Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Vladimirs Svjatoslavičs

Indekss Vladimirs Svjatoslavičs

Lielkņazs Vladimirs izvēlas ticību (Eginks, 1822.) Vladimira kristīšana Hersonesas bazilikā Krimā (V.Vasņecova freska Kijivas Sv.Vladimira katedrālē, 1890). Novgorodā (1862). Vladimirs Svjatoslavičs (senkrievu: Володимѣръ Свѧтославичь,,,; dzimis ap 960. gadu, miris) bija Kijivas lielkņazs, kurš 988.

63 attiecības: Ajonora, Austrumromas impērija, Čerņihivas kņazi, Belgoroda, Boļeslavs I Drosmīgais, Bulgāri, Dņestra, Galīcija, Gardarīke, Grieķi, Hazāri, Hersonēsa, Igauņi, Islāms, Izjaslavs Vladimirovičs, Jaropolks Svjatoslavičs, Jaroslavs Vladimirovičs, Jātvingi, Jūdaisms, Katoļticība, Kazimirs I Atjaunotājs, Kijiva, Kijivas Krievzeme, Kijivas lielkņazi, Konstantinopole, Konstantinopoles patriarhāts, Krima, Kristietība, Lielā Shizma, Meško I Pjasts, Merzeburgas Tītmārs, Mstislavs Vladimirovičs, Muroma, Norvēģija, Norvēģijas valdnieku uzskaitījums, Novgorodas kņazi, Ovruča, Pagānisms, Pareizticība, Pečeņegi, Pleskava, Polija, Polocka, Protobulgāri, Rostova, Rusi, Senkrievu valoda, Sevastopole, Sudislavs Vladimirovičs, Svētā Romas impērija, ..., Svjatoslavs Igorevičs, Ukraina, Varjagi, Veļikijnovgoroda, Vjatiči, Vladimira, Volga, Volodimira, 1822. gads, 958. gads, 960. gads, 970. gads, 988. gads. Izvērst indekss (13 vairāk) »

Ajonora

Ajonora (Agion Oros) jeb Atona ir pussala Grieķijas ziemeļos, pareizticīgo mūku apvienības īpašums.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Ajonora · Redzēt vairāk »

Austrumromas impērija

Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Austrumromas impērija · Redzēt vairāk »

Čerņihivas kņazi

Čerņihivas kņaza Oļega zīmogs (pēc 1094.). Čerņihivas kņazu ģerbonis (pēc 13. gadsimta). Čerņihivas kņazi bija Rūrika dinastijai piederīgi Čerņihivas valdnieki tagadējās Ukrainas, Krievijas Federācija un Baltkrievijas teritorijā.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Čerņihivas kņazi · Redzēt vairāk »

Belgoroda

Belgoroda ir pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabala administratīvais centrs.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Belgoroda · Redzēt vairāk »

Boļeslavs I Drosmīgais

Boļeslavs I saukts Drosmīgais (dzimis 966. vai 967. gadā, miris) bija pirmais Polijas karalis.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Boļeslavs I Drosmīgais · Redzēt vairāk »

Bulgāri

Bulgāri ir Bulgārijas valsts nācija, lielākas bulgāru kopienas dzīvo arī Ukrainā, Moldovā un Grieķijā, kopējais skaits pasaulē ir apmēram 7 miljoni.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Bulgāri · Redzēt vairāk »

Dņestra

Dņestra ir upe Austrumeiropā.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Dņestra · Redzēt vairāk »

Galīcija

Galīcija ir vēsturisks novads Austrumeiropā, kura kādreizējās teritorijās šobrīd atrodas Ukrainas Ivanofrankivskas apgabals, Ļvivas apgabals, Ternopiļas apgabals un Polijas Piekarpatu vojevodiste, kā arī lielākā daļa Mazpolijas vojevodistes.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Galīcija · Redzēt vairāk »

Gardarīke

Gardarīkes aptuvenās robežas tagadējās Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas teritorijā 10. gadsimtā (oranžā krāsā). Sarkanā krāsā vikingu teritorijas līdz 9. gs., zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi. Gardarīke (arī Garðaveldi) ir sens Austrumeiropas ziemeļu daļas apzīmējums, kas sastopams skandināvu sāgās jau no 7.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Gardarīke · Redzēt vairāk »

Grieķi

Grieķi (pašnosaukums Έλληνες) ir Grieķijas un Kipras pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Grieķi · Redzēt vairāk »

Hazāri

Hazāru kapakmens ar menoras attēlu Hazāru monēta Hazāru kaganāts Hazāri bija tauta, kas no apmēram 200.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Hazāri · Redzēt vairāk »

Hersonēsa

Hersonēsa (Chersonēsos;;, Khersones,, Khersones) ir antīka Senās Grieķijas kolonija Krimā, atrodas mūsdienu Sevastopoles teritorijā.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Hersonēsa · Redzēt vairāk »

Igauņi

Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Igauņi · Redzēt vairāk »

