Satura rādītājs
28 attiecības: Arheoloģiskie izrakumi, Atlantijas okeāns, Āfrika, Ciklons, Egejas jūra, Feniķija, Itālija, Jonija, Jonijas jūra, Kenhreja, Kolonija, Korintas kanāls, Korintas līcis, Korintas zemesšaurums, Lehaja, Marmors, Melnā jūra, Osta, Peloponēsa, Saronikas līcis, Senā Ēģipte, Senā Korinta, Senie laiki, Sicīlija, Tirdzniecība, Turcija, Verdzība, Vidusjūra.
Arheoloģiskie izrakumi
Pompejos 19. gadsimta beigās. Arheoloģiskie izrakumi ir zemes slāņos vai zem ūdens atrodošos lietisko vēstures avotu iegūšana zinātniski pētnieciskos nolūkos.
Skatīt Diolks un Arheoloģiskie izrakumi
Atlantijas okeāns
Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.
Skatīt Diolks un Atlantijas okeāns
Āfrika
Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Diolks un Āfrika
Ciklons
Ciklons Islandes tuvumā 2003. gadā Ciklons ir liels atmosfēras veidojums, kurā ir zems atmosfēras spiediens ciklona centrā.
Skatīt Diolks un Ciklons
Egejas jūra
Egejas jūra ir Vidusjūras daļa starp Grieķiju un Turciju — starp Eiropu un Āziju.
Skatīt Diolks un Egejas jūra
Feniķija
Tuvajos Austrumos (zaļā krāsā) Feniķija ir senas teritorijas nosaukums, kas kā šaura zemes strēle apmēram 8—25 km platumā stiepās gar Vidusjūras austrumu piekrasti.
Skatīt Diolks un Feniķija
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Skatīt Diolks un Itālija
Jonija
Joniešu apdzīvotā teritorija (zaļā krāsā) 11.-8. gadsimtā p.m.ē. Jonija (vai Ἰωνίη) bija vēsturiska grieķu cilts joniešu apdzīvota teritorija Mazāzijas rietumos, Egejas jūras Hijas un Lesbas salās, kā arī apkārtējās mazākās salās.
Skatīt Diolks un Jonija
Jonijas jūra
Jonijas jūra (— ‘mūsu jūra’) ir Vidusjūras daļa starp Balkānu pussalu un Apenīnu pussalu.
Skatīt Diolks un Jonijas jūra
Kenhreja
Kenhreja bija sena ostas pilsēta, kas atradās ap 11 km uz austrumiem no senās Korintas, Saronika krastā, un bija Āzijas jūras tirdzniecības ceļa galapunkts Eiropā.
Skatīt Diolks un Kenhreja
Kolonija
Pasaules impērijas un kolonijas 1936. gadā Kolonija (no — 'apmetne') ir teritorija, kura atrodas ģeogrāfiski attālinātas valsts politiskā un ekonomiskā kontrolē.
Skatīt Diolks un Kolonija
Korintas kanāls
Korintas kanāls (jeb Διώρυξ Κορίνθου) ir kuģojams bezslūžu kanāls Grieķijā, kas savieno Egejas jūras Saronikas līci ar Jonijas jūras Korintas līci.
Skatīt Diolks un Korintas kanāls
Korintas līcis
Korintas līcis ir Jonijas jūras līcis starp Peloponēsas pussalu un kontinentālo Grieķiju.
Skatīt Diolks un Korintas līcis
Korintas zemesšaurums
Korintas zemesšaurums ir zemesšaurums, kas savieno Peloponēsas pussalu ar kontinentālo Grieķiju.
Skatīt Diolks un Korintas zemesšaurums
Lehaja
Lehaja bija sena ostas pilsēta, kas atradās 2,2 km uz ziemeļiem no senās Korintas (8 km uz rietumiem no Korintas), Korintas līča krastā pie Arheolimanas ciema.
Skatīt Diolks un Lehaja
Marmors
Marmors Marmors (— ‘spīguļot, spīdēt’) ir metamorfais iezis, viena no kaļķakmens formām, kuru galvenokārt veido kalcīts, CaCO3.
Skatīt Diolks un Marmors
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Skatīt Diolks un Melnā jūra
Osta
Klada Lorēna glezna, 1638. gads Osta ir ar robežām noteikta teritorija, ieskaitot akvatoriju, kas iekārtota ar moliem, piestātnēm, sauszemes infrastruktūru un ūdensceļiem kravu, transporta un ekspedīciju operāciju veikšanai, kuģu un pasažieru apkalpošanai, kā arī dažādu citu ar kuģošanu saistītu palīgoperāciju veikšanai.
Skatīt Diolks un Osta
Peloponēsa
Peloponēsa (Pelopónnēsos) ir kalnaina pussala un vēsturisks apgabals Grieķijas dienvidos.
Skatīt Diolks un Peloponēsa
Saronikas līcis
Saronikas līcis, arī Saroniks ir lielākais līcis Egejas jūrā, kas atrodas Grieķijā, uz austrumiem no Korintas zemesšauruma, un atdala Atiku no Peloponēsas.
Skatīt Diolks un Saronikas līcis
Senā Ēģipte
Piramīdas ir simbols, kas visbiežāk asociējas ar Seno Ēģipti Senā Ēģipte (no), pašnosaukums Kemeta (no Ta-Kemet — "melnā zeme"), bija sena civilizācija, kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes.
Skatīt Diolks un Senā Ēģipte
Senā Korinta
Senā Korinta bija pilsētvalsts (polisa) blakus Korintas zemesšaurumam, kas Peloponēsu savieno ar kontinentālo Grieķiju, apmēram pusceļā starp Atēnām un Spartu.
Skatīt Diolks un Senā Korinta
Senie laiki
Senās Grieķijas dzejnieks Homērs. Senie laiki ir laika posms cilvēces vēsturē starp aizvēsturi un viduslaiku sākumu Eiropā (ap 3000 gadu p.m.ē. līdz 500 gadam m.ē.). Citās pasaules daļās seno laiku posma laika robežas var atšķirties, piemēram, Ķīnas vēturē par seno laiku posma beigām dažreiz uzskata Cjiņu dinastijas sākumu, Indijas vēsturē Čolas dinastijas sākumu, bet Amerikā — Amerikas kolonizēšanas sākumu.
Skatīt Diolks un Senie laiki
Sicīlija
Sicīlija ir lielākā sala Vidusjūrā un autonoms Itālijas reģions ar km² lielu platību.
Skatīt Diolks un Sicīlija
Tirdzniecība
Rīgas Centrāltirgus paviljoni Tirdzniecība ir preču vai pakalpojumu apmaiņa.
Skatīt Diolks un Tirdzniecība
Turcija
Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.
Skatīt Diolks un Turcija
Verdzība
Vergu tirgus. Žana-Leona Žeroma glezna (1884). Verdzība ir sociāli un juridiski beztiesisku cilvēku (vergu) atrašanās cita cilvēka īpašumā (kā kustamais īpašums), kurš tos izmanto darbā kādā tautsaimniecības nozarē vai atsevišķu darbu veikšanai.
Skatīt Diolks un Verdzība
Vidusjūra
Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.
Skatīt Diolks un Vidusjūra