Satura rādītājs
17 attiecības: Atmosfēra, Augsne, Ūdens cikls, Ezers, Ieži, Iztvaikošana, Jūra, Ledājs, Litosfēra, Nokrišņi, Okeāns, Pazemes ūdeņi, Purvs, Tonna, Upe, Zeme, Zemes mantija.
- Fiziskā ģeogrāfija
- Hidroloģija
- Ūdens
Atmosfēra
Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
Skatīt Hidrosfēra un Atmosfēra
Augsne
Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.
Skatīt Hidrosfēra un Augsne
Ūdens cikls
Ūdens jeb hidroloģiskais cikls ir ūdens nepārtraukta aprite Zemes biosfērā.
Skatīt Hidrosfēra un Ūdens cikls
Ezers
Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.
Skatīt Hidrosfēra un Ezers
Ieži
Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).
Skatīt Hidrosfēra un Ieži
Iztvaikošana
Šķidruma daudzums vaļējā traukā nemitīgi samazinās — tas iztvaiko Iztvaikošana ir fizikāls process, kad šķidruma molekulas, haotiski kustoties, iegūst tik lielu kinētisko enerģiju, ka tās atstāj šķidrumu, pārvarot pārējo molekulu pievilkšanās spēkus.
Skatīt Hidrosfēra un Iztvaikošana
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Skatīt Hidrosfēra un Jūra
Ledājs
Argentīnā Alpos — lielākais un garākais šļūdonis Alpos Ledājs ir ledus masa, kura radusies galvenokārt atmosfēras ietekmē, un kura lēni tek lejup sava smaguma spēka dēļ.
Skatīt Hidrosfēra un Ledājs
Litosfēra
Zemes šķērsgriezums - litosfēra iekļauj Zemes garozu un daļu no augšējās mantijas. Litosfēra (no grieķu - "klinšainā sfēra") ir sacietējis planētas ārējais slānis.
Skatīt Hidrosfēra un Litosfēra
Nokrišņi
Lietus Nokrišņi ir termins meteoroloģijā, kas ietver jebkura veida atmosfērā esošo ūdens tvaiku kondensātu, kas sasniedz zemes virsmu.
Skatīt Hidrosfēra un Nokrišņi
Okeāns
Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.
Skatīt Hidrosfēra un Okeāns
Pazemes ūdeņi
Tuhalas raganu aka Igaunijā, no kuras pazemes ūdeņi spiežas virspusē Pazemes ūdeņi ir visi ūdeņi, kas dažādā dziļumā atrodas Zemes garozā — iežu porās, plaisās un tukšumos.
Skatīt Hidrosfēra un Pazemes ūdeņi
Purvs
Mīrica nacionālajā parkā Purvs ir sauszemes platība, kurai raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska augu valsts un kūdras uzkrāšanās.
Skatīt Hidrosfēra un Purvs
Tonna
Tonna ir standarta masas mērvienība un tā ir vienāda ar 1000 kilogramiem.
Skatīt Hidrosfēra un Tonna
Upe
Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.
Skatīt Hidrosfēra un Upe
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Skatīt Hidrosfēra un Zeme
Zemes mantija
Zemes iekšējā uzbūve. 1. kontinenta Zemes garoza, 2. okeāniskā zemes garoza, 3. '''augšējā mantija''', 4. '''apakšējā mantija''', 5. ārējais kodols, 6. iekšējais kodols, A: '''zemes garozas — mantijas robeža''', B: '''kodola — mantijas robeža''', C: ārējā un iekšējā kodola robeža Zemes mantija ir viena no trijām galvenajām Zemes iekšējām ģeosfērām.
Skatīt Hidrosfēra un Zemes mantija
Skatīt arī
Fiziskā ģeogrāfija
- Absolūtais augstums
- Antipodi
- Bioģeogrāfija
- Fiziskā ģeogrāfija
- Hidrogrāfija
- Hidroloģija
- Hidrosfēra
- Iekšzemes valsts
- Kvartārs
- Meteoroloģija
- Okeanogrāfija
- Reljefs
- Sedimentoloģija
- Subtropu josla
- Ģeomorfoloģija
Hidroloģija
- Artēziskie ūdeņi
- Avots
- Beznoteces ezers
- Hidrogrāfija
- Hidroloģija
- Hidrometrija
- Hidrosfēra
- Okeanogrāfija
- Paliene
- Pazemes ūdeņi
- Pilsētas upes sindroms
- Plūdi
- Saldūdens
- Sateces baseins
- Sausums
- Transpirācija
- Ūdens cikls