Satura rādītājs
60 attiecības: Alberts Kviesis, Atis Ķeniņš, Augusts Kirhenšteins, Bernhards Bērents, Celmiņa 2. Ministru kabinets, Daugavpils, Daugavpils apriņķis, Edvins Magnuss, Erasts Bite, Gustavs Zemgals, Hermanis Apsītis, Hugo Celmiņš, Kalupes pagasts, Kārlis Ulmanis, Kirhenšteina Ministru kabinets, Latgales Zemes padome, Latgales Zemnieku partija, Latvieši, Latvija, Latvijas okupācija (1940), Latvijas PSR Augstākā Padome, Latvijas Republikas labklājības ministru uzskaitījums, Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums, Latvijas Satversmes sapulce, Latvijas Universitāte, Latvijas Vēstnesis, Marģers Skujenieks, Maskava, Padomju Savienība, Pauls Kalniņš (politiķis), Pirmais Latgales latviešu kongress, Progresīvā tautas apvienība, Saeima, Sanktpēterburgas Valsts universitāte, Sebastjāns Pabērzs, Skujenieka 1. Ministru kabinets, Tautas Saeima, Tiesību zinātne, Triju Zvaigžņu ordenis, Ulmaņa 4. Ministru kabinets, Ulmaņa apvērsums, Vācija, Viktors Skudra, Vladislavs Rubulis, 1912. gads, 1917. gads, 1920. gads, 1922. gads, 1923. gads, 1926. gads, ... Izvērst indekss (10 vairāk) »
Alberts Kviesis
Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Valsts prezidents Kviesis Penkules Izglītības biedrības nama atklāšanā (1932).
Skatīt Juris Pabērzs un Alberts Kviesis
Atis Ķeniņš
Atis Ķeniņš (dzimis, miris) bija advokāts, izglītības darbinieks un dzejnieks, Latvijas Republikas sabiedriski politiskais darbinieks.
Skatīt Juris Pabērzs un Atis Ķeniņš
Augusts Kirhenšteins
Augusts Kirhenšteins (—) bija latviešu veterinārārsts, mikrobiologs un politiķis.
Skatīt Juris Pabērzs un Augusts Kirhenšteins
Bernhards Bērents
Bernhards Bērents (—) bija Latvijas vācbaltiešu jurists un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Juris Pabērzs un Bernhards Bērents
Celmiņa 2. Ministru kabinets
Hugo Celmiņa Ministru kabineta locekļi vizītē pie jaunievēlētā Valsts prezidenta Alberta Kvieša 1930. gada 11. aprīlī. Sēž no kreisās: Frīdrihs Ozoliņš, Hugo Celmiņš, Valsts prezidents A. Kviesis, Mārtiņš Vācietis, Ansis Petrevics; sāv no kreisās: Juris Pabērzs, Vladislavs Rubulis, Dāvids Rudzītis, Edmunds Ziemelis, Eduards Laimiņš, Vilis Gulbis, Staņislavs Ivbuls, Roberts Ivanovs.
Skatīt Juris Pabērzs un Celmiņa 2. Ministru kabinets
Daugavpils
Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.
Skatīt Juris Pabērzs un Daugavpils
Daugavpils apriņķis
Daugavpils apriņķis (Powiat dyneburski,, no 1893. gada Двинский уезд) bija administratīva vienība Pārdaugavas Livonijas hercogistes (1566—1582), Inflantijas vaivadijas (1629—1772), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919), Latvijas Republikas (1918/1920—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Skatīt Juris Pabērzs un Daugavpils apriņķis
Edvins Magnuss
Edvins Magnuss (—) bija Latvijas vācbaltiešu advokāts un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Juris Pabērzs un Edvins Magnuss
Erasts Bite
Erasts Bite (—) bija Latvijas jurists un politiķis.
Skatīt Juris Pabērzs un Erasts Bite
Gustavs Zemgals
Gustavs Zemgals (dzimis, miris) bija otrais Latvijas Valsts prezidents.
