36 attiecības: Anna I, Bavārija, Bībele, Brāļu draudze, Draudzes novads, Draudzes skolas, Ernsts Gliks, Hamburga, Ivans VI Romanovs, Jakobs Benjamins Fišers, Johans Bernhards Fišers, Johans Reinholds fon Patkuls, Kārlis Linnejs, Kārlis XI, Krievijas Impērija, Latvieši, Latviešu valoda, Lībeka, Leidene, Lielais Ziemeļu karš, Livonijas bruņniecība, Magdeburga, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Purvciems (Rīga), Rīga, Rīgas licejs, Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle, Rostoka, Tartu Universitāte, Upsāla, Valsts nodevība, Vācieši, Vidzemes superintendents, Zviedru Vidzeme, 1636. gads, 1705. gads.
Anna I
Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).
Jaunums!!: Johans Fišers un Anna I · Redzēt vairāk »
Bavārija
Bavārija, oficiāli Bavārijas brīvvalsts (Freistaat Bayern), ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Johans Fišers un Bavārija · Redzēt vairāk »
Bībele
Gūtenberga bībele Bībele (tanakh,, hē biblos — ‘grāmata’) ir nosaukums, kuru lieto jūdaistu, kristiešu un dažu mazāk izplatītu reliģiju (piemēram, samariešu un rastafari) svēto tekstu apzīmēšanai.
Jaunums!!: Johans Fišers un Bībele · Redzēt vairāk »
Brāļu draudze
Kristīšanas ceremonija brāļu draudzē ASV. Brāļu draudze jeb hernhūtieši (Erneuerte Brüder-Unität) ir uz piētisma pamatiem balstīts kristīgā protestantisma novirziens, kas deva spēcīgu impulsu arī latviešu garīgajai un politiskajai attīstībai jeb pirmajai tautiskajai atmodai.
Jaunums!!: Johans Fišers un Brāļu draudze · Redzēt vairāk »
Draudzes novads
Draudzes novads bija vēsturiska administratīva vienība Latvijas teritorijā no 13.
Jaunums!!: Johans Fišers un Draudzes novads · Redzēt vairāk »
Draudzes skolas
Vidzemes draudžu skolu ēkas 2018. gadā Draudzes skolas (vēlāk Parochialschulen) bija Zviedru Vidzemes laikā izveidotas draudžu novadu tautskolas, kurās uzņēma 14—17 gadus vecus muižu pagastu skolas beigušos skolēnus.
Jaunums!!: Johans Fišers un Draudzes skolas · Redzēt vairāk »
Ernsts Gliks
Alūksnē Jaunā Derība ("Tas Jaunais Testaments") latviski (Glika tulkojums, 1685) Vecā un Jaunā Derība ("Tā Svētā Grāmata") latviski (Glika tulkojums, 1689) Ernsts Gliks, arī Johans Ernests Gliks (1654—1705), bija vācu luterāņu mācītājs, tulkotājs un Zviedru Vidzemes izglītības darbinieks, pirmais Bībeles tulkotājs latviešu valodā.
Jaunums!!: Johans Fišers un Ernsts Gliks · Redzēt vairāk »
Hamburga
Hamburga ir ostas pilsēta un federālā zeme Vācijas ziemeļos, Elbas upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.
Jaunums!!: Johans Fišers un Hamburga · Redzēt vairāk »
Ivans VI Romanovs
Ivans VI Romanovs (dzimis, miris), arī Joans VI, bija formālais Krievijas imperators reģenta Kurzemes hercoga Bīrona, vēlāk viņa mātes Annas II valdīšanas laikā (1740-1741).
Jaunums!!: Johans Fišers un Ivans VI Romanovs · Redzēt vairāk »
Jakobs Benjamins Fišers
Grāmatas ''Versuch einer Naturgeschichte von Livland'' pirmizdevuma titullapa (1778) Jakobs Benjamins Fišers (dzimis, miris) bija vācbaltiešu aptiekārs, grāmatvedis, kolekcionārs un pirmais akadēmiski izglītotais Rīgas dabaszinātnieks, publicējis Vidzemes dabas aprakstu "Versuch einer Naturgeschichte von Livland'" (1778, atkārtots izdevums 1791).
