Ātrāk nekā pārlūku!
52 attiecības: Ūlofs Klēpja karalis, Čerņihiva, Čerņihivas kņazi, Bezprims, Bila Cerkva, Boļeslavs I Drosmīgais, Bračislavs Izjaslavičs, Dņepra, Eimunda sāga, Francija, Hazāri, Ingegerda, Ingrija, Jaroslava, Jaroslavļa, Jātvingi, Kazimirs I Atjaunotājs, Kijiva, Kijivas Krievzeme, Kijivas lielkņazi, Konstantinopole, Krievu tiesa, Kristietība, Lietuva, Mazovija, Meško II Lamberts, Norvēģija, Novgorodas kņazi, Novhoroda-Siverska, Pečeņegi, Polija, Polockas kņazi, Rostova, Smoļenskas kņazi, Staraja Ladoga, Tartu, Ugaunija, Ukraina, Ungārija, Varjagi, Veļikijnovgoroda, Višhoroda, Vikingi, Vitebska, Vladimirs Svjatoslavičs, Volīnijas kņazi, Zviedrija, Zviedrijas valdnieku uzskaitījums, 1000. gads, 1016. gads, ..., 1034. gads, 978. gads. Izvērst indekss (2 vairāk) »
Ūlofs Klēpja karalis
Ūlofa Klēpja karaļa monēta Svēlande (dzeltenā) un Jētlande (zilā) 12. gadsimta sākumā. Ūlofs, zviedru ķēniņš jeb Zviedru Ūlofs (vecislandiešu: Óláfr sænski), saukts arī Ūlofs Klēpja karalis (veczviedru: Olawær skotkonongær no sköte — "klēpis") vai arī Ūlofs Meslu ķēniņš (no skatt — "mesli") bija pirmais zviedru ķēniņš, kurš apvienoja savā varā Svēlandi un Jētlandi.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Ūlofs Klēpja karalis · Redzēt vairāk »
Čerņihiva
Čerņihiva jeb Čerņigova ir pilsēta Ukrainas ziemeļos, Čerņihivas apgabala centrs.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Čerņihiva · Redzēt vairāk »
Čerņihivas kņazi
Čerņihivas kņaza Oļega zīmogs (pēc 1094.). Čerņihivas kņazu ģerbonis (pēc 13. gadsimta). Čerņihivas kņazi bija Rūrika dinastijai piederīgi Čerņihivas valdnieki tagadējās Ukrainas, Krievijas Federācija un Baltkrievijas teritorijā.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Čerņihivas kņazi · Redzēt vairāk »
Bezprims
Bezprims (Bezprym; 986/987-1032) - Boļeslava I pirmais dēls no ungāru sievas.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Bezprims · Redzēt vairāk »
Bila Cerkva
Bila Cerkva ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Bila Cerkva · Redzēt vairāk »
Boļeslavs I Drosmīgais
Boļeslavs I saukts Drosmīgais (dzimis 966. vai 967. gadā, miris) bija pirmais Polijas karalis.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Boļeslavs I Drosmīgais · Redzēt vairāk »
Bračislavs Izjaslavičs
Bračislava kauja ar Jaroslavu pie Sudomas upes. Abi kņazi attēloti priekšplānā ar apaļām cepurēm. Miniatūra no Radzivilu hronikas (15. gs.) Bračislavs Izjaslavičs (vikingu: konungr Vartilafr,; ap 997 – 1044) bija Polockas Rurikoviču dinastijas kņazs, kas valdīja no 1003.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Bračislavs Izjaslavičs · Redzēt vairāk »
Dņepra
Dņepra ir ceturtā garākā upe Eiropā aiz Volgas, Donavas un Urālas.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Dņepra · Redzēt vairāk »
Eimunda sāga
Grāmatā no Plakanās salas" - ķēniņš Harolds I saņem varu Norvēģijā no sava tēva. Eimunda sāga ir viena no īslandiešu sāgām, kas saglabājusies 14.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Eimunda sāga · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Francija · Redzēt vairāk »
Hazāri
Hazāru kapakmens ar menoras attēlu Hazāru monēta Hazāru kaganāts Hazāri bija tauta, kas no apmēram 200.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Hazāri · Redzēt vairāk »
Ingegerda
"Jaroslavs Gudrais un Ingegerda" (A. Trankovska glezna, 19. gadsimta beigas) Ingegerda Ūlofa meita bija Zviedrijas karaļa Ūlofa meita.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Ingegerda · Redzēt vairāk »
Ingrija
