Satura rādītājs
24 attiecības: Anna I, Azova, Bauska, Ernsts Johans Bīrons, Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns, Hermanis Kārlis fon Keizerlings, Jaunpils, Jēna, Jelgava, Karaļauči, Kārlis Kristians Jozefs, Keizerlingi, Krievu—turku karš (1735—1739), Kurzeme, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Pēterburgas Zinātņu akadēmija, Pēteris Lasī, Polijas—Lietuvas ūnija, Prūsija, Saksija, Svētā Romas impērija, Virsnieks, 1759. gads, 1763. gads.
Anna I
Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).
Skatīt Dītrihs fon Keizerlings un Anna I
Azova
Azova ir pilsēta Rostovas apgabalā Krievijas Federācijā.
Skatīt Dītrihs fon Keizerlings un Azova
Bauska
Bauska ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novada centrs, 67 km attālumā no Rīgas.
Skatīt Dītrihs fon Keizerlings un Bauska
Ernsts Johans Bīrons
Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).
Skatīt Dītrihs fon Keizerlings un Ernsts Johans Bīrons
Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns
Frīdrihs Vilhelms II; dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts no 1786. gada līdz savai nāvei 1797. gadā. Frīdriha Lielā brāļadēls. Kļuva par karali pēc Frīdriha Lielā nāves 1786. gadā, jo pašam Frīdriham Lielajam bērnu nebija. Atšķirībā no Frīdriha Lielā bija dzīves baudītājs; Frīdriham Vilhelmam II bija vētraina privātā dzīve.
Skatīt Dītrihs fon Keizerlings un Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns
Hermanis Kārlis fon Keizerlings
Hermanis Kārlis fon Keizerlings (1696—1764) bija Kurzemes vācbaltiešu muižnieks, diplomāts, literāts un mūzikas mīļotājs.
Skatīt Dītrihs fon Keizerlings un Hermanis Kārlis fon Keizerlings
Jaunpils
Jaunpils ir apdzīvota vieta Zemgalē, Tukuma novada Jaunpils pagasta centrs.
Skatīt Dītrihs fon Keizerlings un Jaunpils
Jēna
Jēna ir universitātes pilsēta Tīringenes federālajā zemē, Vācijā.
Skatīt Dītrihs fon Keizerlings un Jēna
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Skatīt Dītrihs fon Keizerlings un Jelgava
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Skatīt Dītrihs fon Keizerlings un Karaļauči
Kārlis Kristians Jozefs
Kārlis Kristians Jozefs no Saksijas, arī Saksijas Kārlis (vācu: Karl Christian Joseph Ignaz Eugen Franz Xaver von Sachsen; dzimis 1733. gada 13. jūlijā Drēzdenē, miris 1796. gada 16. jūnijā Drēzdenē) bija Saksijas princis, no 1758.
Skatīt Dītrihs fon Keizerlings un Kārlis Kristians Jozefs
Keizerlingi
Keizerlingu dzimtas ģerbonis Keizerlingi (vai von Keyserlingk) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 15.
Skatīt Dītrihs fon Keizerlings un Keizerlingi
Krievu—turku karš (1735—1739)
Krievu-turku karš (1735—1739) norisinājās starp Krievijas Impēriju un Osmaņu impēriju.
Skatīt Dītrihs fon Keizerlings un Krievu—turku karš (1735—1739)
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Dītrihs fon Keizerlings un Kurzeme
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Skatīt Dītrihs fon Keizerlings un Kurzemes un Zemgales hercogiste
Pēterburgas Zinātņu akadēmija
Pēterburgas Zinātņu akadēmija jeb Ķeizariskā Zinātņu akadēmija (Academia Scientiarum Imperialis, Императорская академия наук) bija Krievijas Impērijas augstākā zinātniskā iestāde no 1724.
Skatīt Dītrihs fon Keizerlings un Pēterburgas Zinātņu akadēmija
Pēteris Lasī
Pēteris Lasī Pēteris Lasī (1678-1751) bija īru izcelsmes Krievijas impērijas feldmaršals ķeizarienes Annas valdīšanas laikā, grāfs (1740), Rīgas un Vidzemes gubernators (1727–1751).
Skatīt Dītrihs fon Keizerlings un Pēteris Lasī
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Skatīt Dītrihs fon Keizerlings un Polijas—Lietuvas ūnija
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Skatīt Dītrihs fon Keizerlings un Prūsija
Saksija
Saksijas brīvvalsts ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts austrumos.
Skatīt Dītrihs fon Keizerlings un Saksija
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Skatīt Dītrihs fon Keizerlings un Svētā Romas impērija
Virsnieks
Austrāliešu 29. bataljona kareivji, kurus 1918. gada augustā uzrunā viņu komandējošais virsnieks Virsnieks ir amatpersona bruņotajos spēkos, kā arī policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
Skatīt Dītrihs fon Keizerlings un Virsnieks
1759. gads
1759.
Skatīt Dītrihs fon Keizerlings un 1759. gads
1763. gads
1763.
Skatīt Dītrihs fon Keizerlings un 1763. gads