Skatīt Juris Pabērzs un Gustavs Zemgals
Hermanis Apsītis
Hermanis Apsītis ( —) bija Latvijas jurists un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Juris Pabērzs un Hermanis Apsītis
Hugo Celmiņš
Hugo Celmiņš (dzimis, miris) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks, agronoms, divreiz Latvijas Ministru prezidents.
Skatīt Juris Pabērzs un Hugo Celmiņš
Kalupes pagasts
Kalupes pagasts ir Augšdaugavas novada administratīva teritorija tā Latgales daļas ziemeļos.
Skatīt Juris Pabērzs un Kalupes pagasts
Kārlis Ulmanis
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.
Skatīt Juris Pabērzs un Kārlis Ulmanis
Kirhenšteina Ministru kabinets
Kirhenšteina Ministru kabineta locekļi 1940. gada jūnijā. Attēls publicēts žurnāla "Atpūta" 1940. gada 28. jūnijā. Tobrīd vēl nebija atrastas Ārlietu ministra, Izglītības ministra, Finansu ministra un Zemkopības ministra kandidatūras Vēlāk ieceltie Kirhenšteina valdības locekļi ("Atpūta", 1940.
Skatīt Juris Pabērzs un Kirhenšteina Ministru kabinets
Latgales Zemes padome
Latgales Zemes padomes deputāti Tautas padomē. Sēž no kreisās Frīdrihs Obšteins, Valērija Seile (frakcijas vadītāja), Antons Laizāns, Staņislavs Kambala. Stāv Pāvils Laizāns, Staņislavs Jaudzems, Jāzeps Trasuns, Ādams Turkopols. Latgales Zemes padome vai Latgales Pagaidu zemes padome bija 1917.
Skatīt Juris Pabērzs un Latgales Zemes padome
Latgales Zemnieku partija
Latgales Zemnieku partija bija politiskā partija Latvijā.
Skatīt Juris Pabērzs un Latgales Zemnieku partija
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Skatīt Juris Pabērzs un Latvieši
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Juris Pabērzs un Latvija
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Skatīt Juris Pabērzs un Latvijas okupācija (1940)
Latvijas PSR Augstākā Padome
Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā Padome, saīsināti LPSR AP, bija augstākais varas orgāns Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā (Latvijas PSR), laika posmā no 1940.
Skatīt Juris Pabērzs un Latvijas PSR Augstākā Padome
Latvijas Republikas labklājības ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas labklājības ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi kopš 1925.
Skatīt Juris Pabērzs un Latvijas Republikas labklājības ministru uzskaitījums
Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas tieslietu ministri kopš 1918.
Skatīt Juris Pabērzs un Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums
Latvijas Satversmes sapulce
Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. R. Ivanovs. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.
Skatīt Juris Pabērzs un Latvijas Satversmes sapulce
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Skatīt Juris Pabērzs un Latvijas Universitāte
Latvijas Vēstnesis
Oficiālā izdevuma (toreiz − laikraksta) "Latvijas Vēstnesis" 1. laidiena vāks "Latvijas Vēstnesis" ir Latvijas Republikas oficiālais izdevums.
Skatīt Juris Pabērzs un Latvijas Vēstnesis
Marģers Skujenieks
Marģers Skujenieks (—) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, statistiķis, publicists.
Skatīt Juris Pabērzs un Marģers Skujenieks
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Skatīt Juris Pabērzs un Maskava
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Skatīt Juris Pabērzs un Padomju Savienība
Pauls Kalniņš (politiķis)
Pauls Kalniņš (dzimis Vilces pagastā, miris Lustenavā, Austrijā) bija latviešu ārsts un politiķis (LSDSP), ilggadējs Saeimas priekšsēdētājs.
Skatīt Juris Pabērzs un Pauls Kalniņš (politiķis)
Pirmais Latgales latviešu kongress
Latvijas karogiem un lozungiem Rēzeknē. 1917. gada Latgales kongress. Plakāts skolu vajadzībām (autors Jēkabs Strazdiņš, ap 1935). Pirmo Latgales kongresu atstājušie dalībnieki (vidū sēž Andrivs Boriss (x) un Francis Kemps (xx)). Pirmais Latgales latviešu kongress 1917.
