Satura rādītājs
20 attiecības: Amonjaks, Atoma kodols, Deitrons, Elektrolīze, Harolds Jūrijs, Izotops, Kodolreaktors, Kodolsintēze, Kodolu magnētiskā rezonanse, Litija hidrīds, Lokizlāde, Masspektrometrija, Neitrons, Plazma, Protijs, Protons, Smagais ūdens, Tritijs, Ultravioletais starojums, 1932. gads.
Amonjaks
Amonjaks ir slāpekļa un ūdeņraža ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir NH3.
Skatīt Deitērijs un Amonjaks
Atoma kodols
Shematisks atoma kodola attēlojums. Sarkanā krāsā ir protoni, bet zilā krāsā — neitroni Atoma kodols ir atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta tā masa (99,9% no atoma masas).
Skatīt Deitērijs un Atoma kodols
Deitrons
Deitrons jeb deitons ir ūdeņraža smagā izotopa - deitērija atoma kodols.
Skatīt Deitērijs un Deitrons
Elektrolīze
Skolas laboratorijas elektrolīzes aparāta ilustrācija. Elektrolīze ir ķīmisks process, kas norisinās pie elektrodiem — anoda un katoda, ja caur elektrolīta šķīdumu vai kausējumu plūst strāva, kā rezultātā vielas tiek sadalītas atsevišķos ķīmiskajos elementos un citos savienojumos.
Skatīt Deitērijs un Elektrolīze
Harolds Jūrijs
Harolds Kleitons Jūrijs (Harold Clayton Urey, —) bija ASV fizikālķīmiķis.
Skatīt Deitērijs un Harolds Jūrijs
Izotops
Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.
Skatīt Deitērijs un Izotops
Kodolreaktors
neitronu heterogēnā kodolreaktora shematisks attēls1 — vadības stienis; 2 — bioloģiskā aizsardzība; 3 — siltumaizsardzība; 4 — neitronu palēninātājs; 5 — kodoldegviela; 6 — siltumnesējs. Kodolreaktors jeb atomreaktors ir iekārta, kurā norisinās vadāma kodolu dalīšanās ķēdes reakcija.
Skatīt Deitērijs un Kodolreaktors
Kodolsintēze
tritija kodolsintēzes modelis. Kodolsintēze ir process, kura laikā pretēji kodolu dalīšanās procesam notiek kodolu saplūšana.
Skatīt Deitērijs un Kodolsintēze
Kodolu magnētiskā rezonanse
Kodolu magnētiskās rezonanses spektrometrs Kodolu magnētiskā rezonanse (KMR jeb angliski NMR) ir augstfrekvences radioviļņu selektīva absorbcija vielā, kura atrodas ļoti spēcīgā magnētiskajā laukā.
Skatīt Deitērijs un Kodolu magnētiskā rezonanse
Litija hidrīds
Litija hidrīds (LiH) ir jonu tipa hidrīds — litija un ūdeņraža binārais savienojums.
Skatīt Deitērijs un Litija hidrīds
Lokizlāde
Lokizlāde starp divām naglām Lokizlāde ir viens no elektriskās izlādes veidiem gāzēs.
Skatīt Deitērijs un Lokizlāde
Masspektrometrija
Toluola elektronu jonizācijas masas spektrs Masspektrometrija ir analītiskā metode, kas izmanto jonu masas un lādiņa attiecību (m/z), lai identificētu savienojumus paraugā.
Skatīt Deitērijs un Masspektrometrija
Neitrons
Neitrons (no - 'neitrāls; ne viens, ne otrs') ir atoma kodola sastāvā esošas subatomāras daļiņas, kas ir bez lādiņa.
Skatīt Deitērijs un Neitrons
Plazma
Dekoratīvā plazmas lampa Plazma (plásma — ‘veidojums’) ir daļēji vai pilnīgi jonizēta viela, kur lādētās daļiņas var brīvi pārvietoties.
Skatīt Deitērijs un Plazma
Protijs
Protija vieta izotopu tabulā Protijs (no (protōs) — 'pirmais') ir visvieglākais un dabā visizplatītākais ūdeņraža izotops.
Skatīt Deitērijs un Protijs
Protons
Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.
Skatīt Deitērijs un Protons
Smagais ūdens
Smagais ūdens jeb deitērija oksīds (D2O) ir ūdens paveids, kura molekulas parastā ūdeņraža (protija) vietā satur deitēriju.
Skatīt Deitērijs un Smagais ūdens
Tritijs
Tritija vieta izotopu tabulā Tritijs ((tritos) — 'trešais, trešējais') jeb pārsmagais ūdeņradis ir trešais no ūdeņraža izotopiem.
Skatīt Deitērijs un Tritijs
Ultravioletais starojums
Ultravioletais starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks nekā redzamajai gaismai, bet garāks nekā rentgenstariem.
Skatīt Deitērijs un Ultravioletais starojums
1932. gads
1932.
Skatīt Deitērijs un 1932. gads
Zināms kā Smagais ūdeņradis, Ūdeņradis-2.