Satura rādītājs
24 attiecības: Brīvmūrniecība, Elizabete Petrovna, Getingenes Universitāte, Imanuels Kants, Johans Frīdrihs Hartknohs, Johans Georgs Hāmanis, Johans Gothelfs Lindners, Johans Kristofs Švarcs (jurists), Jozefs II Hābsburgs, Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis, Karaļauči, Katoļticība, Kaupo, Kārlis Bērenss, Latviešu Indriķis, Rīga, Rīgas Doma skola, Rīgas loža "Pie zobena", Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Reinholds Bērenss, Sanktpēterburga, Svētā Romas impērija, Vācbaltieši, 1780. gads.
Brīvmūrniecība
Viens no galvenajiem brīvmūrnieku simboliem — taisnstūris un cirkulis. Uzskata, ka burts '''G''' simbolizē ģeometrijas zinātni. Ikona "Dievs kā Ģeometrs (arhitekts)" no ''Bible moralisée'' (13. gs.). Brīvmūrniecība, arī Brīvmūrnieku ordenis, masonu jeb frankmasonu (no — 'brīvs', maçon — 'mūrnieks') kustība, ir saskaņā ar brālības principiem veidota organizācija, lielā mērā arī vairāk vai mazāk integrēta vispasaules savienība, kuras dalībniekus — brīvmūrniekus — vieno kopīgi morāles, ētikas, filosofijas, metafizikas principi un ideāli.
Skatīt Johans Kristofs Bērenss un Brīvmūrniecība
Elizabete Petrovna
Elizabete Petrovna Romanova (arī Elizabete I; dzimusi, mirusi), Krievijas Impērijas ķeizariene no 1741.
Skatīt Johans Kristofs Bērenss un Elizabete Petrovna
Getingenes Universitāte
Georga Augusta Getingenes Universitāte ir sabiedriski finansēta universitāte Getingenē, Vācijā.
Skatīt Johans Kristofs Bērenss un Getingenes Universitāte
Imanuels Kants
Imanuels Kants (dzimis, miris) bija vācu filozofs no Austrumprūsijas.
Skatīt Johans Kristofs Bērenss un Imanuels Kants
Johans Frīdrihs Hartknohs
Johans Frīdrihs Hartknohs (dzimis Goldapā, miris Rīgā) bija vācu grāmatu tirgotājs, izdevējs.
Skatīt Johans Kristofs Bērenss un Johans Frīdrihs Hartknohs
Johans Georgs Hāmanis
Johans Georgs Hāmanis (dzimis, miris) bija vācu rakstnieks, filozofs un mistiķis, saukts par "Ziemeļu magu".
Skatīt Johans Kristofs Bērenss un Johans Georgs Hāmanis
Johans Gothelfs Lindners
Johans Gothelfs Lindners (1729-1776) bija Apgaismības laikmeta vācu pedagogs un rakstnieks.
Skatīt Johans Kristofs Bērenss un Johans Gothelfs Lindners
Johans Kristofs Švarcs (jurists)
Johans Kristofs Švarcs (1722—1804) bija vācbaltiešu jurists un vēsturnieks.
Skatīt Johans Kristofs Bērenss un Johans Kristofs Švarcs (jurists)
Jozefs II Hābsburgs
Jozefs II; dzimis, miris, pilnā vārdā Jozefs Benedikts Augusts Johanness Antons Mihaels Ādams bija apgaismības laikmeta Svētās Romas impērijas ķeizars no 1765.
Skatīt Johans Kristofs Bērenss un Jozefs II Hābsburgs
Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis
Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis (1739—1810) bija Apgaismības laikmeta vācu pedagogs un teologs.
Skatīt Johans Kristofs Bērenss un Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Skatīt Johans Kristofs Bērenss un Karaļauči
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Skatīt Johans Kristofs Bērenss un Katoļticība
Kaupo
Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.
Skatīt Johans Kristofs Bērenss un Kaupo
Kārlis Bērenss
Kārlis Bērenss (1725—1789) bija Rīgas tirgotājs un filantrops, Melngalvju brālības loceklis (1751), Lielās ģildes vecākais (1767).
Skatīt Johans Kristofs Bērenss un Kārlis Bērenss
Latviešu Indriķis
Rubenes baznīca (1739), zem kuras grīdas tika atrasta iespējamā Latviešu Indriķa kapavieta Latviešu Indriķis (ap 1187 — pēc 1259) jeb Indriķis no Rubenes bija Imeras latviešu katoļu draudzes priesteris, tulks un pirmās Latvijā sarakstītās hronikas (t.s. Indriķa Livonijas hronikas) autors.
Skatīt Johans Kristofs Bērenss un Latviešu Indriķis
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Johans Kristofs Bērenss un Rīga
Rīgas Doma skola
Johana Gotfrīda Herdera piemineklis pie Domskolas (1870. gada fotogrāfija) Rīgas Doma skola bija vecākā mācību iestāde Livonijas teritorijā.
Skatīt Johans Kristofs Bērenss un Rīgas Doma skola
Rīgas loža "Pie zobena"
Rīgas ložas "Pie zobena" ģerbonis 18.gs. (no K. Broces kolekcijas). Rīgas loža "Pie zobena" („Zum Schwerdt”) ir brīvmūrnieku loža, ko 1765.
Skatīt Johans Kristofs Bērenss un Rīgas loža "Pie zobena"
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs ir muzejs Rīgā, kurā izstādītas ekspozīcijas par Rīgas vēsturi, sākot ar pilsētas dibināšanu 1201.
Skatīt Johans Kristofs Bērenss un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs
Reinholds Bērenss
Reinholds Bērenss (1745-1823) bija Rīgas ārsts, botāniķis un uzņēmējs.
Skatīt Johans Kristofs Bērenss un Reinholds Bērenss
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Skatīt Johans Kristofs Bērenss un Sanktpēterburga
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Skatīt Johans Kristofs Bērenss un Svētā Romas impērija
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Skatīt Johans Kristofs Bērenss un Vācbaltieši
1780. gads
1780.
Skatīt Johans Kristofs Bērenss un 1780. gads
Zināms kā Johans Kristofs Bērens.