Skatīt Juris Pabērzs un Pirmais Latgales latviešu kongress
Progresīvā tautas apvienība
Progresīvā tautas apvienība (sākotnēji Latgales Darba partija) bija politiskā partija Latvijā.
Skatīt Juris Pabērzs un Progresīvā tautas apvienība
Saeima
Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.
Skatīt Juris Pabērzs un Saeima
Sanktpēterburgas Valsts universitāte
Sanktpēterburgas Valsts universitāte ir viena no lielākajām, vecākajām un prestižākajām Krievijas universitātēm, kas atrodas Sanktpēterburgā.
Skatīt Juris Pabērzs un Sanktpēterburgas Valsts universitāte
Sebastjāns Pabērzs
Sebastjāns Pabērzs (dzimis, miris) bija Latvijas politiķis un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Juris Pabērzs un Sebastjāns Pabērzs
Skujenieka 1. Ministru kabinets
Skujenieka Ministru kabineta sēde 1926. gada decembrī. Marģera Skujenieka vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no līdz.
Skatīt Juris Pabērzs un Skujenieka 1. Ministru kabinets
Tautas Saeima
Tautas Saeima bija Latvijas Republikas parlaments laika posmā no līdz un Latvijas PSR parlaments laika posmā no līdz.
Skatīt Juris Pabērzs un Tautas Saeima
Tiesību zinātne
Tiesību zinātne jeb jurisprudence (— 'tiesību zināšanas') ir zinātne par tiesībām un valsti.
Skatīt Juris Pabērzs un Tiesību zinātne
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi Pēterim Sniķeram pasniegtais Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera diploms (1926). Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais Latvijas valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā.
Skatīt Juris Pabērzs un Triju Zvaigžņu ordenis
Ulmaņa 4. Ministru kabinets
Ulmaņa 4. Ministru kabineta locekļi 1934. gada 17. martā. Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no līdz.
Skatīt Juris Pabērzs un Ulmaņa 4. Ministru kabinets
Ulmaņa apvērsums
Paziņojums par apvērsumu laikrakstā „Latvijas Kareivis” Ulmaņa apvērsums jeb 1934.
Skatīt Juris Pabērzs un Ulmaņa apvērsums
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.
Skatīt Juris Pabērzs un Vācija
Viktors Skudra
Viktors Skudra (—) bija latviešu jurists un politiķis, pirmais atjaunotās Latvijas Republikas tieslietu ministrs, Satversmes tiesas tiesnesis.
Skatīt Juris Pabērzs un Viktors Skudra
Vladislavs Rubulis
Vladislavs Rubulis (arī Rubuls; —) bija Latvijas politiķis, farmaceits un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Juris Pabērzs un Vladislavs Rubulis
1912. gads
1912.
Skatīt Juris Pabērzs un 1912. gads
1917. gads
1917.
Skatīt Juris Pabērzs un 1917. gads
1920. gads
1920.
Skatīt Juris Pabērzs un 1920. gads
1922. gads
1922.
Skatīt Juris Pabērzs un 1922. gads
1923. gads
1923.
Skatīt Juris Pabērzs un 1923. gads
1926. gads
1926.
Skatīt Juris Pabērzs un 1926. gads
1927. gads
1927.
Skatīt Juris Pabērzs un 1927. gads
1928. gads
1928.
Skatīt Juris Pabērzs un 1928. gads
1929. gads
1929.
Skatīt Juris Pabērzs un 1929. gads
1931. gads
1931.
Skatīt Juris Pabērzs un 1931. gads
1932. gads
1932.
Skatīt Juris Pabērzs un 1932. gads
1934. gads
1934.
Skatīt Juris Pabērzs un 1934. gads
1940. gads
1940.
Skatīt Juris Pabērzs un 1940. gads
1947. gads
1947.
Skatīt Juris Pabērzs un 1947. gads
3. Saeima
3.
Skatīt Juris Pabērzs un 3. Saeima
4. Saeima
4.
Skatīt Juris Pabērzs un 4. Saeima
Zināms kā Juris Pabēržs, Jurs Pabērzs, Jurs Pabēržs, Pabēržs.