Satura rādītājs
36 attiecības: Anna I, Īrija, Baltijas ģenerālgubernatori, Džūkste, Džeimss Kīts, Dzimtbūšana, Elizabete Petrovna, Fītinghofi, Igaunijas guberņa, Karš par Austrijas mantojumu, Katrīna II Lielā, Krievijas Impērija, Krievu—turku karš (1735—1739), Limerika, Mengdeni, Mihaels fon der Borhs, Nikolajs Repņins, Pēteris III, Pēteris Lasī, Pfalca, Pienava, Septiņgadu karš, Sigulda, Siguldas viduslaiku pils, Skaistkalnes katoļu baznīca, Smiltenes muiža, Smiltenes pils, Stambula, Svētā Romas impērija, Varakļānu muiža, Veru, Vidzemes guberņa, Vidzemes landtāgs, Vladimirs Dolgorukovs, 1698. gads, 1792. gads.
- 1698. gadā dzimušie
- 1792. gadā mirušie
Anna I
Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).
Skatīt Džordžs Brauns un Anna I
Īrija
Īrija, dažkārt aprakstoši dēvēta arī kā Īrijas Republika, ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.
Skatīt Džordžs Brauns un Īrija
Baltijas ģenerālgubernatori
Ģenerālgubernators Džordžs Brauns. Baltijas ģenerālgubernatori bija augstākie militārie pavēlnieki Krievijas Impērijas Rīgas kara apgabalā un Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes guberņu augstākie pārvaldnieki 18.
Skatīt Džordžs Brauns un Baltijas ģenerālgubernatori
Džūkste
Džūkste ir apdzīvota vieta Tukuma novada Džūkstes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Džordžs Brauns un Džūkste
Džeimss Kīts
Džeimss Kīts (James Keith, 1696-1758) bija skotu muižnieks, Stjuartu dinastijas piekritējs, atbalstījis jakobītu sacelšanos.
Skatīt Džordžs Brauns un Džeimss Kīts
Dzimtbūšana
Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.
Skatīt Džordžs Brauns un Dzimtbūšana
Elizabete Petrovna
Elizabete Petrovna Romanova (arī Elizabete I; dzimusi, mirusi), Krievijas Impērijas ķeizariene no 1741.
Skatīt Džordžs Brauns un Elizabete Petrovna
Fītinghofi
Baronu Fītinghofu-Šēlu dzimtas ģerbonis. Fītinghofi, saukti par Šēliem (vāciski: von Vietinghoff genannt Scheel), jeb Fītinghofi-Šēli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 14.
Skatīt Džordžs Brauns un Fītinghofi
Igaunijas guberņa
Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa.
Skatīt Džordžs Brauns un Igaunijas guberņa
Karš par Austrijas mantojumu
Karš par Austrijas mantojumu bija plašs militārs konflikts Eiropā un tās kolonijās, no 1740.
Skatīt Džordžs Brauns un Karš par Austrijas mantojumu
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Skatīt Džordžs Brauns un Katrīna II Lielā
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Džordžs Brauns un Krievijas Impērija
Krievu—turku karš (1735—1739)
Krievu-turku karš (1735—1739) norisinājās starp Krievijas Impēriju un Osmaņu impēriju.
Skatīt Džordžs Brauns un Krievu—turku karš (1735—1739)
Limerika
Limerika ir trešā lielākā Īrijas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita, Limerikas grāfistes centrs.
Skatīt Džordžs Brauns un Limerika
Mengdeni
Grāfu Mengdenu dzimtas ģerbonis. Rīgas Doma baznīcā. Mengdeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 15.
Skatīt Džordžs Brauns un Mengdeni
Mihaels fon der Borhs
Mihaels fon der Borhs, pilnā vārdā grāfs Mihaels Johans fon der Borhs-Lubešics un Borhofs (1753—1810) bija no Borhu dzimtas cēlies vācbaltiešu izcelsmes Polijas-Lietuvas kopvalsts diplomāts, Ludzas trakta stārasts (1772), ģenerālleitnants (1786).
Skatīt Džordžs Brauns un Mihaels fon der Borhs
Nikolajs Repņins
Nikolajs Repņins (1734—1801) bija Krievijas impērijas ģenerālfeldmaršals, diplomāts un ierēdnis.
