Satura rādītājs
23 attiecības: Albāņi, Čigāni, Bulgāru valoda, Centrāleiropas laiks, Centrāleiropas vasaras laiks, Egejas jūra, Eiropa, Grieķija, Grieķu valoda, Maķedonieši, Maķedoniešu valoda, Saloniki, Serbi, Serbu valoda, Skopje, Turki, Turku valoda, Vardara, Vidusjūras klimats, Ziemeļmaķedonija, 1860. gads, 1890. gads, 2002. gads.
- Ziemeļmaķedonijas pilsētas
Albāņi
Albāņi (Shqiptarët no jēdziena — runāt saprotami) ir tauta Balkānu pussalas rietumos.
Skatīt Gevgelija un Albāņi
Čigāni
Čigāni ir tauta, kas dzīvo izkaisīti dažādās pasaules valstīs un kuru vieno čigānu valoda un kopējas tradīcijas.
Skatīt Gevgelija un Čigāni
Bulgāru valoda
Bulgāru valoda (pašnosaukums — български език) ir slāvu saimes, dienvidslāvu apakšgrupas valoda.
Skatīt Gevgelija un Bulgāru valoda
Centrāleiropas laiks
Centrāleiropas laiks (Central European Time - CET) ir viens no nosaukumiem laika zonai, kura ir 1 stundu priekšā UTC ar laika nobīdi UTC+1.
Skatīt Gevgelija un Centrāleiropas laiks
Centrāleiropas vasaras laiks
Centrāleiropas vasaras laiks (Central European Summer Time - CEST) ir viens no nosaukumiem vasaras laikam, izmantojot UTC+1 laika zonu.
Skatīt Gevgelija un Centrāleiropas vasaras laiks
Egejas jūra
Egejas jūra ir Vidusjūras daļa starp Grieķiju un Turciju — starp Eiropu un Āziju.
Skatīt Gevgelija un Egejas jūra
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Gevgelija un Eiropa
Grieķija
Grieķija, oficiāli Grieķijas Republika, ir valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas dienvidos.
Skatīt Gevgelija un Grieķija
Grieķu valoda
Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē.
Skatīt Gevgelija un Grieķu valoda
Maķedonieši
Maķedonieši ir dienvidslāvu etniskā grupa, kura galvenokārt dzīvo Ziemeļmaķedonijā.
Skatīt Gevgelija un Maķedonieši
Maķedoniešu valoda
Maķedoniešu valoda (makedonski jazik) ir slāvu valodu saimes dienvidslāvu atzara valoda, kurā runā lielākoties maķedonieši Ziemeļmaķedonijā un maķedoniešu diasporās citur pasaulē.
Skatīt Gevgelija un Maķedoniešu valoda
Saloniki
Saloniki ir otra lielākā pilsēta Grieķijā.
Skatīt Gevgelija un Saloniki
Serbi
Serbi (serbu: Срби / Srbi) ir nācija, kas pieder pie dienvidslāvu grupas un lielākoties apdzīvo Balkānu pussalas ziemeļu daļu.
Skatīt Gevgelija un Serbi
Serbu valoda
Serbu valoda (српски језик) ir standartizēta serbhorvātu valoda, kurā galvenokārt runā serbi, kas dzīvo Serbijā, Bosnijā un Hercegovinā, Kosovā, Melnkalnē, Horvātijā un Ziemeļmaķedonijā.
Skatīt Gevgelija un Serbu valoda
Skopje
Skopje ir pilsēta Ziemeļmaķedonijas ziemeļos, Vardaras upes augštecē.
Skatīt Gevgelija un Skopje
Turki
Turki (turku: Türkiye Türkleri, Turcijas turki) ir apzīmējums tautai, kā arī nācijai (millets), kuras piederīgajiem pirmā valoda ir turku valoda un viņi vai viņu priekšteči ir dzimuši Turcijā.
Skatīt Gevgelija un Turki
Turku valoda
Turku valoda (turku: Türkçe) ir valoda, ko prot vairāk nekā 63 miljoni cilvēku, (ap 50 miljoniem tā ir dzimtā valoda), kas padara to par lielāko tjurku valodu pēc pratēju skaita.
Skatīt Gevgelija un Turku valoda
Vardara
Vardara ir garākā un lielākā upe Ziemeļmaķedonijā un vienlaikus arī lielākā upe Grieķijā.
Skatīt Gevgelija un Vardara
Vidusjūras klimats
Reģioni, kuros valda Vidusjūras klimats Vidusjūras klimats ir Kepena klimata klasifikācijas sistēmas kategorija, kas ir mērenā klimata apakškategorija.
Skatīt Gevgelija un Vidusjūras klimats
Ziemeļmaķedonija
Ziemeļmaķedonijas Republika, arī Ziemeļu Maķedonija, ir valsts Dienvidaustrumeiropā, kas atrodas Balkānu pussalā.
Skatīt Gevgelija un Ziemeļmaķedonija
1860. gads
1860.
Skatīt Gevgelija un 1860. gads
1890. gads
1890.
Skatīt Gevgelija un 1890. gads
2002. gads
2002.
Skatīt Gevgelija un 2002. gads
Skatīt arī
Ziemeļmaķedonijas pilsētas
- Bitola
- Debara
- Gevgelija
- Gostivara
- Kruševa
- Kumanova
- Ohrida
- Prilepa
- Skopje
- Tetova
- Valandova
- Velesa
- Vinica
- Ziemeļmaķedonijas pilsētu uzskaitījums