Ātrāk nekā pārlūku!
35 attiecības: Alotropija, Antuāns Lavuazjē, Cērijs, Cirkonijs, Džons Daltons, Dzintarskābe, Etiķskābe, Izomērija, Katalīze, Litijs, Minerāls, Molekula, Organiskā ķīmija, Polimēri, Roberts Boils, Sastāva nemainības likums, Selēns, Silīcijs, Stokholma, Tantals, Titāns, Torijs, Upsāla, Upsālas Universitāte, Vanādijs, Vīnskābe, Zviedri, Zviedrija, 1804. gads, 1806. gads, 1807. gads, 1808. gads, 1810. gads, 1815. gads, 1830. gads.
Alotropija
Dažādas oglekļa alotropiskās modifikācijas (pa kreisi — dimants, pa labi — grafīts) Alotropija — parādība, kad viens ķīmiskais elements veido vairākas vienkāršas vielas.
Jaunums!!: Jenss Jākobs Bercēliuss un Alotropija · Redzēt vairāk »
Antuāns Lavuazjē
Antuāns Lorāns Lavuazjē (dzimis Parīzē, miris Parīzē) bija franču ķīmiķis, kurš tiek uzskatīts par mūsdienu ķīmijas pamatlicēju.
Jaunums!!: Jenss Jākobs Bercēliuss un Antuāns Lavuazjē · Redzēt vairāk »
Cērijs
Cērijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ce un atomskaitli 58.
Jaunums!!: Jenss Jākobs Bercēliuss un Cērijs · Redzēt vairāk »
Cirkonijs
Cirkonijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Zr un atomskaitli 40.
Jaunums!!: Jenss Jākobs Bercēliuss un Cirkonijs · Redzēt vairāk »
Džons Daltons
Džons Daltons (izrunā, dzimis, miris) bija angļu ķīmiķis, fiziķis un meteorologs, kā arī tiek uzskatīts par mūsdienu atomu teorijas "tēvu".
Jaunums!!: Jenss Jākobs Bercēliuss un Džons Daltons · Redzēt vairāk »
Dzintarskābe
Dzintarskābe (butāndiskābe, etāndikarbonskābe, HOOC–CH2–CH2–COOH) pieder pie piesātinātajām divvērtīgajām karbonskābēm.
Jaunums!!: Jenss Jākobs Bercēliuss un Dzintarskābe · Redzēt vairāk »
Etiķskābe
Etiķskābe, pazīstama arī kā etānskābe, ir organisks savienojums, kurš piešķir etiķim tā skābo garšu un kodīgu smaržu.
Jaunums!!: Jenss Jākobs Bercēliuss un Etiķskābe · Redzēt vairāk »
Izomērija
Izomērija ir parādība, ka pastāv vielas, kurām ir vienāda molekulmasa un ķīmiskais sastāvs, bet dažāda struktūra (dažāda atomu un saišu starp tiem kārtība molekulā vai arī dažāds atomu vai to grupu telpiskais izvietojums).
Jaunums!!: Jenss Jākobs Bercēliuss un Izomērija · Redzēt vairāk »
Katalīze
cukura gabaliņš (kreisajā pusē) un cukura autokatalīze, kur degšanā radušies pelni darbojas kā katalizators (labajā pusē) Katalīze (katálusis — ‘sagraušana’) ir process, kas paātrina vai palēnina kādu ķīmisku reakciju katalizatora ietekmē.
Jaunums!!: Jenss Jākobs Bercēliuss un Katalīze · Redzēt vairāk »
Litijs
Litijs ir vieglākais no ķīmiskajiem elementiem, kas brīvā veidā normālos apstākļos nav gāze.
Jaunums!!: Jenss Jākobs Bercēliuss un Litijs · Redzēt vairāk »
Minerāls
Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.
Jaunums!!: Jenss Jākobs Bercēliuss un Minerāls · Redzēt vairāk »
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Jaunums!!: Jenss Jākobs Bercēliuss un Molekula · Redzēt vairāk »
Organiskā ķīmija
Organiskā ķīmija ir ķīmijas nozare, kas pēta organiskās vielas un to reakcijas.
Jaunums!!: Jenss Jākobs Bercēliuss un Organiskā ķīmija · Redzēt vairāk »
Polimēri
atomspēku mikroskopā Polimēri ir lielmolekulāri ķīmiski savienojumi ar virkņveida molekulām, kuras sastāv no liela skaita (līdz pat aptuveni 105) elementārposmu, kas šajā virknē periodiski atkārtojas.
