Ātrāk nekā pārlūku!
95 attiecības: Alberts fon Bukshēvdens, Balduīns I, Baltijas valstis, Bernards Hermans, Bertolds, Brēmene, Brēmenes arhibīskapija, Dānija, Dānijas karaļu uzskaitījums, Frīdrihs I, Frīdrihs III, Grobiņa, Heinrihs III, Heinrihs VI, Jenss Grands, Meinards, Morics, Nikolajs, Otons I, Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Rimberts, Skandināvija, Svētā Anskara dzīve, Svētā Romas impērija, Vācija, 1013. gads, 1029. gads, 1032. gads, 1035. gads, 1043. gads, 1072. gads, 1101. gads, 1104. gads, 1123. gads, 1148. gads, 1168. gads, 1178. gads, 1179. gads, 1180. gads, 1184. gads, 1185. gads, 1190. gads, 1192. gads, 1207. gads, 1208. gads, 1210. gads, 1217. gads, 1219. gads, 1258. gads, 1273. gads, ..., 1274. gads, 1306. gads, 1307. gads, 1310. gads, 1327. gads, 1344. gads, 1348. gads, 1360. gads, 1395. gads, 1406. gads, 1421. gads, 1422. gads, 1435. gads, 1441. gads, 1442. gads, 1463. gads, 1496. gads, 1497. gads, 1511. gads, 1542. gads, 1547. gads, 1549. gads, 1558. gads, 1566. gads, 1568. gads, 1585. gads, 1589. gads, 1596. gads, 1634. gads, 1635. gads, 1645. gads, 787. gads, 789. gads, 805. gads, 831. gads, 838. gads, 845. gads, 848. gads, 865. gads, 888. gads, 909. gads, 915. gads, 916. gads, 936. gads, 988. gads. Izvērst indekss (45 vairāk) »
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Alberts fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »
Balduīns I
Balduīns I; dzimis 1058.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Balduīns I · Redzēt vairāk »
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »
Bernards Hermans
Bernards Hermans (dzimis, miris) bija amerikāņu komponists, diriģents un filmu orģinālmūzikas autors.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Bernards Hermans · Redzēt vairāk »
Bertolds
Bertolds var būt.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Bertolds · Redzēt vairāk »
Brēmene
Brēmene (izrunā) ir sena ostas pilsēta Vācijā Vēzeres upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Brēmene · Redzēt vairāk »
Brēmenes arhibīskapija
Centrāleiropas Romas Katoļu baznīcas provinces ap 1500. gadu. Brēmenes arhibīskapija tumši pelēkā krāsā. Brēmenes Doma katedrāle mūsdienās. Hamburgas Doma katedrāle (1800). Brēmenes arhibīskapija (1072—1645), sākumā Hamburgas-Brēmenes arhibīskapija (848-1072), bija Romas Katoļu baznīcas province, kas sākotnēji aptvēra tagadējās Ziemeļvācijas teritoriju, Ziemeļvalstis un Baltijas zemes.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Brēmenes arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Dānija · Redzēt vairāk »
Dānijas karaļu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas karaļi, kopš 940.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Dānijas karaļu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Frīdrihs I
Frīdrihs I var būt.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Frīdrihs I · Redzēt vairāk »
Frīdrihs III
Frīdrihs III var būt.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Frīdrihs III · Redzēt vairāk »
Grobiņa
Grobiņa ir sena pilsēta Kurzemes rietumos Ālandes upes krastos, Dienvidkurzemes novada centrs.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Grobiņa · Redzēt vairāk »
Heinrihs III
Heinrihs III (saukts arī Melnais un Dievbijīgais; dzimis, miris) bija Saliešu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1046.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Heinrihs III · Redzēt vairāk »
Heinrihs VI
Heinrihs VI (dzimis 1165. gada novembrī, miris) bija Svētās Romas impērijas imperatora Frīdriha I otrais dēls.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Heinrihs VI · Redzēt vairāk »
Jenss Grands
Jenss Grands arī Johans Grands (vācu: Jens Grand, Jonas Fursat (Feuersaat) Grand; ap 1260. - 1327. gada 30. maijs) bija dāņu viduslaiku klerikālais politiķis, Roskildes prāvests, Lundas arhibīskaps (1289-1303), Rīgas arhibīskaps (1303—1304), Brēmenes arhibīskaps (1310-1327).
