Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Johans Frīdrihs fon Mēdems

Indekss Johans Frīdrihs fon Mēdems

Johans Frīdrihs fon Mēdems (Johann Friedrich von Medem, 1722—1785) bija ievērojams Kurzemes un Zemgales hercogistes muižnieks un politiķis.

33 attiecības: Augusts III Saksis, Bīronu dzimta, Brīvmūrniecība, Doroteja fon Mēdema, Elīza fon der Reke, Elejas muiža, Galamuiža (Sesavas pagasts), Jēna, Jelgava, Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem", Karaļauči, Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems, Kārlis Kristians Jozefs, Knigges, Korfi, Krievu—turku karš (1768—1774), Kristofers Georgs Dītrihs fon Mēdems, Kristofs Johans Frīdrihs fon Mēdems, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Mežotnes muiža, Noldes, Pēteris Bīrons, Polijas valdnieku uzskaitījums, Polijas—Lietuvas ūnija, Pulkvedis, Rekes, Remtes muiža, Rokoko, Septiņgadu karš, Svētā Romas impērija, Vecauces muiža, Viesatas, Vilce.

Augusts III Saksis

Augusts III Saksis (dzimis, miris) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts II) no 1734.

Jaunums!!: Johans Frīdrihs fon Mēdems un Augusts III Saksis · Redzēt vairāk »

Bīronu dzimta

hercogs Kārlis. Kurzemes un Zemgales hercogu Bīronu ģerbonis. Bīronu dzimta ir vācbaltiešu muižnieku dzimta, no kuras nākuši divi Bīronu dinastijas hercogi Kurzemes un Zemgales hercogistes tronī.

Jaunums!!: Johans Frīdrihs fon Mēdems un Bīronu dzimta · Redzēt vairāk »

Brīvmūrniecība

Viens no galvenajiem brīvmūrnieku simboliem — taisnstūris un cirkulis. Uzskata, ka burts '''G''' simbolizē ģeometrijas zinātni. Ikona "Dievs kā Ģeometrs (arhitekts)" no ''Bible moralisée'' (13. gs.). Brīvmūrniecība, arī Brīvmūrnieku ordenis, masonu jeb frankmasonu (no  — 'brīvs', maçon — 'mūrnieks') kustība, ir saskaņā ar brālības principiem veidota organizācija, lielā mērā arī vairāk vai mazāk integrēta vispasaules savienība, kuras dalībniekus — brīvmūrniekus — vieno kopīgi morāles, ētikas, filosofijas, metafizikas principi un ideāli.

Jaunums!!: Johans Frīdrihs fon Mēdems un Brīvmūrniecība · Redzēt vairāk »

Doroteja fon Mēdema

Anna Šarlote Doroteja fon Mēdema (dzimusi, mirusi) bija hercoga Pētera fon Bīrona trešā sieva, viena no sava laika izcilākajām un savdabīgākajām personībām Eiropas politiskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē.

Jaunums!!: Johans Frīdrihs fon Mēdems un Doroteja fon Mēdema · Redzēt vairāk »

Elīza fon der Reke

Elizabete (Elīza) Šarlote Konstance fon der Reke (Elisabeth Charlotte Constanzia von der Recke; dzimusi, mirusi) bija Kurzemes vācbaltiešu dzejniece un publiciste.

Jaunums!!: Johans Frīdrihs fon Mēdems un Elīza fon der Reke · Redzēt vairāk »

Elejas muiža

Elejas muiža (ap 1820). Elejas muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā. Fasādes skats Aizmugures skats Elejas muižas kungu mājas jeb Elejas pils drupas atrodas Jelgavas novada Elejas pagastā.

Jaunums!!: Johans Frīdrihs fon Mēdems un Elejas muiža · Redzēt vairāk »

Galamuiža (Sesavas pagasts)

Galamuiža, agrāk arī Galmuiža, ir ciems Jelgavas novada Sesavas pagastā.

Jaunums!!: Johans Frīdrihs fon Mēdems un Galamuiža (Sesavas pagasts) · Redzēt vairāk »

Jēna

Jēna ir universitātes pilsēta Tīringenes federālajā zemē, Vācijā.

Jaunums!!: Johans Frīdrihs fon Mēdems un Jēna · Redzēt vairāk »

Jelgava

Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.

Jaunums!!: Johans Frīdrihs fon Mēdems un Jelgava · Redzēt vairāk »

Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem"

Jelgavas brīvmūrnieku nams Ezera ielā 19 (1943). Jelgavas ložas „Zu den drei Gekrönten Schwerdtern“ ģerbonis (vidū) (no K.Broces kolekcijas). Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" (vai senākā rakstībā: „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“) bija galvenais Kurzemes un Zemgales hercogistes brīvmūrnieku centrs.

Jaunums!!: Johans Frīdrihs fon Mēdems un Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" · Redzēt vairāk »

Karaļauči

Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.

Jaunums!!: Johans Frīdrihs fon Mēdems un Karaļauči · Redzēt vairāk »

Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems

Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems (Karl Johann Friedrich von Medem, 1762-1827) bija ievērojams Kurzemes un Zemgales hercogistes politiķis.

Jaunums!!: Johans Frīdrihs fon Mēdems un Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems · Redzēt vairāk »

Kārlis Kristians Jozefs

Kārlis Kristians Jozefs no Saksijas, arī Saksijas Kārlis (vācu: Karl Christian Joseph Ignaz Eugen Franz Xaver von Sachsen; dzimis 1733. gada 13. jūlijā Drēzdenē, miris 1796. gada 16. jūnijā Drēzdenē) bija Saksijas princis, no 1758.

