Ātrāk nekā pārlūku!
29 attiecības: Aktīvās galaktikas, Andromedas galaktika, Doplera efekts, Edvīns Habls, Gaismas gads, Galaktika, Galaktikas halo, Galaktiku grupas un kopas, Gravitācija, Habla likums, Kvazārs, Melnais caurums, Mijiedarbojošās galaktikas, Parseks, Pārnova, Piena Ceļš, Planēta, Putekļi, Radiogalaktika, Sarkanā nobīde, Sistēma, Spirālveida galaktika, Starjauda, Starpzvaigžņu vide, Tumšā matērija, Vairākkārtīga zvaigžņu sistēma, Zvaigznājs, Zvaigzne ABC, Zvaigznes.
Aktīvās galaktikas
Attēls, kurā Habla kosmiskais teleskops ir uzņēmis 5000 gaismas gadu garu džetu (jonizētas vielas strūklu), kas izgrūsta no aktīvās galaktikas M87. Zilais sinhrotronais starojums kontrastē ar pašas galaktikas dzelteno zvaigžņu gaismu Aktīvās galaktikas ir galaktikas, kuru kodols izstaro spēcīgu elektromagnētisko starojumu plašā viļņu garumu intervālā.
Jaunums!!: Galaktika un Aktīvās galaktikas · Redzēt vairāk »
Andromedas galaktika
Andromedas galaktika (zināma arī kā M31, NGC 224) ir spirālveida galaktika, kas atrodas aptuveni 2,5 miljonu gaismas gadu attālumā no Zemes Andromedas zvaigznājā.
Jaunums!!: Galaktika un Andromedas galaktika · Redzēt vairāk »
Doplera efekts
Viļņu avots kustas uz kreiso pusi. Līdz ar to viļņa frekvence šajā virzienā palielinās, bet pretējā virzienā (attēlā pa labi) samazinās. Doplera efekts ir novērotājam pienākošo svārstību (piemēram, skaņas vai gaismas) frekvences un viļņa garuma maiņa, ko rada svārstību avota un novērotāja pārvietošanās vienam attiecībā pret otru.
Jaunums!!: Galaktika un Doplera efekts · Redzēt vairāk »
Edvīns Habls
Edvīns Pauels Habls (dzimis, miris) bija ASV astronoms.
Jaunums!!: Galaktika un Edvīns Habls · Redzēt vairāk »
Gaismas gads
Gaismas gads ir garuma mērvienība astronomijā.
Jaunums!!: Galaktika un Gaismas gads · Redzēt vairāk »
Galaktika
'''NGC 4414''' ir tipiska spirālveida galaktika. Tai ir apmēram 56 000 gaismas gadu liels diametrs, tā atrodas apmēram 60 miljonu gaismas gadu attālumā Galaktika (no — "piena josla") ir masīva, ar gravitāciju sasaistīta sistēma, kas sastāv no zvaigznēm, zvaigžņu atliekām, starpzvaigžņu mākoņiem, starpzvaigžņu vides un tumšās matērijas.
Jaunums!!: Galaktika un Galaktika · Redzēt vairāk »
Galaktikas halo
Galaktika NGC 5866 ar izgaismoto galaktiskā halo daļu. Galaktikas halo ir galaktikas neredzamais komponents, tās sfēriskās apakšsistēmas pamatdaļa.
Jaunums!!: Galaktika un Galaktikas halo · Redzēt vairāk »
Galaktiku grupas un kopas
Galaktiku kopa ''Abell 1689'' Galaktiku grupas un kopas ir lielākie gravitācijas saistītie Visuma objekti.
Jaunums!!: Galaktika un Galaktiku grupas un kopas · Redzēt vairāk »
Gravitācija
Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
Jaunums!!: Galaktika un Gravitācija · Redzēt vairāk »
Habla likums
Habla likums ir sakarība kosmoloģijā starp attālumu līdz galaktikai un tās attālināšanās ātrumu.
Jaunums!!: Galaktika un Habla likums · Redzēt vairāk »
Kvazārs
gaismas gadu attālumā, bet kvazārs — apmēram 1 miljarda gaismas gadu attālumā, turklāt tas ir viens no Zemei tuvākajiem kvazāriem Kvazārs ir aktīvas galaktikas kodols tā attīstības sākuma stadijā.
Jaunums!!: Galaktika un Kvazārs · Redzēt vairāk »
Melnais caurums
radiodiapazonā (''Event Horizon Telescope'') Melnais caurums ir laiktelpas vieta, kurai piemīt tik spēcīga gravitācija, ka nepieciešamajam ātrumam, lai no tās izkļūtu, ir jābūt lielākam par gaismas ātrumu.
Jaunums!!: Galaktika un Melnais caurums · Redzēt vairāk »
Mijiedarbojošās galaktikas
Mijiedarbojošās galaktikas ir galaktikas, kas atrodas tik tuvu viena otrai, ka to savstarpējie gravitācijas spēki ietekmē galaktiku formu un struktūru.
Jaunums!!: Galaktika un Mijiedarbojošās galaktikas · Redzēt vairāk »
Parseks
Parseks (pc) — astronomijā plaši izmantota garuma mērvienība.
Jaunums!!: Galaktika un Parseks · Redzēt vairāk »
Pārnova
Keplera pārnovas ''SN 1604'' atlikums mākslīgās krāsās Pārnova jeb supernova ir zvaigznes eksplozija.
Jaunums!!: Galaktika un Pārnova · Redzēt vairāk »
Piena Ceļš
Piena Ceļa struktūra ar neredzamo aizkodola "ēnas zonu" mākslinieka skatījumā. Parādīta Saules orbīta ap galaktikas centru Piena Ceļa galaktika, reizēm saukta vienkārši par Galaktiku (Galaxías;, gála — ‘piens’), ir spirālveida galaktika, kas ietilpst galaktiku Lokālajā grupā.
Jaunums!!: Galaktika un Piena Ceļš · Redzēt vairāk »
Planēta
Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.
Jaunums!!: Galaktika un Planēta · Redzēt vairāk »
Putekļi
Putekļi uz grantēta lielceļa Putekļi ir sīkas, cietas minerālu vai organiskas izcelsmes materiālu daļiņas.
Jaunums!!: Galaktika un Putekļi · Redzēt vairāk »
Radiogalaktika
Radiogalaktika ir aktīvā galaktika, kam salīdzinājumā ar parastām galaktikām ir anomāli intensīvs starojums radioviļņu diapazonā.
Jaunums!!: Galaktika un Radiogalaktika · Redzēt vairāk »
Sarkanā nobīde
Sarkanās nobīdes piemērs. Kreisajā pusē ir Saules gaismas spektrs, bet labajā ir spektrs, kas iegūts no tālas galaktiku kopas. Sarkanā nobīde fizikā un astronomijā norisinās, kad palielinās spektrāllīnijas viļņa garums elektromagnētiskajam starojumam — parasti redzamajai gaismai — Doplera efekta dēļ.
Jaunums!!: Galaktika un Sarkanā nobīde · Redzēt vairāk »
Sistēma
Saules sistēma Sistēma ir metožu un elementu kopums, kas savstarpējā mijiedarbībā pilda noteiktas funkcijas un/vai sasniedz noteiktus mērķus.
Jaunums!!: Galaktika un Sistēma · Redzēt vairāk »
Spirālveida galaktika
Spirālveida galaktikas piemērs — Vējdzirnaviņu galaktika (M101) Spirālveida galaktika ir galaktiku veids, kurām raksturīgs plakans, rotējošs disks, kas satur zvaigznes, gāzi un putekļus.
Jaunums!!: Galaktika un Spirālveida galaktika · Redzēt vairāk »
Starjauda
Starjauda ir vairāku fizikālu lielumu nosaukums.
Jaunums!!: Galaktika un Starjauda · Redzēt vairāk »
Starpzvaigžņu vide
Jonizētā ūdeņraža sadalījums galaktikas starpzvaigžņu vidē, kas novērojams no Zemes ziemeļu puslodes Starpzvaigžņu vide ir matērija, kas aizpilda galaktikas starp zvaigžņu sistēmām un miglājiem.
Jaunums!!: Galaktika un Starpzvaigžņu vide · Redzēt vairāk »
Tumšā matērija
Tumšā matērija astronomijā un kosmoloģijā ir apzīmējums matērijai, kas neizstaro nekādu elektromagnētisko starojumu un to nevar novērot tieši ar optiskām vai radio metodēm.
Jaunums!!: Galaktika un Tumšā matērija · Redzēt vairāk »
Vairākkārtīga zvaigžņu sistēma
interferometra animēts attēls) Vairākkārtīga zvaigžņu sistēma astronomijā ir tāda veida zvaigžņu sistēma, kurā atrodas vismaz trīs vai vairāk zvaigznes, kas savstarpējās gravitācijas spēku ietekmē riņķo ap kopēju baricentru pa eliptiskām orbītām.
Jaunums!!: Galaktika un Vairākkārtīga zvaigžņu sistēma · Redzēt vairāk »
Zvaigznājs
Orions zvaigžņu kartē Sens Oriona zvaigznāja attēlojums (''United States Naval Observatory Library'' attēls) Zvaigznājs ir zvaigžņu grupa, kuras zvaigznes ir saskatāmas ar neapbruņotu aci un šķiet savstarpēji saistītas.
Jaunums!!: Galaktika un Zvaigznājs · Redzēt vairāk »
Zvaigzne ABC
SIA "Apgāds Zvaigzne ABC" ir Latvijā lielākā grāmatu izdevniecība.
Jaunums!!: Galaktika un Zvaigzne ABC · Redzēt vairāk »
Zvaigznes
Zvaigznes var būt.
Jaunums!!: Galaktika un Zvaigznes · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Galaktikas, Galaktiku iedalījums.
