Ātrāk nekā pārlūku!
38 attiecības: Augusts Lēbers, Ādolfs Teodors Kupfers, Baltijas valstis, Baltijas Vēstures komisija, Bernhards Frīdrihs Bērenss, Džordžs II (Lielbritānija), Enriko Fermi, Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms, Getingene, Hannovere, Heinrihs Johans fon Jannavs, Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms, Johans Frīdrihs fon Reke, Johans Kristofs Bērenss, Johans Nikolajs Tīlings, Kārlis Frīdrihs Vatsons, Kārlis Kristiāns Ulmanis, Kristians Panders, Latīņu valoda, Lejassaksija, Lielbritānijas Karaliste, Makss Borns, Makss fon Laue, Makss Planks, Marija Geperte-Maiere, Nikolajs Hartmanis, Nikolajs Loskis, Nikolauss fon Himzels, Nobela prēmija, Oto fon Hūns, Oto Hāns, Teodors Celms, Universitāte, Valdemārs Zemītis, Vācija, Vācu valoda, Verners Heizenbergs, Volfgangs Pauli.
Augusts Lēbers
Augusts Lēbers (—) bija vācbaltu jurists, tiesībnieks, zinātnieks, profesors, Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes dekāns (1919).
Jaunums!!: Getingenes Universitāte un Augusts Lēbers · Redzēt vairāk »
Ādolfs Teodors Kupfers
Ādolfs Teodors Kupfers (1799—1865) bija Latvijā dzimis vācbaltiešu ģeofiziķis, metrologs un meteorologs.
Jaunums!!: Getingenes Universitāte un Ādolfs Teodors Kupfers · Redzēt vairāk »
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Jaunums!!: Getingenes Universitāte un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »
Baltijas Vēstures komisija
Baltijas Vēstures komisija (Die Baltische Historische Kommission, BHK) ir 1951.
Jaunums!!: Getingenes Universitāte un Baltijas Vēstures komisija · Redzēt vairāk »
Bernhards Frīdrihs Bērenss
Bernhards Frīdrihs Bērenss (1795–1863) bija vācbaltiešu ārsts, Dr.
Jaunums!!: Getingenes Universitāte un Bernhards Frīdrihs Bērenss · Redzēt vairāk »
Džordžs II (Lielbritānija)
Džordžs II (dzimis, miris) bija Velsas princis (1714—1727), Kembridžas hercogs (1706—1727), Lielbritānijas karalis un Īrijas karalis (1727—1760), Hannoveres elektors (1727—1760).
Jaunums!!: Getingenes Universitāte un Džordžs II (Lielbritānija) · Redzēt vairāk »
Enriko Fermi
Enriko Fermi (Enrico Fermi, dzimis Romā, miris Čikāgā) bija itāliešu fiziķis, kas vēlāk pārcēlās uz ASV.
Jaunums!!: Getingenes Universitāte un Enriko Fermi · Redzēt vairāk »
Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms
Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms (1766—1848) bija vācbaltiešu muižnieks, Kurzemes bruņniecības sekretārs (1795), delegācijas sastāvā parakstījis Kurzemes hercogistes pievienošanas aktu Krievijas Impērijai.
Jaunums!!: Getingenes Universitāte un Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms · Redzēt vairāk »
Getingene
Getingene ir pilsēta Lejassaksijas federālajā zemē, Vācijā.
Jaunums!!: Getingenes Universitāte un Getingene · Redzēt vairāk »
Hannovere
Hannovere ir Vācijas pilsēta, kas atrodas valsts ziemeļos, Leines upes krastos.
Jaunums!!: Getingenes Universitāte un Hannovere · Redzēt vairāk »
Heinrihs Johans fon Jannavs
Laiuses baznīca. Heinrihs Johans fon Jannavs (1753—1821) bija Apgaismības laikmeta Vidzemes guberņas teologs un vēsturnieks, dzimtbūšanas pretinieks.