Jaunums!!: Johans Frīdrihs fon Mēdems un Kārlis Kristians Jozefs · Redzēt vairāk »

Knigges

Baronu Knigges dzimtas ģerbonis. Knigges ir sena vācu dižciltīgo dzimta, kas cēlusies no Brēmenes apkārtnes un ir izsekojama līdz 13.

Jaunums!!: Johans Frīdrihs fon Mēdems un Knigges · Redzēt vairāk »

Korfi

Korfu dzimtas ģerbonis (1882) Korfi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.

Jaunums!!: Johans Frīdrihs fon Mēdems un Korfi · Redzēt vairāk »

Krievu—turku karš (1768—1774)

Krievu—turku karš (1768—1774) bija nobeigums Krievijas Impērijas teritorijas paplašināšanā, iekarojot Ukrainas dienvidus, Ziemeļkaukāzu un Krimu.

Jaunums!!: Johans Frīdrihs fon Mēdems un Krievu—turku karš (1768—1774) · Redzēt vairāk »

Kristofers Georgs Dītrihs fon Mēdems

Kristofers Georgs Dītrihs fon Mēdems (Christoph Dietrich Georg von Medem, 1721—1782) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes landmaršals un virspadomnieks.

Jaunums!!: Johans Frīdrihs fon Mēdems un Kristofers Georgs Dītrihs fon Mēdems · Redzēt vairāk »

Kristofs Johans Frīdrihs fon Mēdems

Kristofs Johans Frīdrihs fon Mēdems, saukts Žanno Mēdems (1763—1838), bija galminieks Prūsijas karaļu Frīdriha II Lielā, Frīdriha Vilhelma II un Krievijas impērijas ķeizara Pāvila I galmos.

Jaunums!!: Johans Frīdrihs fon Mēdems un Kristofs Johans Frīdrihs fon Mēdems · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Johans Frīdrihs fon Mēdems un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Mežotnes muiža

Mežotnes pils jeb bijusī Mežotnes muižas kungu māja (Mesothen) atrodas Bauskas novada Mežotnes pagasta Mežotnē.

Jaunums!!: Johans Frīdrihs fon Mēdems un Mežotnes muiža · Redzēt vairāk »

Noldes

Noldu dzimtas ģerbonis (1882). Gothards un Magnuss Noldes. Noldes ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Kurzemē 15.

Jaunums!!: Johans Frīdrihs fon Mēdems un Noldes · Redzēt vairāk »

Pēteris Bīrons

Pēteris Bīrons (dzimis, miris) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas.

Jaunums!!: Johans Frīdrihs fon Mēdems un Pēteris Bīrons · Redzēt vairāk »

Polijas valdnieku uzskaitījums

Polijas valdnieki bija augstākās varas turētāji (kņazi, lielkņazi, karaļi) Polijas valsts teritorijā kopš tās izveides 10. gadsimtā.

Jaunums!!: Johans Frīdrihs fon Mēdems un Polijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Jaunums!!: Johans Frīdrihs fon Mēdems un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Pulkvedis

Jukums Vācietis Krievijas Impērijas armijas pulkveža tērpā Pulkvedis ir viena no vecāko virsnieku dienesta pakāpēm daudzu valstu bruņoto spēku sauszemes un gaisa spēkos, kā arī militarizētajās valsts institūcijās, organizācijās, piemēram, policijā.

Jaunums!!: Johans Frīdrihs fon Mēdems un Pulkvedis · Redzēt vairāk »

Rekes

Fon der Rekes dzimtas ģerbonis. Dobeles komturs Matīss fon der Reke. Rekes ir sena vācu dzimta, kas 15.

Jaunums!!: Johans Frīdrihs fon Mēdems un Rekes · Redzēt vairāk »

Remtes muiža

Remtes muižas pils (2012). Remtes muižas pils no parka puses (1902). Remtes baznīca un pils (pēc 1800). Remtes muižas pils un parks (pēc 1800). Remtes muižas pils ir muižas kungu māja Saldus novada Remtes pagasta Remtē.

Jaunums!!: Johans Frīdrihs fon Mēdems un Remtes muiža · Redzēt vairāk »

Rokoko

Kadisas katedrāle (Spānija) Rokoko ir 18. gadsimta dekorāciju stils, kas bija populārs Eiropā, it sevišķi Francijā.

Jaunums!!: Johans Frīdrihs fon Mēdems un Rokoko · Redzēt vairāk »

Septiņgadu karš

Austrijas-Francijas-Krievijas un Prūsijas-Lielbritānijas-Hanoveres koalīcijas pirms kara sākuma 1756. gadā. Krievijas Impērijas uzbrukums Prūsijai cauri formāli neitrālās Kurzemes hercogistes un Polijas-Lietuvas teritorijai (1757-1759). Septiņgadu karš (Vācijā to dažreiz sauc arī par Trešo Silēzijas karu) notika starp 1756.

Jaunums!!: Johans Frīdrihs fon Mēdems un Septiņgadu karš · Redzēt vairāk »

Svētā Romas impērija

Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.

Jaunums!!: Johans Frīdrihs fon Mēdems un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »

Vecauces muiža

Vecauces muižas kungu māja jeb Vecauces pils atrodas Dobeles novada Vecauces pagasta Vecaucē.

Jaunums!!: Johans Frīdrihs fon Mēdems un Vecauces muiža · Redzēt vairāk »

Viesatas

Viesatas, agrāk arī Viesati, ir ciems Tukuma novada Viesatu pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Johans Frīdrihs fon Mēdems un Viesatas · Redzēt vairāk »

Vilce

Vilce ir apdzīvota vieta Jelgavas novada Vilces pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Johans Frīdrihs fon Mēdems un Vilce · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Johann Friedrich von Medem.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »