Satura rādītājs
20 attiecības: Aste, Augļi, Ģints (bioloģija), Āzija, Āzijas vāveres, Bioma, Diena, Dienvidaustrumāzija, Dzīvnieki, Grauzēji, Koks, Kukaiņi, Lapas, Palmu vāveres, Sēkla, Skudru dzimta, Suga, Termīti, Tropi, Vāveres.
Aste
Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.
Skatīt Dienvidaustrumāzijas vāveres un Aste
Augļi
Augļu stends Barselonas tirgū Augļi ir ēdami un sulīgi segsēkļu veidojumi no ziediem.
Skatīt Dienvidaustrumāzijas vāveres un Augļi
Ģints (bioloģija)
Ģints ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Skatīt Dienvidaustrumāzijas vāveres un Ģints (bioloģija)
Āzija
Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.
Skatīt Dienvidaustrumāzijas vāveres un Āzija
Āzijas vāveres
Āzijas vāveres, Āzijas vāveru apakšdzimta (Callosciurinae) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju apakšdzimtām.
Skatīt Dienvidaustrumāzijas vāveres un Āzijas vāveres
Bioma
Planēta Zeme Bioma jeb bioms (no — 'dzīve, dzīvība') ir ģeogrāfiskās joslas daļa (saukta arī par dabas zonu) ar līdzīgiem klimatiskajiem apstākļiem, kā arī šajā reģionā sastopamo dzīvo organismu kopums.
Skatīt Dienvidaustrumāzijas vāveres un Bioma
Diena
terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts) Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.
Skatīt Dienvidaustrumāzijas vāveres un Diena
Dienvidaustrumāzija
Dienvidaustrumāzijas politiskā karte. Dienvidaustrumāzija ir Āzijas daļa uz dienvidiem no Ķīnas un uz austrumiem no Indijas.
Skatīt Dienvidaustrumāzijas vāveres un Dienvidaustrumāzija
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Skatīt Dienvidaustrumāzijas vāveres un Dzīvnieki
Grauzēji
Grauzēji (Rodentia) ir zīdītāju klases (Mammalia) dzīvnieku kārta.
Skatīt Dienvidaustrumāzijas vāveres un Grauzēji
Koks
Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.
Skatīt Dienvidaustrumāzijas vāveres un Koks
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Skatīt Dienvidaustrumāzijas vāveres un Kukaiņi
Lapas
Lapa Lapas ir augstāko augu orgāni, vasas veidojumi, kuros notiek fotosintēze, transpirācija un augu elpošana.
Skatīt Dienvidaustrumāzijas vāveres un Lapas
Palmu vāveres
Palmu vāveres, palmu vāveru cilts (Funambulini) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju cilts, kas pieder Āzijas vāveru apakšdzimtai (Callosciurinae).
Skatīt Dienvidaustrumāzijas vāveres un Palmu vāveres
Sēkla
linu sēklas. Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns.
Skatīt Dienvidaustrumāzijas vāveres un Sēkla
Skudru dzimta
Skudras, skudru dzimta (Formicidae) ir viena no visvieglāk atpazīstamākajām un izplatītākajām kukaiņu dzimtām.
Skatīt Dienvidaustrumāzijas vāveres un Skudru dzimta
Suga
Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.
Skatīt Dienvidaustrumāzijas vāveres un Suga
Termīti
Termīti (Termitoidae) ir sociālu kukaiņu grupa, kas vēl nesenā pagātnē tika sistematizēta kā termītu kārta (Isoptera), bet mūsdienās saskaņā ar jaunākajiem atklājumiem tā tiek sistematizēta prusaku kārtā (Blattaria) kā termītu virsdzimta.
Skatīt Dienvidaustrumāzijas vāveres un Termīti
Tropi
Tropu atrašanās vieta. To ierobežo ziemeļu tropu loks un dienvidu tropu loks Tropi jeb tropiskie reģioni ir reģions ap ekvatoru, teritorija uz dienvidiem no ziemeļu tropu loka un uz ziemeļiem no dienvidu tropu loka.
Skatīt Dienvidaustrumāzijas vāveres un Tropi
Vāveres
Vāveres, vāveru dzimta (Sciuridae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder vāverveidīgo (Sciuromorpha) apakškārtai.
Skatīt Dienvidaustrumāzijas vāveres un Vāveres
Zināms kā Callosciurini, Dienvidaustrumāzijas vāveru cilts.