Ātrāk nekā pārlūku!
35 attiecības: Apvienotā Karaliste, Bolderāja, Bonna, Bonnas Universitāte, Eiropa, Filoloģija, Guntis Berelis, Helsinki, Jēkabpils apriņķis, Konkordija Valdemārija, Krievijas Impērija, Latvieši, Latviešu valoda, Latvijas okupācija (1940), Latvijas Universitāte, Latvijas Vēstnesis, Liepāja, Pilsēta pie upes, Rīga, Triju Zvaigžņu ordenis, Trimdas latvieši, Vācija, Viesturs Kairišs, Zemnieku saimniecība, 1919. gads, 1922. gads, 1926. gads, 1933. gads, 1938. gads, 1941. gads, 1944. gads, 1947. gads, 1952. gads, 1984. gads, 1996. gads.
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: Gunars Janovskis un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Bolderāja
Bolderāja ir Rīgas pilsētas Kurzemes rajona apkaime Pārdaugavā.
Jaunums!!: Gunars Janovskis un Bolderāja · Redzēt vairāk »
Bonna
Bonna ir pilsēta Vācijas rietumos, Ziemeļreinas-Vestfālenes dienvidos, Reinas upes krastos ap 20 kilometru augšup no Ķelnes.
Jaunums!!: Gunars Janovskis un Bonna · Redzēt vairāk »
Bonnas Universitāte
Bonnas universitāte ir viena no lielākajām universitātēm Vācijā.
Jaunums!!: Gunars Janovskis un Bonnas Universitāte · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Gunars Janovskis un Eiropa · Redzēt vairāk »
Filoloģija
Grāmata par indoeiropiešu valodas filoloģiju. Filoloģija (— 'mīlestība uz vārdu') ir zinātne par kādas tautas valodu un literatūru.
Jaunums!!: Gunars Janovskis un Filoloģija · Redzēt vairāk »
Guntis Berelis
Guntis Berelis (dzimis Cēsīs) ir latviešu literatūrkritiķis un rakstnieks.
Jaunums!!: Gunars Janovskis un Guntis Berelis · Redzēt vairāk »
Helsinki
Helsinki ir Somijas galvaspilsēta un Somijas lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Gunars Janovskis un Helsinki · Redzēt vairāk »
Jēkabpils apriņķis
Jēkabpils apriņķis bija administratīva vienība Latvijas Republikas (1924—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Gunars Janovskis un Jēkabpils apriņķis · Redzēt vairāk »
Konkordija Valdemārija
Akadēmiskā biedrība konkordija "Valdemārija" (latīņu valodā: Concordia Valdemaria) ir brīvprātīga akadēmiska organizācija, kurā darbojas kā akadēmiski izglītotu cilvēku un studentu slēgta tipa apvienība uz mūžu ar latvisku interno dzīvi un tradīcijām.
Jaunums!!: Gunars Janovskis un Konkordija Valdemārija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Gunars Janovskis un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Gunars Janovskis un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Gunars Janovskis un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Jaunums!!: Gunars Janovskis un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Jaunums!!: Gunars Janovskis un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »
Latvijas Vēstnesis
Oficiālā izdevuma (toreiz − laikraksta) "Latvijas Vēstnesis" 1. laidiena vāks "Latvijas Vēstnesis" ir Latvijas Republikas oficiālais izdevums.
Jaunums!!: Gunars Janovskis un Latvijas Vēstnesis · Redzēt vairāk »
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Jaunums!!: Gunars Janovskis un Liepāja · Redzēt vairāk »
Pilsēta pie upes
"Pilsēta pie upes" ir 2020.
Jaunums!!: Gunars Janovskis un Pilsēta pie upes · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Gunars Janovskis un Rīga · Redzēt vairāk »
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi Pēterim Sniķeram pasniegtais Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera diploms (1926). Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais Latvijas valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā.
Jaunums!!: Gunars Janovskis un Triju Zvaigžņu ordenis · Redzēt vairāk »
Trimdas latvieši
Anglijā Par trimdas latviešiem tradicionāli tiek saukti emigrācijā, galvenokārt Eiropā, Amerikā un Austrālijā dzīvojošie latvieši, kuru lielākā daļa devās prom no Latvijas Otrā pasaules kara beigās, lai izvairītos no Padomju Savienības režīma represijām, otra grupa ir latviešu karavīri, kuri pēc kara beigām bija nonākuši karagūstekņu nometnēs un pēc atbrīvošanas nevēlējās atgriezties dzimtenē.
Jaunums!!: Gunars Janovskis un Trimdas latvieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Gunars Janovskis un Vācija · Redzēt vairāk »
Viesturs Kairišs
Viesturs Kairišs (dzimis) ir latviešu kino, teātra un operas režisors.
Jaunums!!: Gunars Janovskis un Viesturs Kairišs · Redzēt vairāk »
Zemnieku saimniecība
Kanādā. Zemnieku saimniecība, arī no angļu valodas atvasinātais vārds ferma, ir lauksaimniecības uzņēmums, kas nodarbojas ar dažādu produktu (gaļas, piena, olu, vilnas un tā tālāk) ražošanu un nogādāšanu tālāk uzpircējiem vai arī paši tos pārdod tirgū.
Jaunums!!: Gunars Janovskis un Zemnieku saimniecība · Redzēt vairāk »
1919. gads
1919.
Jaunums!!: Gunars Janovskis un 1919. gads · Redzēt vairāk »
1922. gads
1922.
Jaunums!!: Gunars Janovskis un 1922. gads · Redzēt vairāk »
1926. gads
1926.
Jaunums!!: Gunars Janovskis un 1926. gads · Redzēt vairāk »
1933. gads
1933.
Jaunums!!: Gunars Janovskis un 1933. gads · Redzēt vairāk »
1938. gads
1938.
Jaunums!!: Gunars Janovskis un 1938. gads · Redzēt vairāk »
1941. gads
1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.
Jaunums!!: Gunars Janovskis un 1941. gads · Redzēt vairāk »
1944. gads
1944.
Jaunums!!: Gunars Janovskis un 1944. gads · Redzēt vairāk »
1947. gads
1947.
Jaunums!!: Gunars Janovskis un 1947. gads · Redzēt vairāk »
1952. gads
1952.
Jaunums!!: Gunars Janovskis un 1952. gads · Redzēt vairāk »
1984. gads
1984.
Jaunums!!: Gunars Janovskis un 1984. gads · Redzēt vairāk »
1996. gads
1996.
Jaunums!!: Gunars Janovskis un 1996. gads · Redzēt vairāk »