Islāms

Islāms (IPA) ir monoteistiska reliģija un dzīvesveids, kura 7. gadsimtā radās Arābijas pussalā.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Islāms · Redzēt vairāk »

Izjaslavs Vladimirovičs

Izjaslavs (pa kreisi) aizsargā savu māti Rognedu (vidū) pret tēva Vladimira dusmām. Miniatūra no Radzivilu hronikas (15. gs.) Izjaslavs Vladimirovičs (ap 878/79 - 1001) bija Polockas Rurikoviču dinastijas pamatlicējs, kas valdīja no 989.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Izjaslavs Vladimirovičs · Redzēt vairāk »

Jaropolks Svjatoslavičs

Jaropolks Svjatoslavičs (baznīcslāvu:Ӕрополкъ,; dzimis ap 952. gadu, miris) īslaicīgi bija Kijivas (Kenugardas) kagans no 972.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Jaropolks Svjatoslavičs · Redzēt vairāk »

Jaroslavs Vladimirovičs

Jaroslavs Vladimirovičs, saukts Gudrais, kristīts kā Jurijs (vikingu:Jarizleifr; dzimis ap 978. gadu, miris) bija Kijivas Krievzemes Kijivas lielkņazs un Novgorodas kņazs.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Jaroslavs Vladimirovičs · Redzēt vairāk »

Jātvingi

Aptuvenās jātvingu zemes robežas pirms iekarojumiem Jātvingi, sudāvi jeb dainavi bija prūšiem radniecīga rietumbaltu cilts, kas apdzīvoja Vislas labā krasta pietekas, Rietumu Bugas vidusteci un Bugas pieteku pie Jātves upes tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Jātvingi · Redzēt vairāk »

Jūdaisms

Jūdaisms ir ebreju reliģija un kultūra, viena no vecākajām zināmajām monoteistiskajām ticībām.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Jūdaisms · Redzēt vairāk »

Katoļticība

Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Katoļticība · Redzēt vairāk »

Kazimirs I Atjaunotājs

Kazimirs I Atjaunotājs (dzimis, miris) bija Polijas kņazs, Pjastu dinastijas pārstāvis.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Kazimirs I Atjaunotājs · Redzēt vairāk »

Kijiva

Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Kijiva · Redzēt vairāk »

Kijivas Krievzeme

Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Kijivas Krievzeme · Redzēt vairāk »

Kijivas lielkņazi

Kijivas ģerbonis. Kijivas lielkņazi bija Kijivas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Kijivas lielkņazi · Redzēt vairāk »

Konstantinopole

Konstantinopoles karte Bizantijas laikā Konstantinopole bija Turcijas lielākās pilsētas Stambulas nosaukums līdz 1930.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Konstantinopole · Redzēt vairāk »

Konstantinopoles patriarhāts

Pašreizējais patriarhs, Bartolomejs I Konstantinopoles patriarhāts (Ekumēniskais Konstantinopoles patriarhāts) ir viena no 14 neatkarīgajām (autokefālajām) pareizticīgo baznīcām, kas kopīgi veido Austrumu Pareizticīgo baznīcu.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Konstantinopoles patriarhāts · Redzēt vairāk »

Krima

Krima ir pussala Melnās jūras ziemeļu piekrastē Ukrainas dienvidos.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Krima · Redzēt vairāk »

Kristietība

Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Kristietība · Redzēt vairāk »

Lielā Shizma

Lielā Shizma (no (skhísma) — 'plaisa, šķelšanās') ir kristietības sašķelšanās Rietumu, jeb Romas katoļu kristietībā un Austrumu, jeb pareizticīgo kristietībā.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Lielā Shizma · Redzēt vairāk »

Meško I Pjasts

Meško I (dzimis starp 922. un 945. gadu, miris, apglabāts Poznaņas katedrālē) bija pirmais vēsturiski zināmais Polijas valdnieks, poļānu kņazs no Pjastu dinastijas.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Meško I Pjasts · Redzēt vairāk »

Merzeburgas Tītmārs

Merzeburgas Tītmārs (dzimis, miris) bija vācu hronists un Merzeburgas (mūsdienu Saksija-Anhalte) bīskaps.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Merzeburgas Tītmārs · Redzēt vairāk »

Mstislavs Vladimirovičs

Mstislavs Vladimirovičs var būt.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Mstislavs Vladimirovičs · Redzēt vairāk »

Muroma

Muroma (varjagu: Móramar) ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Vladimiras apgabala austrumu daļā pie Okas upes.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Muroma · Redzēt vairāk »

Norvēģija

Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Norvēģija · Redzēt vairāk »

Norvēģijas valdnieku uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Norvēģijas valdnieki jeb karaļi, sākot ar 872.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Norvēģijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Novgorodas kņazi

Novgorodas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862–1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Novgorodas kņazi · Redzēt vairāk »

