Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Deitērijs

Indekss Deitērijs

Deitērija vieta izotopu tabulā Deitērijs ( — otrais, otrējais) jeb smagais ūdeņradis ir ūdeņraža otrs stabilais izotops.

Satura rādītājs

  1. 20 attiecības: Amonjaks, Atoma kodols, Deitrons, Elektrolīze, Harolds Jūrijs, Izotops, Kodolreaktors, Kodolsintēze, Kodolu magnētiskā rezonanse, Litija hidrīds, Lokizlāde, Masspektrometrija, Neitrons, Plazma, Protijs, Protons, Smagais ūdens, Tritijs, Ultravioletais starojums, 1932. gads.

Amonjaks

Amonjaks ir slāpekļa un ūdeņraža ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir NH3.

Skatīt Deitērijs un Amonjaks

Atoma kodols

Shematisks atoma kodola attēlojums. Sarkanā krāsā ir protoni, bet zilā krāsā — neitroni Atoma kodols ir atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta tā masa (99,9% no atoma masas).

Skatīt Deitērijs un Atoma kodols

Deitrons

Deitrons jeb deitons ir ūdeņraža smagā izotopa - deitērija atoma kodols.

Skatīt Deitērijs un Deitrons

Elektrolīze

Skolas laboratorijas elektrolīzes aparāta ilustrācija. Elektrolīze ir ķīmisks process, kas norisinās pie elektrodiem — anoda un katoda, ja caur elektrolīta šķīdumu vai kausējumu plūst strāva, kā rezultātā vielas tiek sadalītas atsevišķos ķīmiskajos elementos un citos savienojumos.

Skatīt Deitērijs un Elektrolīze

Harolds Jūrijs

Harolds Kleitons Jūrijs (Harold Clayton Urey,  —) bija ASV fizikālķīmiķis.

Skatīt Deitērijs un Harolds Jūrijs

Izotops

Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.

Skatīt Deitērijs un Izotops

Kodolreaktors

neitronu heterogēnā kodolreaktora shematisks attēls1 — vadības stienis; 2 — bioloģiskā aizsardzība; 3 — siltumaizsardzība; 4 — neitronu palēninātājs; 5 — kodoldegviela; 6 — siltumnesējs. Kodolreaktors jeb atomreaktors ir iekārta, kurā norisinās vadāma kodolu dalīšanās ķēdes reakcija.

Skatīt Deitērijs un Kodolreaktors

Kodolsintēze

tritija kodolsintēzes modelis. Kodolsintēze ir process, kura laikā pretēji kodolu dalīšanās procesam notiek kodolu saplūšana.

Skatīt Deitērijs un Kodolsintēze

Kodolu magnētiskā rezonanse

Kodolu magnētiskās rezonanses spektrometrs Kodolu magnētiskā rezonanse (KMR jeb angliski NMR) ir augstfrekvences radioviļņu selektīva absorbcija vielā, kura atrodas ļoti spēcīgā magnētiskajā laukā.

Skatīt Deitērijs un Kodolu magnētiskā rezonanse

Litija hidrīds

Litija hidrīds (LiH) ir jonu tipa hidrīds — litija un ūdeņraža binārais savienojums.

Skatīt Deitērijs un Litija hidrīds

Lokizlāde

Lokizlāde starp divām naglām Lokizlāde ir viens no elektriskās izlādes veidiem gāzēs.

Skatīt Deitērijs un Lokizlāde

Masspektrometrija

Toluola elektronu jonizācijas masas spektrs Masspektrometrija ir analītiskā metode, kas izmanto jonu masas un lādiņa attiecību (m/z), lai identificētu savienojumus paraugā.

Skatīt Deitērijs un Masspektrometrija

Neitrons

Neitrons (no - 'neitrāls; ne viens, ne otrs') ir atoma kodola sastāvā esošas subatomāras daļiņas, kas ir bez lādiņa.

Skatīt Deitērijs un Neitrons

Plazma

Dekoratīvā plazmas lampa Plazma (plásma — ‘veidojums’) ir daļēji vai pilnīgi jonizēta viela, kur lādētās daļiņas var brīvi pārvietoties.

Skatīt Deitērijs un Plazma

Protijs

Protija vieta izotopu tabulā Protijs (no (protōs) — 'pirmais') ir visvieglākais un dabā visizplatītākais ūdeņraža izotops.

Skatīt Deitērijs un Protijs

Protons

Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.

Skatīt Deitērijs un Protons

Smagais ūdens

Smagais ūdens jeb deitērija oksīds (D2O) ir ūdens paveids, kura molekulas parastā ūdeņraža (protija) vietā satur deitēriju.

Skatīt Deitērijs un Smagais ūdens

Tritijs

Tritija vieta izotopu tabulā Tritijs ((tritos) — 'trešais, trešējais') jeb pārsmagais ūdeņradis ir trešais no ūdeņraža izotopiem.

Skatīt Deitērijs un Tritijs

Ultravioletais starojums

Ultravioletais starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks nekā redzamajai gaismai, bet garāks nekā rentgenstariem.

Skatīt Deitērijs un Ultravioletais starojums

1932. gads

1932.

Skatīt Deitērijs un 1932. gads

Zināms kā Smagais ūdeņradis, Ūdeņradis-2.