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Jenss Grands · Redzēt vairāk »
Meinards
Meinards no Zēgebergas (vidusaugšvācu: Meynhart,; dzimis ap 1130/1140, miris), pazīstams arī kā Meinhards, no 1993.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Meinards · Redzēt vairāk »
Morics
Morics var būt.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Morics · Redzēt vairāk »
Nikolajs
Nikolajs var būt.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Nikolajs · Redzēt vairāk »
Otons I
Otons I Lielais (dzimis, miris) bija Austrumfranku valsts karalis un Svētās Romas impērijas imperators.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Otons I · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapi (1255—1562)
Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Redzēt vairāk »
Rimberts
Svētais Rimberts (arī Rembert, vai Rembart, dzimis 830. gadā — miris 888. gada 11. jūnijā) bija Hamburgas-Brēmenes arhibīskaps, hronikas Vita sancti Anscarii autors.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Rimberts · Redzēt vairāk »
Skandināvija
Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Skandināvija · Redzēt vairāk »
Svētā Anskara dzīve
''Vita sancti Anskarii'' rokraksta fragments. Svētā Anskara dzīve ir Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta (830—888) sarakstīta hronika, kuras XXX nodaļas fragmentā ir unikāls vēstījums par dāņu un zviedru 853.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Svētā Anskara dzīve · Redzēt vairāk »
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Vācija · Redzēt vairāk »
1013. gads
1013.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1013. gads · Redzēt vairāk »
1029. gads
1029.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1029. gads · Redzēt vairāk »
1032. gads
1032.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1032. gads · Redzēt vairāk »
1035. gads
1035.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1035. gads · Redzēt vairāk »
1043. gads
1043.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1043. gads · Redzēt vairāk »
1072. gads
1072.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1072. gads · Redzēt vairāk »
1101. gads
1101.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1101. gads · Redzēt vairāk »
1104. gads
1104.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1104. gads · Redzēt vairāk »
1123. gads
1123.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1123. gads · Redzēt vairāk »
1148. gads
1196.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1148. gads · Redzēt vairāk »
1168. gads
1168.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1168. gads · Redzēt vairāk »
1178. gads
1178.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1178. gads · Redzēt vairāk »
1179. gads
1179.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1179. gads · Redzēt vairāk »
1180. gads
1180.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1180. gads · Redzēt vairāk »
1184. gads
1184.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1184. gads · Redzēt vairāk »
1185. gads
1185.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1185. gads · Redzēt vairāk »
1190. gads
1190.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1190. gads · Redzēt vairāk »
1192. gads
1192.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1192. gads · Redzēt vairāk »
1207. gads
1207.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1207. gads · Redzēt vairāk »
1208. gads
1208.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1208. gads · Redzēt vairāk »
1210. gads
1210.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1210. gads · Redzēt vairāk »
1217. gads
1217.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1217. gads · Redzēt vairāk »
1219. gads
1219.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1219. gads · Redzēt vairāk »
1258. gads
1258.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1258. gads · Redzēt vairāk »
1273. gads
1273.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1273. gads · Redzēt vairāk »
1274. gads
1274.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1274. gads · Redzēt vairāk »
1306. gads
1306.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1306. gads · Redzēt vairāk »
1307. gads
1307.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1307. gads · Redzēt vairāk »
1310. gads
1310.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1310. gads · Redzēt vairāk »
1327. gads
1327.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1327. gads · Redzēt vairāk »
1344. gads
1344.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1344. gads · Redzēt vairāk »
1348. gads
1348.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1348. gads · Redzēt vairāk »
1360. gads
1360.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1360. gads · Redzēt vairāk »
1395. gads
1395.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1395. gads · Redzēt vairāk »
1406. gads
1406.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1406. gads · Redzēt vairāk »
1421. gads
1421.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1421. gads · Redzēt vairāk »
1422. gads
1422.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1422. gads · Redzēt vairāk »
1435. gads
1435.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1435. gads · Redzēt vairāk »
1441. gads
1441.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1441. gads · Redzēt vairāk »
1442. gads
1442.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1442. gads · Redzēt vairāk »
1463. gads
1463.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1463. gads · Redzēt vairāk »
1496. gads
1496.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1496. gads · Redzēt vairāk »
1497. gads
1497.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1497. gads · Redzēt vairāk »
1511. gads
1511.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1511. gads · Redzēt vairāk »
1542. gads
1542.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1542. gads · Redzēt vairāk »
1547. gads
1547.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1547. gads · Redzēt vairāk »
1549. gads
1549.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1549. gads · Redzēt vairāk »
1558. gads
1558.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1558. gads · Redzēt vairāk »
1566. gads
1566.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1566. gads · Redzēt vairāk »
1568. gads
1568.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1568. gads · Redzēt vairāk »
1585. gads
1585.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1585. gads · Redzēt vairāk »
1589. gads
1589.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1589. gads · Redzēt vairāk »
1596. gads
1596.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1596. gads · Redzēt vairāk »
1634. gads
1634.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1634. gads · Redzēt vairāk »
1635. gads
1635.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1635. gads · Redzēt vairāk »
1645. gads
1645.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1645. gads · Redzēt vairāk »
787. gads
787.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 787. gads · Redzēt vairāk »
789. gads
789.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 789. gads · Redzēt vairāk »
805. gads
805.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 805. gads · Redzēt vairāk »
831. gads
831.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 831. gads · Redzēt vairāk »
838. gads
838.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 838. gads · Redzēt vairāk »
845. gads
845.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 845. gads · Redzēt vairāk »
848. gads
848.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 848. gads · Redzēt vairāk »
865. gads
865.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 865. gads · Redzēt vairāk »
888. gads
888.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 888. gads · Redzēt vairāk »
909. gads
909.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 909. gads · Redzēt vairāk »
915. gads
915.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 915. gads · Redzēt vairāk »
916. gads
916.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 916. gads · Redzēt vairāk »
936. gads
936.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 936. gads · Redzēt vairāk »
988. gads
988.
Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 988. gads · Redzēt vairāk »