Zviedru Ingrija ar 17. gadsimtā pievienotajām Krievijas teritorijām (''Nuv. Ingermanland''). Bijusī Ingermanlandes hercogiste Krievijas impērijas kartē (1745). Ingrijas, Igaunijas, Letijas, Karēlijas, Nīlandes un Tavastijas provinces 1742. gadā izdotajā Somu jūras līča reģiona kartē. Kartes apakšā attēloti galvenie reģiona cietokšņi, iekaitot Pēterburgu un Kronštati Ingrijā. Ingrija ir vēsturisks reģions Krievijas Federācijas ziemeļrietumos, kas lielā mērā sakrīt ar mūsdienu Ļeņingradas apgabala un Sanktpēterburgas teritoriju.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Ingrija · Redzēt vairāk »
Jaroslava
Jaroslava ir pilsēta Polijā, Piekarpatu vojevodistē, uz austrumiem no Žešovas pie Sanas upes.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Jaroslava · Redzēt vairāk »
Jaroslavļa
Jaroslavļa ir pilsēta Krievijas Eiropas daļā, 282 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Maskavas pie Kotorosļas upes ietekas Volgā.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Jaroslavļa · Redzēt vairāk »
Jātvingi
Aptuvenās jātvingu zemes robežas pirms iekarojumiem Jātvingi, sudāvi jeb dainavi bija prūšiem radniecīga rietumbaltu cilts, kas apdzīvoja Vislas labā krasta pietekas, Rietumu Bugas vidusteci un Bugas pieteku pie Jātves upes tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Jātvingi · Redzēt vairāk »
Kazimirs I Atjaunotājs
Kazimirs I Atjaunotājs (dzimis, miris) bija Polijas kņazs, Pjastu dinastijas pārstāvis.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Kazimirs I Atjaunotājs · Redzēt vairāk »
Kijiva
Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Kijiva · Redzēt vairāk »
Kijivas Krievzeme
Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Kijivas Krievzeme · Redzēt vairāk »
Kijivas lielkņazi
Kijivas ģerbonis. Kijivas lielkņazi bija Kijivas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Kijivas lielkņazi · Redzēt vairāk »
Konstantinopole
Konstantinopoles karte Bizantijas laikā Konstantinopole bija Turcijas lielākās pilsētas Stambulas nosaukums līdz 1930.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Konstantinopole · Redzēt vairāk »
Krievu tiesa
Krievu tiesa (senkrievu valodā: Правда роусьскаꙗ) bija Kijivas Krievzemes laika likumu kodekss, kas ietvēra agro viduslaiku austrumslāvu jeb senkrievu civiltiesiskās un krimināltiesiskās normas.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Krievu tiesa · Redzēt vairāk »
Kristietība
Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Kristietība · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Lietuva · Redzēt vairāk »
Mazovija
Mazovijas vēsturiskās zemes Vislas, Bugas un Narevas upju baseinā. Mazovija ir vēsturisks Eiropas reģions Polijas centrālajā daļā, Vislas vidustecē.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Mazovija · Redzēt vairāk »
Meško II Lamberts
Meško II Lamberts (dzimis 990. gadā, miris) bija Polijas karalis un kņazs.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Meško II Lamberts · Redzēt vairāk »
Norvēģija
Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Norvēģija · Redzēt vairāk »
Novgorodas kņazi
Novgorodas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862–1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Novgorodas kņazi · Redzēt vairāk »
Novhoroda-Siverska
Novhoroda-Siverska ir pilsēta Ukrainas ziemeļos, Čerņihivas apgabalā.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Novhoroda-Siverska · Redzēt vairāk »
Pečeņegi
Pečeņegu apdzīvotā teritorija aptuveni 1015. gadā Pečeņegi bija tjurkvalodīga stepju klejotāju cilšu apvienība 9.—11.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Pečeņegi · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Polija · Redzēt vairāk »
Polockas kņazi
Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Polockas kņazi · Redzēt vairāk »
Rostova
Rostova (varjagu: Ráðstofa) jeb Dižā Rostova ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Jaroslavļas apgabala dienvidu daļā pie Nero ezera.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Rostova · Redzēt vairāk »