Ovruča

Ovruča ir pilsēta Ukrainas ziemeļos, Žitomiras apgabala Korosteņas rajonā.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Ovruča · Redzēt vairāk »

Pagānisms

Stonhendžas megalīti tiek saistīti ar pagānu rituāliem Pagānisms jeb pagānība (no — 'lauku') ir termins, kuru 4.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Pagānisms · Redzēt vairāk »

Pareizticība

Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Pareizticība · Redzēt vairāk »

Pečeņegi

Pečeņegu apdzīvotā teritorija aptuveni 1015. gadā Pečeņegi bija tjurkvalodīga stepju klejotāju cilšu apvienība 9.—11.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Pečeņegi · Redzēt vairāk »

Pleskava

Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Pleskava · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Polija · Redzēt vairāk »

Polocka

Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Polocka · Redzēt vairāk »

Protobulgāri

Protobulgāri, Volgas-Kamas bulgāri jeb senie bulgāri bija tjurku tauta, daļēji klejotāju un karotāju ciltis, kuras ziedu laiki bija 7.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Protobulgāri · Redzēt vairāk »

Rostova

Rostova (varjagu: Ráðstofa) jeb Dižā Rostova ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Jaroslavļas apgabala dienvidu daļā pie Nero ezera.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Rostova · Redzēt vairāk »

Rusi

"Varjagi" (Nikolajs Rērihs, 1899). Varjagi—rūsi (Frīdrihs fon Krūze, 1859). Rusi (vai rúsi) ir sens apzīmējums varjagu karotāju ciltij, kas kopš 9.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Rusi · Redzēt vairāk »

Senkrievu valoda

Svjatoslava laikā izdotas grāmatas (1073) Senkrievu valoda (рѹсьскъ ѩзыкъ) jeb senaustrumslāvu valoda bija 7.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Senkrievu valoda · Redzēt vairāk »

Sevastopole

Sevastopole (ukraiņu un,,, Sevastoupoli) ir ostas pilsēta, kas izvietojusies Melnās jūras Kalamitas līča krastā Krimas pussalā.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Sevastopole · Redzēt vairāk »

Sudislavs Vladimirovičs

Sudislavs Vladimirovičs (Судисла́в Влади́мирович, miris 1063.) bija pirmais Pleskavas kņazs (1014-1036), kuru iecēla viņa tēvs Kijevas lielkņazs Vladimirs I Svjatoslavičs un izveidoja īpaši viņam dalienas kņazisti.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Sudislavs Vladimirovičs · Redzēt vairāk »

Svētā Romas impērija

Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »

Svjatoslavs Igorevičs

Bizantijas imperatoru Joanu Cimiski (1916. gada K.Ļebedeva zīmējums pēc Leona Diakona 10. gadsimta apraksta) Joana Cimiskes (pa kreisi) sarunas ar Svjatoslavu (miniatūra no 12. gadsimta manuskripta) Svjatoslavs Igorevičs vai Svendoslavs (baznīcslāvu: Ст҃ославъ, Свѧтославъ,,; dzimis 942. gadā, miris 972. gadā) bija Kijivas lielkņazs un Kijivas Krievzemes valdnieks no 959.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Svjatoslavs Igorevičs · Redzēt vairāk »

Ukraina

Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Ukraina · Redzēt vairāk »

Varjagi

Nikolaja Rēriha glezna “Aizjūras viesi”, ar varjagu kuģotājiem Varjagi (senaustrumslāvu: варяже, варязи) bija sengrieķu un senkrievu valodā dots nosaukums skandināvu vikingiem, kuri kopš 8.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Varjagi · Redzēt vairāk »

Veļikijnovgoroda

Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »

Vjatiči

Svjatoslavam Igorevičam (966) Vjatiči (senkrievu: вѧти́чи) bija austrumslāvu cilšu savienība, kas 8.–13.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Vjatiči · Redzēt vairāk »

Vladimira

Vladimira ir pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala administratīvais centrs.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Vladimira · Redzēt vairāk »

Volga

Volga ir 3530 kilometrus gara upe Krievijas Eiropas daļā (neliela daļa no Volgas deltas atrodas Kazahstānā).

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Volga · Redzēt vairāk »

Volodimira

Volodimira ir apgabala nozīmes pilsēta Ukrainas ziemeļrietumos, Volīnijas apgabalā pie Polijas robežas.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un Volodimira · Redzēt vairāk »

1822. gads

1822.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un 1822. gads · Redzēt vairāk »

958. gads

958.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un 958. gads · Redzēt vairāk »

960. gads

960.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un 960. gads · Redzēt vairāk »

970. gads

970.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un 970. gads · Redzēt vairāk »

988. gads

988.

Jaunums!!: Vladimirs Svjatoslavičs un 988. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Great, Svētais Vladimirs, Vladimir the Great, Vladimirs I, Vladimirs I Rurikovičs, Vladimirs I Svjatoslavičs, Vladimirs Kristītājs, Vladimirs Krāšņā Saulīte, Vladimirs Lielais.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »