Ātrāk nekā pārlūku!
31 attiecības: Asinsvadi, Audi, Šūnas kodols, Šūnas membrāna, Šūnas organoīdi, Bezmugurkaulnieki, Citoplazma, Dzīvnieki, Dzemde, Dziedzeris, Dzimumorgāni, Elpvads, Endoplazmatiskais tīkls, Enerģija, Epiderma, Goldži komplekss, Izvadorgānu sistēma, Miofibrilla, Miozīns, Mitohondrijs, Mugurkaulnieki, Muskuļi, Olbaltumvielas, Peles, Piena dziedzeris, Saistaudi, Siekalu dziedzeri, Skeleta šķērssvītrotā muskulatūra, Sviedru dziedzeri, Veģetatīvā nervu sistēma, Zarnas.
Asinsvadi
Cilvēka svarīgākie asinsvadi Asinsvadi ir cauruļveida asinsrites orgānu sistēmas daļa, kas transportē asinis pa visu ķermeni.
Jaunums!!: Gludā muskulatūra un Asinsvadi · Redzēt vairāk »
Audi
vairogdziedzera audi (1 — folikula, 2 — epitēlijs, 3 — endotēlijs. Audi ir šūnu un starpšūnu vielas kopums ar kopīgu izcelsmi, līdzīgu uzbūvi, kuras organismā veic vienādas funkcijas.
Jaunums!!: Gludā muskulatūra un Audi · Redzēt vairāk »
Šūnas kodols
Šūnas kodola uzbūve: 1 — kodola apvalks; 1a — ārējā membrāna; 1b — iekšējā membrāna; 2 — kodoliņš; 3 — kodola sula; 4 — hromatīns; 4a — heterohromatīns; 4b — eihromatīns; 5 — ribosomas; 6 — kodola poras. Šūnas kodols (vai nuculeus) ir eikariotu šūnas organoīds, kurš satur ģenētisko informāciju (DNS).
Jaunums!!: Gludā muskulatūra un Šūnas kodols · Redzēt vairāk »
Šūnas membrāna
Šūnas membrānas shēmaŠūnas membrāna kalpo kā šūnas ārējais apvalks, kā arī norobežo tās organoīdus (šūnas iekšējās membrānas sauc arī par biomembrānām).
Jaunums!!: Gludā muskulatūra un Šūnas membrāna · Redzēt vairāk »
Šūnas organoīdi
Tipiskas dzīvnieku šūnas shematisks attēls Organoīdi: 1-kodoliņš, 2-kodols, 3-ribosoma, 4-pūslītis (vezikula), 5-graudainais endoplazmatiskais tīkls, 6-Goldži komplekss, 7- citoskelets, 8-gludais endoplazmatiskais tīkls, 9-mitohondriji, 10- vakuola, 11- citosols, 12-lizosoma, 13-centriolas Šūnas organoīdi — dzīvās šūnas sastāvdaļas, kas izvietotas citoplazmā un veic specializētas funkcijas šūnas iekšienē.
Jaunums!!: Gludā muskulatūra un Šūnas organoīdi · Redzēt vairāk »
Bezmugurkaulnieki
Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.
Jaunums!!: Gludā muskulatūra un Bezmugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Citoplazma
Citoplazma — vide, kur atrodas visi šūnas organoīdi. Citoplazma ir pusšķidra viela, kas veido šūnas iekšējo vidi.
Jaunums!!: Gludā muskulatūra un Citoplazma · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Gludā muskulatūra un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Dzemde
Viljama Hantera zīmējums, kurā detalizēti attēlots embrijs sievietes dzemdē. Dzemde ir sievietes reproduktīvās sistēmas orgāns, kurā tiek uzņemta apaugļota olšūna, kas vēlāk attīstās par embriju.
Jaunums!!: Gludā muskulatūra un Dzemde · Redzēt vairāk »
Dziedzeris
Cilvēka zemžokļa siekalu dziedzeri Dziedzeris ir orgāns, kas izstrādā un izdala (sekretē) dažādas īpašas vielas.
Jaunums!!: Gludā muskulatūra un Dziedzeris · Redzēt vairāk »
Dzimumorgāni
Zaļaļģu ģints ''Chara'' dzimumorgāni. Vīrišķie dzimumorgāni ir sarkanā krāsā, bet sievišķie — brūnā krāsā Dzimumorgāni, arī ģenitālijas, ir reproduktīvās sistēmas orgāni, kas nosaka indivīda dzimumu un veic apaugļošanas funkcijas.
Jaunums!!: Gludā muskulatūra un Dzimumorgāni · Redzēt vairāk »
Elpvads
Elpvads ar bronhiem Elpvads jeb traheja ir elpošanas sistēmas cauruļveida orgāns, kura galvenā funkcija ir nogādāt gaisu no balsenes līdz plaušām, kur sadalās divos galvenajos bronhos.
Jaunums!!: Gludā muskulatūra un Elpvads · Redzēt vairāk »
Endoplazmatiskais tīkls
Endoplazmatiskais tīkls un citi no iekšējām membrānām veidotie eikariotiskās šūnas organoīdi Endoplazmatiskais tīkls ir eikariotiskās šūnas organoīds, no membrānām veidota sazarota plakanu dobumu, pūslīšu un kanāliņu sistēma.