Smoļenskas kņazi
Smoļenskas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Smoļenskas kņazs bija valdnieka tituls Smoļenskas kņazistē no 1010.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Smoļenskas kņazi · Redzēt vairāk »
Staraja Ladoga
9. gs. varjagu kurgāni pie Volhovas upes (mūsdienu skats) Staraja Ladogas mūsdienu ģerbonis, kam pamatā ir Rurika dinastijas zīme - pikējošs vanagshttp://www.chernov-trezin.narod.ru/GerbRurika.htm Чернов Ю. В Старой Ладоге найден герб Рюрика?, 2009 Staraja Ladogas apmetnē atrastais rūnu raksts no 10. gs. - iespējams, visvecākais rakstu piemineklis Senajā Krievzemē Staraja Ladoga (— ‘Vecā Lādoga’) ir vēsturisks ciems, līdz 1703.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Staraja Ladoga · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Tartu · Redzēt vairāk »
Ugaunija
Senās Igaunijas zemes pirms XIII gs. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Ugaunija jeb Ugandi līdz 13.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Ugaunija · Redzēt vairāk »
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Ukraina · Redzēt vairāk »
Ungārija
Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Ungārija · Redzēt vairāk »
Varjagi
Nikolaja Rēriha glezna “Aizjūras viesi”, ar varjagu kuģotājiem Varjagi (senaustrumslāvu: варяже, варязи) bija sengrieķu un senkrievu valodā dots nosaukums skandināvu vikingiem, kuri kopš 8.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Varjagi · Redzēt vairāk »
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »
Višhoroda
Višhoroda ir pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabala Višhorodas rajona centrs.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Višhoroda · Redzēt vairāk »
Vikingi
Dāņu vikingi, gleznots 12. gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gadsimts) Vikingi bija jūrasbraucēju cilšu grupa, kuru sākotnējā izcelsme saistīta ar Skandināviju.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Vikingi · Redzēt vairāk »
Vitebska
Vitebska, arī Vicjebska un Vicebska ir pilsēta Baltkrievijas ziemeļaustrumos pie Daugavas, Vitebskas apgabala centrs.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Vitebska · Redzēt vairāk »
Vladimirs Svjatoslavičs
Lielkņazs Vladimirs izvēlas ticību (Eginks, 1822.) Vladimira kristīšana Hersonesas bazilikā Krimā (V.Vasņecova freska Kijivas Sv.Vladimira katedrālē, 1890). Novgorodā (1862). Vladimirs Svjatoslavičs (senkrievu: Володимѣръ Свѧтославичь,,,; dzimis ap 960. gadu, miris) bija Kijivas lielkņazs, kurš 988.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Vladimirs Svjatoslavičs · Redzēt vairāk »
Volīnijas kņazi
Volīnijas zemes ģerbonis. Volīnijas kņazi saukti arī par Vladimiras kņaziem bija Volīnijas zemes valdnieka tituls.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Volīnijas kņazi · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Zviedrija · Redzēt vairāk »
Zviedrijas valdnieku uzskaitījums
Mūsdienu Zviedrijas karaļu mazais ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti kristītie Zviedrijas valdnieki, kopš aptuveni 970.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
1000. gads
1000.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un 1000. gads · Redzēt vairāk »
1016. gads
1016.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un 1016. gads · Redzēt vairāk »
1034. gads
1034.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un 1034. gads · Redzēt vairāk »
978. gads
978.
Jaunums!!: Jaroslavs Vladimirovičs un 978. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Jaroslavs Gudrais, Jaroslavs I Gudrais, Jaroslavs Vladimirovičs (Gudrais), Yaroslav the Wise.