Jaunums!!: Getingenes Universitāte un Heinrihs Johans fon Jannavs · Redzēt vairāk »
Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms
Piltenes apgabala ģeogrāfijas un statistikas apraksts (1841) ar grāfa S. Stroganova ģerboni. Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms (1778—1840) bija vācbaltu muižnieks, žurnālists un ģeogrāfs.
Jaunums!!: Getingenes Universitāte un Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms · Redzēt vairāk »
Johans Frīdrihs fon Reke
Johans Frīdrihs fon Reke (dzimis, miris) bija vācbaltiešu augsta ranga Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas valsts ierēdnis, vēsturnieks un kolekcionārs.
Jaunums!!: Getingenes Universitāte un Johans Frīdrihs fon Reke · Redzēt vairāk »
Johans Kristofs Bērenss
Jozefam II sakarā ar viņa viesošanos Rīgā 1780. gadā. Johans Kristofs Bērenss (dzimis, miris) bija Rīgas lieltirgotājs, rātskungs un saimnieciskās tiesas prezidents.
Jaunums!!: Getingenes Universitāte un Johans Kristofs Bērenss · Redzēt vairāk »
Johans Nikolajs Tīlings
Johans Nikolajs Tīlings. Johans Nikolajs Tilings (Johann Nicolaus Tiling, 1739-1798).
Jaunums!!: Getingenes Universitāte un Johans Nikolajs Tīlings · Redzēt vairāk »
Kārlis Frīdrihs Vatsons
Kārlis Frīdrihs Vatsons (dzimis, miris) bija Kurzemes guberņas vācbaltiešu luterāņu mācītājs, viens no pirmajiem latviešu etnogrāfijas un vēstures pētniekiem.
Jaunums!!: Getingenes Universitāte un Kārlis Frīdrihs Vatsons · Redzēt vairāk »
Kārlis Kristiāns Ulmanis
Kārlis Kristiāns Ulmanis (dzimis, miris) bija Vidzemes guberņas vācbaltiešu luterāņu mācītājs un rakstnieks, pedagoģiskās literatūras izdevējs latviešu valodā.
Jaunums!!: Getingenes Universitāte un Kārlis Kristiāns Ulmanis · Redzēt vairāk »
Kristians Panders
Kristians Heinrihs Panders (dzimis (pēc vecā stila), miris) bija vācbaltiešu paleontologs, embriologs un ģeologs, kuru Čārlzs Darvins atzina par savas teorijas priekšteci.
Jaunums!!: Getingenes Universitāte un Kristians Panders · Redzēt vairāk »
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Jaunums!!: Getingenes Universitāte un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »
Lejassaksija
Lejassaksija ir federālā zeme Vācijas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Getingenes Universitāte un Lejassaksija · Redzēt vairāk »
Lielbritānijas Karaliste
Karalistes karogs Lielbritānijas karaliste jeb Apvienotā Lielbritānijas karaliste tika izveidota, apvienojoties ūnijā Anglijas Karalistei un Skotijas karalistei 1707.
Jaunums!!: Getingenes Universitāte un Lielbritānijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Makss Borns
Makss Borns (dzimis, miris) bija vācu fiziķis un matemātiķis, viens no kvantu mehānikas pamatlicējiem.
Jaunums!!: Getingenes Universitāte un Makss Borns · Redzēt vairāk »
Makss fon Laue
Makss fon Laue (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Jaunums!!: Getingenes Universitāte un Makss fon Laue · Redzēt vairāk »
Makss Planks
Makss Karls Ernsts Ludvigs Planks (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Jaunums!!: Getingenes Universitāte un Makss Planks · Redzēt vairāk »
Marija Geperte-Maiere
Marija Geperte-Maiere (dzimusi, mirusi) bija vācu izcelsmes amerikāņu fiziķe.
