Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Fītinghofi

Indekss Fītinghofi

Baronu Fītinghofu-Šēlu dzimtas ģerbonis. Fītinghofi, saukti par Šēliem (vāciski: von Vietinghoff genannt Scheel), jeb Fītinghofi-Šēli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 14.

Satura rādītājs

  1. 33 attiecības: Alūksnes Vecā pils, Aleksandrs I Romanovs, Arnolds fon Fītinghofs, Ādams Johans fon Fītinghofs, Barbara Juliāna fon Krīdenere, Burhards Kristofs fon Fītinghofs-Šēls, Dānija, Esene, Igaunija, Konrāds fon Fītinghofs, Krapes muiža, Krievija, Krievijas Impērijas flote, Kurzemes bruņniecība, Kurzemes cietoksnis, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latvija, Lieljumpravas muiža, Livonija, Livonijas bruņniecība, Livonijas krusta kari, Livonijas ordeņa mestri, Lubāna, Minstere, Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls, Polija, Svētā Savienība, Vācbaltieši, Vācija, Vācu ordenis, Vērmahts, Ziemeļreina-Vestfālene, Zviedrija.

Alūksnes Vecā pils

Alūksnes Vecā pils ir klasicisma stila pils Alūksnes ezera krastā, kas celta pēc Kristofa Burharda fon Fītinghofa-Šēla pasūtījuma no 1793.

Skatīt Fītinghofi un Alūksnes Vecā pils

Aleksandrs I Romanovs

Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1801.

Skatīt Fītinghofi un Aleksandrs I Romanovs

Arnolds fon Fītinghofs

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Livonijas ordeņa bruņinieku iebrukums Lietuvā (Wojceha Gersona zīmējums). Arnolds no Fītinghofas jeb Arnolds fon Fītinghofs (miris 1364.

Skatīt Fītinghofi un Arnolds fon Fītinghofs

Ādams Johans fon Fītinghofs

Ģenerālleitnants Ādams Johans fon Fītinghofs (ap 1850) Ādams Kristaps Johans fon Fītinghofs (1797-1871) bija vācbaltiešu muižnieks, Krievijas Impērijas kavalērijas ģenerālis, kirasieru divīzijas komandieris.

Skatīt Fītinghofi un Ādams Johans fon Fītinghofs

Barbara Juliāna fon Krīdenere

Viitina), kurā B. fon Krīdenere pavadīja bērnību un vecumdienas. Beāte Barbara Juliāna fon Krīdenere (dzimusi fon Fītinghofa-Šēla, mirusi) bija Rīgā dzimusi vācbaltiešu izcelsmes piētisma mistiķe un rakstniece franču valodā, kura ietekmējusi Krievijas impērijas ķeizara Aleksandra I uzskatus.

Skatīt Fītinghofi un Barbara Juliāna fon Krīdenere

Burhards Kristofs fon Fītinghofs-Šēls

Barbara Juliāna (1764), dēls Burhards Kristofs (1767), meita Anna Margareta (1769) Burhards Kristofs fon Fītinghofs-Šēls (1767—1828) bija vācbaltiešu muižnieks un botāniķis, Krievijas Impērijas ķeizara ģimenes galminieks un slepenpadomnieks.

Skatīt Fītinghofi un Burhards Kristofs fon Fītinghofs-Šēls

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Skatīt Fītinghofi un Dānija

Esene

Esene ir pilsēta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Rūras apgabala centrā Rūras upes krastos.

Skatīt Fītinghofi un Esene

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Skatīt Fītinghofi un Igaunija

Konrāds fon Fītinghofs

Konrāda fon Fītinghofa laikā Tallinā kaltais artigs. Konrāds no Fītinghofas jeb Konrāds Fitinghofs (miris 1413. gada 14. februārī) bija Livonijas ordeņa mestrs no 1401.

Skatīt Fītinghofi un Konrāds fon Fītinghofs

Krapes muiža

Krapes muiža ir apdzīvota vieta Ogres novada Krapes pagastā.

Skatīt Fītinghofi un Krapes muiža

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Skatīt Fītinghofi un Krievija

Krievijas Impērijas flote

Krievijas Impērijas flotes emblēma Krievijas Impērijas flote (krievu: Российский императорский флот) bija Krievijas caristes un vēlāk Krievijas Impērijas flote no 1696.

Skatīt Fītinghofi un Krievijas Impērijas flote

Kurzemes bruņniecība

Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.

Skatīt Fītinghofi un Kurzemes bruņniecība

Kurzemes cietoksnis

Frontes līnija Kurzemē 1944. gada oktobrī—1945. gada maijā Ventspili Par Kurzemes cietoksni jeb Kurzemes katlu dēvē vācu karaspēka ielenkumu Kurzemes pussalā Otrā pasaules kara laikā, kas izveidojās 1944.

Skatīt Fītinghofi un Kurzemes cietoksnis

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Skatīt Fītinghofi un Kurzemes un Zemgales hercogiste

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Skatīt Fītinghofi un Latvija

Lieljumpravas muiža

Lieljumpravas muižas zemes 1791. gada kartē. Redzama Mazjumpravas pusmuiža (''Klein-Jungfernhof''), kreisajā Daugavas krastā, kā arī Langmaņa un Skoteles pusmuižas labajā krastā. Lieljumpravas muižas karte 1905. gadā (no ''Wegekarte des Rigaschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1905).

Skatīt Fītinghofi un Lieljumpravas muiža

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Skatīt Fītinghofi un Livonija

Livonijas bruņniecība

Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.

Skatīt Fītinghofi un Livonijas bruņniecība

Livonijas krusta kari

Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.

Skatīt Fītinghofi un Livonijas krusta kari

Livonijas ordeņa mestri

Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.

Skatīt Fītinghofi un Livonijas ordeņa mestri

Lubāna

Lubāna ir pilsēta Vidzemē, Aiviekstes upes krastos, no Rīgas.

Skatīt Fītinghofi un Lubāna

Minstere

Minstere ir pilsēta Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē Vācijas rietumos.

Skatīt Fītinghofi un Minstere

Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls

Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls (1722. 3. decembris - 1792. 24. jūnijs) bija slavens Vidzemes politiķis un mecenāts, Rīgas pirmā pastāvīgā teātra izveidotājs, Krievijas Impērijas slepenpadomnieks, "Medicīnas kolēģijas" ģenerāldirektors Pēterburgā, kas atbilst mūsdienu Krievijas Veselības ministrijai.

Skatīt Fītinghofi un Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.

Skatīt Fītinghofi un Polija

Svētā Savienība

"Svētās savienības" pakta dibinātājvalstu (Austrijas Impērijas, Krievijas Impērijas un Prūsijas Karalistes) robežas 1840. gadā. Svētā savienība bija Eiropas valstu pakts par starptautisko attiecību pamatprincipiem alianses ietvaros, ko noslēdza trīs Napoleonu uzvarējušo kontinentālo lielvalstu valdnieki pēc Vīnes kongresa 1815.

Skatīt Fītinghofi un Svētā Savienība

Vācbaltieši

Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).

Skatīt Fītinghofi un Vācbaltieši

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.

Skatīt Fītinghofi un Vācija

Vācu ordenis

Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Skatīt Fītinghofi un Vācu ordenis

Vērmahts

Vērmahts ( — "aizsardzības spēki") bija nacistiskās Vācijas bruņotie spēki.

Skatīt Fītinghofi un Vērmahts

Ziemeļreina-Vestfālene

Ziemeļreina-Vestfālene ir Vācijas federālā zeme Vācijas rietumos.

Skatīt Fītinghofi un Ziemeļreina-Vestfālene

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Skatīt Fītinghofi un Zviedrija

Zināms kā Aleksandrs Jozefs Fītinghofs-Šēls, Fitinghofi, Fon Fītinghofs-Šēls, Fītinghofa, Fītinghofi-Šēli, Fītinghofs, Fītinghofs-Šēls, Fītinghofu dzimta, Kristofs Burhards fon Fītinghofs-Šēls.