Ātrāk nekā pārlūku!
49 attiecības: Antropoloģija, Atoms, Cilts, Cilvēks, Dabiskā vide, Dārzs, Dvēsele, Ekonomika, Finanses, Francija, Globalizācija, Hegemonija, Informācija, Komunisms, Kultūra, Labdarība, Laiks, Marksisms, Metafora, Morāle, Nauda, Neoliberālisms, Panama, Parādība, Peļņa, Politika, Princips, Racionālisms, Radniecība, Rīsi, Reliģija, Sabiedrība, Sfēra, Sirpis, Sociālā antropoloģija, Stratēģija, Tautoloģija, Teorija, Terminoloģija, Tirgus, Upuris, Uzvedība, Vakuums, Valdība, Valsts, Vācija, Veselība, Zemkopība, Zviedrija.
Antropoloģija
Antropoloģija ((antropos) — 'cilvēks' un (logos) — 'mācība') ir zinātne par cilvēkiem šī jēdziena visplašākajā nozīmē.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Antropoloģija · Redzēt vairāk »
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Atoms · Redzēt vairāk »
Cilts
Cilts ir etniska vienība un sabiedrības organizācijas forma senatnē; lielāka par grupu.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Cilts · Redzēt vairāk »
Cilvēks
Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Cilvēks · Redzēt vairāk »
Dabiskā vide
Houptounas ūdenskritums Viktorijas štatā, Austrālijā Dabiskā vide jeb vienkārši vide ir fizikālo, ķīmisko un bioloģisko faktoru kopums, kas ietekmē organismus vai organismu kopumu, nosakot to dzīves veidu un izdzīvošanas nosacījumus.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Dabiskā vide · Redzēt vairāk »
Dārzs
Sakņu dārzs. Krāšņumdārzs. Dārzs ir cilvēku radīta mākslīgā ekosistēma, kurā aug cilvēka stādīti koki, krūmi un puķes.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Dārzs · Redzēt vairāk »
Dvēsele
Viljama Adolfa Bugro glezna DvēseleApraksts ir veidots pēc šādas formas — cilvēka dvēseles rašanās (vai arī aprakstīta pirmo cilvēku radīšana, lai padarītu skaidrāku dvēseles veidošanu), dvēseles apraksts, pēcnāves dzīve (aprakstīta, lai saprastu dvēseles fiziskās (-o) dzīves (-ju) galveno uzdevumu).
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Dvēsele · Redzēt vairāk »
Ekonomika
Diagramma ilustrē patērētāja un ražotāja pārpalikumu līdz vispārīgajam pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaram Ekonomika ir sociāla zinātne, kurā tiek pētīts, kā sabiedrība lieto ierobežotos resursus savu vēlmju apmierināšanai, cilvēku rīcību preču un pakalpojumu ražošanā, tirgošanā un patērēšanā.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Ekonomika · Redzēt vairāk »
Finanses
Finanses ir naudas līdzekļu kopums jeb naudas apgrozījums.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Finanses · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Francija · Redzēt vairāk »
Globalizācija
Globalizācija ir daudzpusīga norise, kas saistīta ar saimnieciskām, sabiedriskām, tehnoloģiskām, politiskām un citām izmaiņām, ar kurām vairums pasaules valstu un ģeogrāfisko reģionu kļūst savstarpēji ciešāk saistīti, taču arī vairāk atkarīgi viens no otra.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Globalizācija · Redzēt vairāk »
Hegemonija
Hegemonija (hēgemonía — ‘līderība’) ir vienas valsts vai organizētas grupas politiska, saimnieciska un kultūras ietekme pār citu valsti vai grupu.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Hegemonija · Redzēt vairāk »
Informācija
Informācija ir ziņas, dati par kādu priekšmetu, jēdzienu, notikumu vai ko citu, kas ir objekts kādām operācijām, kurām ir saturiska interpretācija.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Informācija · Redzēt vairāk »
Komunisms
Francijā 2007. gada 1. maijā Komunisms (no — 'kopīgs') marksisma teorijā ir nākotnes sabiedriska iekārta, bezšķiru sabiedrība, kur ražošanas līdzekļi piederēs visiem kopīgi, sabiedrības locekļi būs vienlīdzīgi tiesībās un iespējās pēc principa “No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām”.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Komunisms · Redzēt vairāk »