Jaunums!!: Johans Fišers un Jakobs Benjamins Fišers · Redzēt vairāk »
Johans Bernhards Fišers
Johana Bernharda Fišera muižiņas (''Fischershof'') attēls no J.K.Broces kolekcijas (1796). Johans Bernhards Fišers (1685—1772) bija Rīgas pilsētas ārsts, vēlāk Krievijas impērijas medicīnas pārvaldes priekšnieks un imperatoru Annas un Ivana VI ārsts Pēterburgā (1737-1741), pēc atgriešanās Rīgā viņš savā muižiņā tagadējā Purvciema teritorijā nodarbojās ar rakstniecību un tulkošanu.
Jaunums!!: Johans Fišers un Johans Bernhards Fišers · Redzēt vairāk »
Johans Reinholds fon Patkuls
Johans Reinholds fon Patkuls (Stokholma — Kazimira, Polija) bija no Latvijas cēlies vācbaltiešu jurists un politiķis, cīnītājs pret zviedru īstenoto muižu redukciju Vidzemē, viens no Lielā Ziemeļu kara organizētājiem.
Jaunums!!: Johans Fišers un Johans Reinholds fon Patkuls · Redzēt vairāk »
Kārlis Linnejs
Kārlis Linnejs (dzimis, miris) bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs, kas lika pamatus mūsdienu binārās nomenklatūras shēmai.
Jaunums!!: Johans Fišers un Kārlis Linnejs · Redzēt vairāk »
Kārlis XI
Kārlis XI (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1660.
Jaunums!!: Johans Fišers un Kārlis XI · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Johans Fišers un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Johans Fišers un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Johans Fišers un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Lībeka
Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.
Jaunums!!: Johans Fišers un Lībeka · Redzēt vairāk »
Leidene
Leidene ir pilsēta un municipalitāte Nīderlandes Dienvidholandes provincē.
Jaunums!!: Johans Fišers un Leidene · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Johans Fišers un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Jaunums!!: Johans Fišers un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Magdeburga
Magdeburga ir pilsēta Vācijas centrālajā daļā pie Elbas upes, Saksija-Anhaltes federālās zemes galvaspilsēta.
Jaunums!!: Johans Fišers un Magdeburga · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Johans Fišers un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Purvciems (Rīga)
2005. gads. Purvciems ir Rīgas apkaime Vidzemes priekšpilsētā uz austrumiem no dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži posma Rīga—Zemitāni.
Jaunums!!: Johans Fišers un Purvciems (Rīga) · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Johans Fišers un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas licejs
J. K.Broces (liceja skolotāja no 1769. gada) piemiņas plāksne pie ēkas Mazajā pils ielā 4. Pils laukums 1820. gados ar Vidzemes guberņas ģimnāzijas ēku kreisajā pusē. Rīgas Nikolaja ģimnāzijas ēka (1891). Rīgas Valsts tehnikums no Jēkaba laukuma puses (1920. gadi). Rīgas licejs jeb Kārļa licejs bija Zviedru Vidzemes laikā dibināta ģimnāzijas tipa skola pie Sv. Jēkaba katedrāles.
Jaunums!!: Johans Fišers un Rīgas licejs · Redzēt vairāk »
Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle
Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes draudzes katedrāle un arhibīskapa rezidence Vecrīgā, Jēkaba ielā 9, kas celta 1225.
Jaunums!!: Johans Fišers un Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle · Redzēt vairāk »
Rostoka
Rostoka (oficiāli Hanzas pilsēta Rostoka) ir ostas pilsēta Vācijas ziemeļos, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas zemē pie Varnovas upes.
Jaunums!!: Johans Fišers un Rostoka · Redzēt vairāk »
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Johans Fišers un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »
Upsāla
Upsāla ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, Upsālas lēnes centrs.
Jaunums!!: Johans Fišers un Upsāla · Redzēt vairāk »
Valsts nodevība
Amerikas pilsoņu kara karikatūra ''Nodevēja liktenis'' Valsts nodevība ir noziegums, ko izdarījis pilsonis, apzināti vēršoties pret savas valsts suverenitāti.
Jaunums!!: Johans Fišers un Valsts nodevība · Redzēt vairāk »
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Jaunums!!: Johans Fišers un Vācieši · Redzēt vairāk »
Vidzemes superintendents
Pirmais Vidzemes superintendents Hermanis Samsons. Vidzemes superintendenti bija Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas luterāņu baznīcas augstākās administratīvās varas nesēji un konsistorijas viceprezidenti.
Jaunums!!: Johans Fišers un Vidzemes superintendents · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Johans Fišers un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
1636. gads
1636.
Jaunums!!: Johans Fišers un 1636. gads · Redzēt vairāk »
1705. gads
1705.
Jaunums!!: Johans Fišers un 1705. gads · Redzēt vairāk »