Jaunums!!: Jenss Jākobs Bercēliuss un Polimēri · Redzēt vairāk »
Roberts Boils
Roberts Boils (dzimis, miris) bija britu dabaszinātnieks, dabas filozofs, ķīmiķis, fiziķis, izgudrotājs un zinātnes entuziasts, slavens ar savu darbu fizikā un ķīmijā.
Jaunums!!: Jenss Jākobs Bercēliuss un Roberts Boils · Redzēt vairāk »
Sastāva nemainības likums
Sastāva nemainības likums ir ķīmijas likums, kurš nosaka, ka ķīmiski tīram savienojumam, kura īpašības pamatā nosaka molekulas struktūra, neatkarīgi no iegūšanas veida ir viens un tas pats sastāvs.
Jaunums!!: Jenss Jākobs Bercēliuss un Sastāva nemainības likums · Redzēt vairāk »
Selēns
Selēns ir ķīmiskais elements ar simbolu Se un atomskaitli 34.
Jaunums!!: Jenss Jākobs Bercēliuss un Selēns · Redzēt vairāk »
Silīcijs
Silīcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Si un atomskaitli 14.
Jaunums!!: Jenss Jākobs Bercēliuss un Silīcijs · Redzēt vairāk »
Stokholma
Stokholma ir Zviedrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Jenss Jākobs Bercēliuss un Stokholma · Redzēt vairāk »
Tantals
Tantals, agrāk tantāls, ir ķīmiskais elements ar simbolu Ta un atomskaitli 73.
Jaunums!!: Jenss Jākobs Bercēliuss un Tantals · Redzēt vairāk »
Titāns
Titāns ir ķīmiskais elements ar simbolu Ti un atomskaitli 22.
Jaunums!!: Jenss Jākobs Bercēliuss un Titāns · Redzēt vairāk »
Torijs
Torijs ir vāji radioaktīvs ķīmiskais elements ar simbolu Th un atomskaitli 90.
Jaunums!!: Jenss Jākobs Bercēliuss un Torijs · Redzēt vairāk »
Upsāla
Upsāla ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, Upsālas lēnes centrs.
Jaunums!!: Jenss Jākobs Bercēliuss un Upsāla · Redzēt vairāk »
Upsālas Universitāte
Upsālas Universitāte ir 1477.
Jaunums!!: Jenss Jākobs Bercēliuss un Upsālas Universitāte · Redzēt vairāk »
Vanādijs
Vanādijs ir ķīmiskais elements ar simbolu V un atomskaitli 23.
Jaunums!!: Jenss Jākobs Bercēliuss un Vanādijs · Redzēt vairāk »
Vīnskābe
Vīnskābe (dihidroksidzintarskābe, 2,3-dihidroksibutāndiskābe, НООС–СНОН–СНОН–СООН) pieder pie divvērtīgajām hidroksikarbonskābēm.
Jaunums!!: Jenss Jākobs Bercēliuss un Vīnskābe · Redzēt vairāk »
Zviedri
Zviedri ir viena no Eiropas nācijām, kas cēlusies no ģermāņiem un runā zviedru valodā, Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).
Jaunums!!: Jenss Jākobs Bercēliuss un Zviedri · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Jenss Jākobs Bercēliuss un Zviedrija · Redzēt vairāk »
1804. gads
1804.
Jaunums!!: Jenss Jākobs Bercēliuss un 1804. gads · Redzēt vairāk »
1806. gads
1806.
Jaunums!!: Jenss Jākobs Bercēliuss un 1806. gads · Redzēt vairāk »
1807. gads
1807.
Jaunums!!: Jenss Jākobs Bercēliuss un 1807. gads · Redzēt vairāk »
1808. gads
1808.
Jaunums!!: Jenss Jākobs Bercēliuss un 1808. gads · Redzēt vairāk »
1810. gads
1810.
Jaunums!!: Jenss Jākobs Bercēliuss un 1810. gads · Redzēt vairāk »
1815. gads
1815.
Jaunums!!: Jenss Jākobs Bercēliuss un 1815. gads · Redzēt vairāk »
1830. gads
1830 (MDCCCXXX) bija parastais gads, kas sākās piektdienā.
Jaunums!!: Jenss Jākobs Bercēliuss un 1830. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Bercēliuss, Berzelius, Jakobs Bercēliuss, Jöns Jacob Berzelius, Jākobs Bercēliuss.
