebalgas pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.—16.
Jaunums!!: Zībergi un Piebalgas pils · Redzēt vairāk »
Pilskalnes muiža
Pilskalnes (Šlosbergas) muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā. Pilskalnes muižas jeb Šlosbergas muižas kungu māja atradās Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta Pilskalnē pie Ilūkstes—Subates ceļa, apmēram no Ilūkstes.
Jaunums!!: Zībergi un Pilskalnes muiža · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Jaunums!!: Zībergi un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »
Rīgas pils
Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.
Jaunums!!: Zībergi un Rīgas pils · Redzēt vairāk »
Sēļi (Sēļu pagasts)
Sēļi ir ciems Valmieras novada Sēļu pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Zībergi un Sēļi (Sēļu pagasts) · Redzēt vairāk »
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Jaunums!!: Zībergi un Sēlija · Redzēt vairāk »
Sēlpils virspilskunga iecirknis
Sēlpils virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Sēlpils virspilskunga iecirknis jeb Sēlpils virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Zībergi un Sēlpils virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Staņislavs Kostka Plāters-Zībergs
Staņislavs Kostka Plāters-Zībergs (dzimis, miris) bija muižu īpašnieks, grāfs, Latgales sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Zībergi un Staņislavs Kostka Plāters-Zībergs · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Zībergi un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Volfi fon Līdinghauzeni
Volfu fon Līdinghauzenu dzimtas ģerbonis. Georgs Kristofs Volfs no Līdinghauzenes (1751–1807), Kurzemes un Zemgales hercogistes kanclers. Volfi fon Līdinghauzeni jeb Līdinghauzeni-Volfi (von Lüdinghausen Wolff) ir sena vācu dzimta, kas 15.
Jaunums!!: Zībergi un Volfi fon Līdinghauzeni · Redzēt vairāk »
Ziemeļreina-Vestfālene
Ziemeļreina-Vestfālene ir Vācijas federālā zeme Vācijas rietumos.
Jaunums!!: Zībergi un Ziemeļreina-Vestfālene · Redzēt vairāk »