Kultūra
Jēdziens kultūra (kas sakņojas vārdā colere — 'kultivēt') apzīmē cilvēku darbības veidus, kā arī simboliskās struktūras, kas piešķir jēgu šīm darbībām.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Kultūra · Redzēt vairāk »
Labdarība
Naudas nodošana labdarībai Labdarība ir liela mēroga ziedojumu (naudas, medicīnas, vai pārtikas) vākšana, parasti slimiem vai nabadzīgiem cilvēkiem.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Labdarība · Redzēt vairāk »
Laiks
Laiku visbiežāk mēra ar pulksteņiem. Attēlā viens no tiem — smilšu pulkstenis Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Laiks · Redzēt vairāk »
Marksisms
Markss un Engelss Marksisms ir filozofiska, ekonomiska, sabiedriska un politiska teorija par kapitālistiskā sabiedrībā valdošu šķiru konfliktu, kas neizbēgami noved pie sociāla apvērsuma un ekonomiskās sistēmas maiņas.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Marksisms · Redzēt vairāk »
Metafora
Metafora (metaphorá — ‘pārnešana’) ir plašākā nozīmē jebkurš tēlains, pārnestā nozīmē lietots vārds, izteiciens un izteiksmes līdzeklis.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Metafora · Redzēt vairāk »
Morāle
Alegorija par morāli. (Tintoreto glezna) Morāle (kas savukārt no — 'tikumīgs') ir sabiedrisko normu, principu un noteikumu sistēma, kas tikumiski nosaka cilvēka rīcību sabiedrībā un viņa izturēšanos pret citiem cilvēkiem.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Morāle · Redzēt vairāk »
Nauda
30 000 eiro skaidrā naudā Nauda ir līdzeklis, ar ko var izteikt preču un pakalpojumu vērtību un ko pēc vispārējas vienošanās izmanto parādsaistību nokārtošanai.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Nauda · Redzēt vairāk »
Neoliberālisms
Neoliberālisms ir politiska ideoloģija, kas atbalsta ekonomisko liberālismu, brīvo tirdzniecību, tirgus deregulāciju un privatizāciju.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Neoliberālisms · Redzēt vairāk »
Panama
Panama, oficiāli Panamas Republika, ir Centrālamerikas galējā dienvidu valsts.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Panama · Redzēt vairāk »
Parādība
Degošs sērkociņš ir fizikāla parādība Parādība ir jebkurš novērojams notikums.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Parādība · Redzēt vairāk »
Peļņa
Peļņa ir naudas summa, ko gūst pārdodot produktus pēc izmaksu atskaitīšanas (t.s. bruto peļņa).
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Peļņa · Redzēt vairāk »
Politika
vēlēšanās Politika (politiká — ‘valsts darīšanas’) ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas, nacionālas un starptautiskas institūcijas, uzņēmumi vai atsevišķi indivīdi, veic darbības savu oficiālu vai neoficiālu varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Politika · Redzēt vairāk »
Princips
Princips var būt.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Princips · Redzēt vairāk »
Racionālisms
Racionālisms filozofiskā izpratnē ir uzskats, ka zināšanu un spriedumu pamatā par apkārtējo pasauli un tajā notiekošajiem procesiem ir cēloņsakarības.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Racionālisms · Redzēt vairāk »
Radniecība
Radniecība ir sociālas, ar likumu vai tradīcijām pamatotas attiecības starp cilvēkiem, par kuriem pastāv uzskats, ka tiem ir kopīga izcelsme.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Radniecība · Redzēt vairāk »
Rīsi
Rīsi (Oryza) ir graudzāļu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Rīsi · Redzēt vairāk »
Reliģija
380px Adriena van der Venna glezna "Cilvēku zvejotāji" (1614) Reliģija ir uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Reliģija · Redzēt vairāk »
Sabiedrība
ķīniešu sabiedrība Sabiedrība ir individuāla cilvēku grupa, kurai ir kopīgas sociāli politiskas saites — kultūra, radniecība, teritorija, valstiska forma vai kopīgas ekonomiskas intereses (uzņēmējdarbībā).
