Ātrāk nekā pārlūku!
40 attiecības: Apūdeņošana, Apelsīnkoks, Arkādijas nome, Ūdensaugi, Bezastainie abinieki, Bruņrupuči, Citrusaugi, Gājputni, Gitija, Grīva, Grīva (upe), Grieķija, Homērs, Krēta, Lakonija, Lakonijas līcis, Lakonijas nome, Mēslojums, Mikēnu civilizācija, Mitrājs, Natura 2000, Niedres, Nitrāti, Olīvkoki, Parnons, Peloponēsa, Plūdi, Purvs, Putni, Sateces baseins, Senā Grieķija, Sparta, Taigets, Tripole (Grieķija), Upes delta, Vidusjūra, Viduslaiki, Zakinta, Zivis, Zuši.
Apūdeņošana
Horizontālās virzības apūdeņošanas sistēma apvienojumā ar smidzinātājiem Apūdeņošana jeb irigācija ir lauksaimniecības tehnoloģija, kuras būtība ir ūdens pievadīšana laukiem no iekšējām ūdenstilpēm (parasti upēm vai ezeriem), lai nodrošinātu augāju attīstību.
Jaunums!!: Eirota un Apūdeņošana · Redzēt vairāk »
Apelsīnkoks
Saldais apelsīnkoks (Citrus × sinensis) ir citrusaugu ģints koks vai krūms.
Jaunums!!: Eirota un Apelsīnkoks · Redzēt vairāk »
Arkādijas nome
Arkādijas nome ir Grieķijas Peloponēsas perifērijas nome, kas atrodas Peloponēsas pussalas centrālajā daļā un austrumos.
Jaunums!!: Eirota un Arkādijas nome · Redzēt vairāk »
Ūdensaugi
Ūdensaugi ir ūdenī dzīvojošo augu un tiem vizuāli līdzīgo organismu apkopojošs nosaukums.
Jaunums!!: Eirota un Ūdensaugi · Redzēt vairāk »
Bezastainie abinieki
Bezastainie abinieki (Anura) ir lielākā un plašākā abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 88% no visiem abiniekiem, vairāk kā 5000 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas.
Jaunums!!: Eirota un Bezastainie abinieki · Redzēt vairāk »
Bruņrupuči
Bruņrupuči jeb bruņurupuči (Testudines) ir rāpuļu (Reptilia) kārta, kas pieder anapsīdu apakšklasei (Anapsida).
Jaunums!!: Eirota un Bruņrupuči · Redzēt vairāk »
Citrusaugi
Citrusaugi (Citrus) ir rūtu dzimtas ziedaugu ģints.
Jaunums!!: Eirota un Citrusaugi · Redzēt vairāk »
Gājputni
Mazā gaura (''Mergellus albellus'') Gājputni ir putni, kas veic regulāras un kalendārā laika ziņā samērā noteiktas sezonālās migrācijas no ligzdošanas vietām uz diezgan pastāvīgām un attālām ziemošanas vietām.
Jaunums!!: Eirota un Gājputni · Redzēt vairāk »
Gitija
Gitija ir neliela pilsēta Grieķijā.
Jaunums!!: Eirota un Gitija · Redzēt vairāk »
Grīva
Laplatas grīva Grīva ir upes posms pie ietekas jūrā, ezerā, upē, ūdenskrātuvē, citā ūdenstecē, vai arī vieta upes lejtecē, kur ūdens izsīkst (iztvaiko, iesūcas zemē, tiek izmantots apūdeņošanai), nesasniedzis ieteku.
Jaunums!!: Eirota un Grīva · Redzēt vairāk »
Grīva (upe)
Grīva, augštecē saukta Sārcene, lejtecē — Uguņupe, ir upe Talsu novada ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Eirota un Grīva (upe) · Redzēt vairāk »
Grieķija
Grieķija, oficiāli Grieķijas Republika, ir valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas dienvidos.
Jaunums!!: Eirota un Grieķija · Redzēt vairāk »
Homērs
Homērs (Viljams Bugro, 1874) Homērs ( — "Neredzīgais" no ὁ μὴ ὁρῶν, dzīvojis ap 8. gadsimtu p.m.ē.) bija Senās Grieķijas dzejnieks, kuru uzskata par eposu "Iliāda" un "Odiseja" autoru.
Jaunums!!: Eirota un Homērs · Redzēt vairāk »
Krēta
Krēta (grieķu: Κρήτη) ir lielākā un apdzīvotākā Grieķijas un piektā lielākā sala Vidusjūrā, pēc Sicīlijas, Sardīnijas, Kipras un Korsikas.
Jaunums!!: Eirota un Krēta · Redzēt vairāk »
Lakonija
Lakonijas vēsturiskā apgabala karte. Lakonija ir Grieķijas vēsturiskais apgabals, kas atrodas Peloponēsas pussalas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Eirota un Lakonija · Redzēt vairāk »
Lakonijas līcis
Lakonijas līča satelītattēls Lakonijas līcis, arī Lakoniks, ir visvairāk uz dienvidiem esošais Peloponēsas pussalas, kā arī kontinentālās Grieķijas un Eiropas līcis.
Jaunums!!: Eirota un Lakonijas līcis · Redzēt vairāk »
Lakonijas nome
Lakonijas nome ir viena no Peloponēsas perifērijas nomēm, kas atrodas Peloponēsas pussalas dienvidos.
Jaunums!!: Eirota un Lakonijas nome · Redzēt vairāk »
Mēslojums
Mēslojumu pakas Mēslojums ir dabiskas vai sintētiskas izcelsmes organisku vai neorganisku materiālu kopums, kas tiek pievienots augsnei, lai pievienotu vai papildinātu tajā esošās dzīvībai svarīgās barības vielas.
Jaunums!!: Eirota un Mēslojums · Redzēt vairāk »
Mikēnu civilizācija
Mikēnu pilsēta. Lauvu vārti. Mikēnu civilizācija jeb Ahaiskā Grieķija ir kultūras periods aizvēsturiskās Grieķijas vēsturē no 16.
Jaunums!!: Eirota un Mikēnu civilizācija · Redzēt vairāk »
Mitrājs
Ļenas delta Mitrājs jeb mitrzeme ir pārmitra vai ar seklu ūdens slāni klāta teritorija, bioma.
Jaunums!!: Eirota un Mitrājs · Redzēt vairāk »
Natura 2000
Natura 2000 ir īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkls Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Jaunums!!: Eirota un Natura 2000 · Redzēt vairāk »
Niedres
Niedres (Phragmites) ir segsēkļu grupas graudzāļu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Eirota un Niedres · Redzēt vairāk »
Nitrāti
Nitrātjona molekulas modelis Nitrāti ir slāpekļskābes sāļi — pārsvarā baltas, kristāliskas vielas (izņemot tos nitrātus, kuru sastāvā ir krāsaini katjoni).
Jaunums!!: Eirota un Nitrāti · Redzēt vairāk »
Olīvkoki
Olīvkoki (Olea) ir olīvu dzimtas augu ģints.
Jaunums!!: Eirota un Olīvkoki · Redzēt vairāk »
Parnons
Parnons ir kalnu grēda Grieķijā, Peloponēsas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Eirota un Parnons · Redzēt vairāk »
Peloponēsa
Peloponēsa (Pelopónnēsos) ir kalnaina pussala un vēsturisks apgabals Grieķijas dienvidos.
Jaunums!!: Eirota un Peloponēsa · Redzēt vairāk »
Plūdi
viesuļvētras "Katrīna" 2005. gadā Plūdi ir sauszemes applūšana ar ūdeni.
Jaunums!!: Eirota un Plūdi · Redzēt vairāk »
Purvs
Mīrica nacionālajā parkā Purvs ir sauszemes platība, kurai raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska augu valsts un kūdras uzkrāšanās.
Jaunums!!: Eirota un Purvs · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Eirota un Putni · Redzēt vairāk »
Sateces baseins
Okeānu baseini. Melnā krāsā ir apzīmēti beznoteces baseini Sateces baseins hidrogrāfijā ir Zemes virsas teritorija, no kuras visi virszemes un grunts ūdeņi notek konkrētā ūdenstilpē vai ūdenstecē, iekļaujot arī visas tās pietekas.
Jaunums!!: Eirota un Sateces baseins · Redzēt vairāk »
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Jaunums!!: Eirota un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »
Sparta
Sparta Sparta bija ietekmīga doriešu polisa Senajā Grieķijā, Peloponēsas pussalā.
Jaunums!!: Eirota un Sparta · Redzēt vairāk »
Taigets
Taigets ir kalnu grēda Grieķijā, Peloponēsas dienvidos, kas stiepjas no ziemeļiem uz dienvidiem apmēram 75 km garumā.
Jaunums!!: Eirota un Taigets · Redzēt vairāk »
Tripole (Grieķija)
Tripole, ir pilsēta Grieķijā, Arkādijas nomes, Tripoles dēma centrs.
Jaunums!!: Eirota un Tripole (Grieķija) · Redzēt vairāk »
Upes delta
Nīlas delta no kosmosa Delta ir upes nogulu radīts un upes atteku saposmots līdzenums upes grīvā (ietekas vietā).
Jaunums!!: Eirota un Upes delta · Redzēt vairāk »
Vidusjūra
Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.
Jaunums!!: Eirota un Vidusjūra · Redzēt vairāk »
Viduslaiki
Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.
Jaunums!!: Eirota un Viduslaiki · Redzēt vairāk »
Zakinta
Zakinta (Zákynthos) ir sala Grieķijā, Jonijas jūrā.
Jaunums!!: Eirota un Zakinta · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Eirota un Zivis · Redzēt vairāk »
Zuši
Zuši, saldūdens zušu dzimta (Anguillidae) ir viena no zušveidīgo kārtas (Anguilliformes) zivju dzimtām, kas pieder starspuru klasei (Actinopteri).
Jaunums!!: Eirota un Zuši · Redzēt vairāk »