Skatīt Džordžs Brauns un Nikolajs Repņins
Pēteris III
Pēteris III Romanovs Pēteris III Romanovs (1728—1762) bija Šlēsvigas-Holšteinas hercogs, vēlāk Krievijas Impērijas imperators (1761—1762), kas valdīja tikai 186 dienas.
Skatīt Džordžs Brauns un Pēteris III
Pēteris Lasī
Pēteris Lasī Pēteris Lasī (1678-1751) bija īru izcelsmes Krievijas impērijas feldmaršals ķeizarienes Annas valdīšanas laikā, grāfs (1740), Rīgas un Vidzemes gubernators (1727–1751).
Skatīt Džordžs Brauns un Pēteris Lasī
Pfalca
Pfalca ir vēsturisks reģions un firstiste Vācijas dienvidrietumos, aptuveni 80 km garš un 7 km plats apgabals, izvietots paralēli Reinas upei, taču nekur tai nepieskaras.
Skatīt Džordžs Brauns un Pfalca
Pienava
Pienava ir apdzīvota vieta Tukuma novada Džūkstes pagastā.
Skatīt Džordžs Brauns un Pienava
Septiņgadu karš
Austrijas-Francijas-Krievijas un Prūsijas-Lielbritānijas-Hanoveres koalīcijas pirms kara sākuma 1756. gadā. Krievijas Impērijas uzbrukums Prūsijai cauri formāli neitrālās Kurzemes hercogistes un Polijas-Lietuvas teritorijai (1757-1759). Septiņgadu karš (Vācijā to dažreiz sauc arī par Trešo Silēzijas karu) notika starp 1756.
Skatīt Džordžs Brauns un Septiņgadu karš
Sigulda
Sigulda ir pilsēta Vidzemē, Siguldas novada centrs.
Skatīt Džordžs Brauns un Sigulda
Siguldas viduslaiku pils
Siguldas pilsdrupas 2004. gadā. Siguldas viduslaiku pils ir viduslaiku pils Siguldā, Gaujas senlejas kreisajā krastā, pilsētas ziemeļaustrumu daļā.
Skatīt Džordžs Brauns un Siguldas viduslaiku pils
Skaistkalnes katoļu baznīca
Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.
Skatīt Džordžs Brauns un Skaistkalnes katoļu baznīca
Smiltenes muiža
Smiltenes muižas kungu māja (2002). Smiltenes muižas karte (1904). Smiltenes pilsmuižas kungu māja atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā.
Skatīt Džordžs Brauns un Smiltenes muiža
Smiltenes pils
Smiltenes pilsdrupas un baznīca 18. gs. (no Broces krājuma). Pils drupas 1788. gadā Smiltenes pilsdrupas (2000). Pilsdrupu iekšpagalms Smiltenes pils bija Livonijas Rīgas arhibīskapijas saimniecības pilsmuiža 14.-17.
Skatīt Džordžs Brauns un Smiltenes pils
Stambula
Stambula (vēsturiskie nosaukumi: Bizantija, Konstantinopole, Konstantīnija) pēc iedzīvotāju skaita ir lielākā pilsēta Eiropā (4. lielākā pilsēta pasaulē) un ir Turcijas kultūras un finanšu centrs.
Skatīt Džordžs Brauns un Stambula
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Skatīt Džordžs Brauns un Svētā Romas impērija
Varakļānu muiža
Varakļānu muižas pils (Napoleona Ordas akvarelis, 1875.) Varakļānu muižas pils mūsdienās (2008). Varakļānu muižas pils ir no 1783.
Skatīt Džordžs Brauns un Varakļānu muiža
Veru
Veru ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos.
Skatīt Džordžs Brauns un Veru
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Skatīt Džordžs Brauns un Vidzemes guberņa
Vidzemes landtāgs
Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā, kurā notika Vidzemes landtāgi. Vidzemes landtāgs bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Skatīt Džordžs Brauns un Vidzemes landtāgs
Vladimirs Dolgorukovs
Vladimirs Dolgorukovs (1696—1761) bija Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants.
Skatīt Džordžs Brauns un Vladimirs Dolgorukovs
1698. gads
1698.
Skatīt Džordžs Brauns un 1698. gads
1792. gads
1792.
Skatīt Džordžs Brauns un 1792. gads
Skatīt arī
1698. gadā dzimušie
- Baalšemtovs
- Džakomo Čeruti
- Džambatista Lolli
- Džordžs Brauns
- Žans Tirels
1792. gadā mirušie
Zināms kā George Browne, Georgs Brauns.