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Sabiedrība · Redzēt vairāk »
Sfēra
Sfēra Sfēra ģeometrijā ir punktu kopa, kas definēta kā trīs dimensiju Eiklīda telpas apakškopa, sastāvoša no visiem punktiem, kuri atrodas vienā un tajā pašā attālumā no kāda fiksēta punkta Eiklīda telpā.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Sfēra · Redzēt vairāk »
Sirpis
Sirpis kādā Polijas saimniecībā Sirpis ir vienā rokā turams darbarīks labības vai zāles pļaušanai.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Sirpis · Redzēt vairāk »
Sociālā antropoloģija
Sociālā antropoloģija ir cilvēku sabiedrību un kultūru uzvedības modeļu izpēte.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Sociālā antropoloģija · Redzēt vairāk »
Stratēģija
Stratēģija (no (stratēgia) — 'karavadoņa māksla') ir ilgtermiņa plāns (stratēģiskais plāns) vai programma (stratēģiskā programma), kurā definēts mērķis, tā sasniegšanas posmi un mehānisms.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Stratēģija · Redzēt vairāk »
Tautoloģija
Tautoloģija var būt.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Tautoloģija · Redzēt vairāk »
Teorija
Teorija ir zinātnisku atziņu paveids, kas dod vienotu, sistemātisku priekšstatu par esamības likumsakarībām.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Teorija · Redzēt vairāk »
Terminoloģija
Terminoloģija ir mācība par terminiem un to lietošanu.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Terminoloģija · Redzēt vairāk »
Tirgus
Rīgas Centrāltirgus Sakņu paviljons Tirgus saimniecībā ir saimniecisko, juridisko un citu nosacījumu kopums, ar kura palīdzību pārdevēji un pircēji, kas tirgū ir galvenās darbojošās puses, brīvprātīgi vienojas par preču vai pakalpojumu apmaiņu, t.i., veic tirdzniecību.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Tirgus · Redzēt vairāk »
Upuris
Upuris var būt.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Upuris · Redzēt vairāk »
Uzvedība
Uzvedība jeb izturēšanās ir saistīta ar organisma kustību un reakciju uz apkārtējo vidi.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Uzvedība · Redzēt vairāk »
Vakuums
Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums (no — 'tukšs') ir telpa, kurā gandrīz nav vielu.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Vakuums · Redzēt vairāk »
Valdība
Valdība ir sistēma vai cilvēku grupa, kas pārvalda organizētu kopienu, parasti valsti.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Valdība · Redzēt vairāk »
Valsts
Valsts ir politiska organizācija, kas, balstoties uz tiesisku varu, nodrošina sabiedrības vadīšanu un esošās politiskās iekārtas pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Valsts · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Vācija · Redzēt vairāk »
Veselība
Dzīvības zvaigzne, kuras centrā redzams Asklēpija spieķis ar čūsku, kas ir ne tikai medicīnas, bet arī veselības simbols Veselība ir pilnīga fiziska, garīga un sociāla labklājība, kā dzīves kvalitātes, personīgās un ģimenes labklājības pamats, kā arī slimības neesamība, kad cilvēks jūtas ne tikai fiziski stiprs un vesels, bet arī ir garīgi tīrs.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Veselība · Redzēt vairāk »
Zemkopība
Lauka apstrāde ar traktoru Zemkopība ir saimnieciska rakstura nodarbošanās, kas saistīta ar zemes apstrādi pārtikas kultūru audzēšanai.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Zemkopība · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Ekonomikas antropoloģija un Zviedrija · Redzēt vairāk »
