Ātrāk nekā pārlūku!
24 attiecības: Aleksandrs Ipsilants, Bukareste, Centrālās lielvalstis, Grieķi, Jasu miera līgums, Jasu-Kišiņevas operācija, Krievi, Krievija, Melnā jūra, Mihajs Eminesku, Moldāvija, Moldova, Nikolaje Čaušesku, Otrais pasaules karš, Pirmais pasaules karš, Pruta, Rumānija, Sarkanā armija, Suverēno valstu uzskaitījums, Tatāri, Turcija, Universitāte, Valahija, Vācija.
Aleksandrs Ipsilants
Aleksandrs Ipsilants (dzimis, miris) bija Grieķijas nacionālais varonis un Krievijas impērijas ģenerālis Napoleona karu laikā.
Jaunums!!: Jaši un Aleksandrs Ipsilants · Redzēt vairāk »
Bukareste
Bukareste ir pilsēta Rumānijas dienvidos pie Dimbovicas upes.
Jaunums!!: Jaši un Bukareste · Redzēt vairāk »
Centrālās lielvalstis
Vācijas imperators Vilhelms II, Austroungārijas imperators Francis Jozefs I un sultāns Mehmeds V. Militārās savienības Eiropā Pirmā pasaules kara sākumā. Centrālās lielvalstis violetā krāsā, Antantes — pelēkā un neitrālās — dzeltenā. Centrālās lielvalstis jeb Četrsavienība bija četru valstu savienība Pirmajā pasaules karā, kas karoja pret Antanti.
Jaunums!!: Jaši un Centrālās lielvalstis · Redzēt vairāk »
Grieķi
Grieķi (pašnosaukums Έλληνες) ir Grieķijas un Kipras pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Jaši un Grieķi · Redzēt vairāk »
Jasu miera līgums
Ar zaļi-sarkano iezīmēta Krievijas iegūtā teritorija Jasu miera līgums tika noslēgts 1791.
Jaunums!!: Jaši un Jasu miera līgums · Redzēt vairāk »
Jasu-Kišiņevas operācija
Jasu-Kišiņevas operācija bija Sarkanās armijas Otrās un Trešās Ukrainas frontes veikta stratēģiska operācija Otrā pasaules kara Austrumu frontē no 1944.
Jaunums!!: Jaši un Jasu-Kišiņevas operācija · Redzēt vairāk »
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Jaunums!!: Jaši un Krievi · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Jaši un Krievija · Redzēt vairāk »
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Jaunums!!: Jaši un Melnā jūra · Redzēt vairāk »
Mihajs Eminesku
Mihajs Eminesku (dzimis kā Mihails Eminovičs (Mihail Eminovici), miris) bija rumāņu romantisma dzejnieks, tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem rumāņu literatūrā.
Jaunums!!: Jaši un Mihajs Eminesku · Redzēt vairāk »
Moldāvija
Moldāvija ir vēsturisks reģions, kas atrodas starp Karpatu kalniem un Dņestras upi.
Jaunums!!: Jaši un Moldāvija · Redzēt vairāk »
Moldova
Moldova, oficiāli Moldovas Republika, ir valsts Austrumeiropā.
Jaunums!!: Jaši un Moldova · Redzēt vairāk »
Nikolaje Čaušesku
Nikolaje Čaušesku (dzimis, miris) bija rumāņu komunistu politiķis un valsts vadītājs.
Jaunums!!: Jaši un Nikolaje Čaušesku · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Jaši un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Jaši un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pruta
Pruta ir upe, kuras izteka atrodas Ukrainā un pēc tam galvenokārt plūst pa Rumānijas un Moldovas robežu.
Jaunums!!: Jaši un Pruta · Redzēt vairāk »
Rumānija
Rumānija ir pusprezidentāla, unitāra valsts Centrāleiropas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Jaši un Rumānija · Redzēt vairāk »
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Jaunums!!: Jaši un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »
Suverēno valstu uzskaitījums
Zambija - Zālamana Salas - Ziemeļkoreja - Ziemeļmaķedonija - Zimbabve - Zviedrija Kategorija:Politiskā ģeogrāfija Kategorija:Valstu uzskaitījumi.
Jaunums!!: Jaši un Suverēno valstu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Tatāri
Tatāri (tatāru: Tatarlar vai Татарлар) ir tjurku tauta, kas kompakti dzīvo Krievijas Federācijas Tatarstānas (53,2 % no iedzīvotājiem) un Baškortostānas (25,4 % no iedzīvotājiem) republikās, bet izkaisīti arī citur Krievijas Federācijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Ukrainā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Afganistānā.
Jaunums!!: Jaši un Tatāri · Redzēt vairāk »
Turcija
Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.
Jaunums!!: Jaši un Turcija · Redzēt vairāk »
Universitāte
Viena no Oksfordas Universitātes pilsētiņas ēkām Universitāte (no, kas no — 'kopība') ir autonoma augstākās izglītības (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas) un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām.
Jaunums!!: Jaši un Universitāte · Redzēt vairāk »
Valahija
Valahijas atrašanās vieta Rumānijā Valahija ir kultūrvēsturisks reģions Rumānijas dienvidos.
Jaunums!!: Jaši un Valahija · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Jaši un Vācija · Redzēt vairāk »