Jaunums!!: Getingenes Universitāte un Marija Geperte-Maiere · Redzēt vairāk »
Nikolajs Hartmanis
Nikolajs Hartmanis (dzimis 1882. gada 20. februāris, Rīgā, miris 1950. gada 9. oktobris, Getingenē) bija vācbaltiešu filozofs, profesors Marburgas, Ķelnes, Berlīnes un Getingenes Universitātē.
Jaunums!!: Getingenes Universitāte un Nikolajs Hartmanis · Redzēt vairāk »
Nikolajs Loskis
Nikolajs Loskis (miris) bija Latvijas krievu izcelsmes filosofs, kurš lielu daļu no savas radošās darbības pavadījis ārzemēs.
Jaunums!!: Getingenes Universitāte un Nikolajs Loskis · Redzēt vairāk »
Nikolauss fon Himzels
Ārsta Nikolausa fon Himzela portrets. Nikolauss fon Himzels, arī Nikolajs Himzels (1729—1764), bija vācbaltiešu izcelsmes Rīgas ārsts, muzeologs, bibliofils un kolekcionārs.
Jaunums!!: Getingenes Universitāte un Nikolauss fon Himzels · Redzēt vairāk »
Nobela prēmija
Nobela prēmija ir ikgadēja starptautiska balva, ko piešķir cilvēkiem, kas ir veikuši izcilus pētījumus, atklājumus vai devuši ievērojamu sniegumu sabiedrībai zinātnē un kultūrā.
Jaunums!!: Getingenes Universitāte un Nobela prēmija · Redzēt vairāk »
Oto fon Hūns
Oto fon Hūns (Otto von Huhn, dzimis, miris) bija vācbaltiešu ārsts un vēsturnieks, pirmais aizsācis baku vakcināciju Latvijā un Krievijas impērijā, garīgi slimo aprūpes iestādes "Aleksandra Augstumu iestāde" dibinātājs un pirmais direktors.
Jaunums!!: Getingenes Universitāte un Oto fon Hūns · Redzēt vairāk »
Oto Hāns
Oto Hāns (dzimis, miris) bija vācu ķīmiķis, 1944.
Jaunums!!: Getingenes Universitāte un Oto Hāns · Redzēt vairāk »
Teodors Celms
Teodors Celms (dzimis, miris) bija latviešu filozofs, fenomenoloģijas virziena aizsācējs un attīstītājs Latvijā, taču pašu viņu drīzāk var uzskatīt par šī virziena kritiķi, piederība fenomenologiem nav viennozīmīga.
Jaunums!!: Getingenes Universitāte un Teodors Celms · Redzēt vairāk »
Universitāte
Viena no Oksfordas Universitātes pilsētiņas ēkām Universitāte (no, kas no — 'kopība') ir autonoma augstākās izglītības (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas) un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām.
Jaunums!!: Getingenes Universitāte un Universitāte · Redzēt vairāk »
Valdemārs Zemītis
Valdemārs Zemītis (Rīga –, Kalifornija, Deivisa) bija Latvijas un ASV ārsts, šahists, vēsturnieks.
Jaunums!!: Getingenes Universitāte un Valdemārs Zemītis · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Getingenes Universitāte un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Jaunums!!: Getingenes Universitāte un Vācu valoda · Redzēt vairāk »
Verners Heizenbergs
Verners Kārlis Heizenbergs (dzimis Vircburgā, miris Minhenē) bija ievērojams fiziķis un Nobela prēmijas laureāts, viens no kvantu mehānikas teorijas pamatlicējiem.
Jaunums!!: Getingenes Universitāte un Verners Heizenbergs · Redzēt vairāk »
Volfgangs Pauli
Volfgangs Ernsts Pauli (Wolfgang Ernst Pauli, dzimis, miris) bija austriešu fiziķis.
Jaunums!!: Getingenes Universitāte un Volfgangs Pauli · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Getingenes universitāte, Gētingenes Universitāte.