Jaunums!!: Gludā muskulatūra un Endoplazmatiskais tīkls · Redzēt vairāk »
Enerģija
Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.
Jaunums!!: Gludā muskulatūra un Enerģija · Redzēt vairāk »
Epiderma
Cilvēka derma un epiderma Epiderma (— 'virs', 'uz' + δέρμα — 'āda') ir ādas virsējais slānis, kas pieder pie segaudu jeb epitēlijaudu grupas.
Jaunums!!: Gludā muskulatūra un Epiderma · Redzēt vairāk »
Goldži komplekss
Goldži komplekss un citi no iekšējām membrānām veidotie eikariotiskās šūnas organoīdi Plātnīškomplekss jeb Goldži komplekss ir šūnas organoīds, kuru veido 3 līdz 20 nedaudz ieplacinātu cisternu, caurulītes un pūslīši.
Jaunums!!: Gludā muskulatūra un Goldži komplekss · Redzēt vairāk »
Izvadorgānu sistēma
Izvadorgānu sistēma ir orgānu sistēma, ar kuru palīdzību organisms atbrīvojas no kaitīgiem vielmaiņas galaproduktiem.
Jaunums!!: Gludā muskulatūra un Izvadorgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Miofibrilla
Miofibrilla ir mikroskopiski cilindriskas formas diegveida veidojums - organoīds.
Jaunums!!: Gludā muskulatūra un Miofibrilla · Redzēt vairāk »
Miozīns
Miozīna struktūras daļa, kur redzamas uz sāniem atliektas galviņas un savīta protofibrilla Miozīns (— 'muskulis') ir viena no kontraktilajām olbaltumvielām, kas nodrošina muskuļu saraušanos un ietilpst miofibrillu sastāvā.
Jaunums!!: Gludā muskulatūra un Miozīns · Redzēt vairāk »
Mitohondrijs
Mitohondrija garengriezuma fotogrāfija elektronmikroskopā Mitohondrijs (mitos — ‘pavediens’ un, chondros — ‘graudiņš’) ir šūnas organoīds, kurā oksidatīvās fosforilēšanās procesā tiek sintezēta adenozīntrifosforskābe (ATF).
Jaunums!!: Gludā muskulatūra un Mitohondrijs · Redzēt vairāk »
Mugurkaulnieki
Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.
Jaunums!!: Gludā muskulatūra un Mugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Muskuļi
Muskuļi (no — 'pelīte') ir specializēti, sarauties spējīgi ķermeņa audi.
Jaunums!!: Gludā muskulatūra un Muskuļi · Redzēt vairāk »
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Jaunums!!: Gludā muskulatūra un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »
Peles
Peles, peļu ģints (Mus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki, kas pieder peļu dzimtas (Muridae) Vecās pasaules peļu apakšdzimtai (Murinae).
Jaunums!!: Gludā muskulatūra un Peles · Redzēt vairāk »
Piena dziedzeris
Piena dziedzeris ir sieviešu dzimuma zīdītāju orgāns, kas veido pienu, ar ko barot jaundzimušos.
Jaunums!!: Gludā muskulatūra un Piena dziedzeris · Redzēt vairāk »
Saistaudi
Saistaudu veidi palielinājumā Saistaudi ir dzīvnieku audi, kas savieno un atdala citus dažāda veida audus un orgānus.
Jaunums!!: Gludā muskulatūra un Saistaudi · Redzēt vairāk »
Siekalu dziedzeri
Cilvēka siekalu dziedzeri:1 — pieauss;2 — zemžokļa;3 — zemmēles Siekalu dziedzeri ir ārējās sekrēcijas dziedzeri mutes dobumā, kuri ražo siekalas.
Jaunums!!: Gludā muskulatūra un Siekalu dziedzeri · Redzēt vairāk »
Skeleta šķērssvītrotā muskulatūra
Cilvēka skeleta muskuļi Skeleta šķērssvītrotie muskuļaudi ir skeleta muskuļu uzbūves pamatelements, tie ar cīpslu palīdzību ir piesaistītis pie skeleta un šo muskuļaudu darbība ir pakļauta cilvēka gribai, taču tie var kontrahēties arī bez apzinātas gribas — tas ir reflektori.
Jaunums!!: Gludā muskulatūra un Skeleta šķērssvītrotā muskulatūra · Redzēt vairāk »
Sviedru dziedzeri
Sviedru dziedzeri ir mazas tubulāras struktūras ādā, kas izdala sviedrus.
Jaunums!!: Gludā muskulatūra un Sviedru dziedzeri · Redzēt vairāk »
Veģetatīvā nervu sistēma
Veģetatīvās nervu sistēmas attēlojums Veģetatīvā nervu sistēma jeb autonomā nervu sistēma ir perifērās nervu sistēmas daļa, kas regulē visu iekšējo orgānu funkcijas, nodrošinot organisma vielmaiņu, augšanu un vairošanos.
Jaunums!!: Gludā muskulatūra un Veģetatīvā nervu sistēma · Redzēt vairāk »
Zarnas
Gremošanas orgānu sistēma Zarnas ir gremošanas orgānu sistēmas daļa no kuņģa līdz anālajai atverei.
Jaunums!!: Gludā muskulatūra un Zarnas · Redzēt vairāk »
