Satura rādītājs
17 attiecības: Adrijas jūra, Atlantijas okeāns, Baltijas jūra, Brētliņa, Centimetrs, Dienvidu puslode, Latvija, Maroka, Melnā jūra, Planktons, Siļķu dzimta, Siļķveidīgās, Spuras, Vēžveidīgie, Vidusjūra, Ziemeļjūra, Ziemeļu puslode.
Adrijas jūra
Adrijas jūra ir Vidusjūras vistālāk ziemeļos novietotā daļa starp Apenīnu pussalu un Balkānu pussalu.
Skatīt Brētliņas un Adrijas jūra
Atlantijas okeāns
Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.
Skatīt Brētliņas un Atlantijas okeāns
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Skatīt Brētliņas un Baltijas jūra
Brētliņa
Brētliņa jeb Eiropas brētliņa (Sprattus sprattus) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Eiropas un Ziemeļāfrikas piekrastes jūrās.
Skatīt Brētliņas un Brētliņa
Centimetrs
Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.
Skatīt Brētliņas un Centimetrs
Dienvidu puslode
Dienvidu puslode Dienvidu puslode ir puse no jebkura debesu ķermeņa virsmas, kas atrodas dienvidos no ekvatora.
Skatīt Brētliņas un Dienvidu puslode
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Brētliņas un Latvija
Maroka
Maroka (berberu: ⵍⵎⴻⵖⵔⵉⴱ / ⴰⵎⴻⵔⵔⵓⴽ Elmeɣrib / Amerruk), oficiāli Marokas Karaliste, ir valsts Ziemeļāfrikā.
Skatīt Brētliņas un Maroka
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Skatīt Brētliņas un Melnā jūra
Planktons
Planktona organismu fotomontāža Planktons ir jebkurš brīvi peldošs, neliels organisms (augi, dzīvnieki, arheji vai baktērijas), kas visu aktīvo dzīves laiku pavada ūdenī, ļaujoties ūdens viļņojumam.
Skatīt Brētliņas un Planktons
Siļķu dzimta
Siļķu dzimta (Clupeidae) ir viena no siļķveidīgo kārtas (Clupeiformes) dzimtām, kas apvieno apmēram 200 zivju sugas un kas tiek iedalītas 4 apakšdzimtās.
Skatīt Brētliņas un Siļķu dzimta
Siļķveidīgās
Siļķveidīgās jeb siļķveidīgo zivju kārta (Clupeiformes) ir viena no īsto kaulzivju (Teleostei) kārtām, kas ir vienīgā kārta siļķveidīgo apakškohortā (Clupei).
Skatīt Brētliņas un Siļķveidīgās
Spuras
Zivs ''Lampanyctodes hectoris'' morfolģija: 1 — žaunu vāks 2 — sānu līnija 3 — '''muguras spura''' 4 — '''tauku spura''' 5 — astes daļa 6 — '''astes spura''' 7 — '''anālā spura''' 8 — fotofori 9 — '''vēdera spura''' (pāra) 10 — '''krūšu spura''' (pāra) Spuras ir kustības orgāni, kurus organismi izmanto, lai pārvietotos ūdenī un kontrolētu savas kustības.
Skatīt Brētliņas un Spuras
Vēžveidīgie
Vēžveidīgie (Crustacea) ir posmkāju tipa apakštips.
Skatīt Brētliņas un Vēžveidīgie
Vidusjūra
Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.
Skatīt Brētliņas un Vidusjūra
Ziemeļjūra
Ziemeļjūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem; to no trim pusēm ieskauj sauszeme.
Skatīt Brētliņas un Ziemeļjūra
Ziemeļu puslode
Ziemeļu puslode Ziemeļu puslode ir puse no Zemes virsmas, kas atrodas ziemeļos no ekvatora.
Skatīt Brētliņas un Ziemeļu puslode
Zināms kā Sprattus.