Ātrāk nekā pārlūku!
53 attiecības: Alberts Kviesis, Aloizs Budže, Antons Kursītis, Aprīļa pučs, Atis Ķeniņš, Bermontiāde, Brestļitovskas miera līgums, Dāvids Rudzītis, Gotfrīds Mīlbergs, Jānis Balodis (ģenerālis), Jānis Birznieks, Jānis Zālītis, Jelgava, Kārlis Ulmanis, Kārlis Zariņš (diplomāts), Krievijas Impērija, Latvieši, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partija, Latvijas okupācija (1940), Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums, Latvijas Republikas zemkopības ministru uzskaitījums, Latvijas Universitāte, Lāčplēša Kara ordenis, Liepāja, Marģers Skujenieks, Maskava, Novosibirska, Novosibirskas apgabals, Padomju Savienība, Politika, Priekule, Rīga, Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918), Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, Saeima, Saratov, Studentu korporācijas, Talavija, Triju Zvaigžņu ordenis, Ulmaņa 5. Ministru kabinets, Ulmaņa apvērsums, Vilis Gulbis, Vladislavs Rubulis, Zemgale, 1. latviešu atsevišķais bataljons, 1928. gads, 1931. gads, 1932. gads, 1935. gads, ..., 1941. gada jūnija deportācijas Latvijā, 3. Saeima, 4. Saeima. Izvērst indekss (3 vairāk) »
Alberts Kviesis
Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Valsts prezidents Kviesis Penkules Izglītības biedrības nama atklāšanā (1932). Alberts Kviesis (dzimis, miris) bija latviešu jurists un politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Alberts Kviesis · Redzēt vairāk »
Aloizs Budže
Aloizs Budže (arī Aloizijs Budže; —) bija Latvijas sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Aloizs Budže · Redzēt vairāk »
Antons Kursītis
Antons Kursītis (arī Kursišs; — 1968. gads) bija Latvijas meliorators un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Antons Kursītis · Redzēt vairāk »
Aprīļa pučs
Pirmā Latvijas Pagaidu valdība uz "Saratova" klāja 1919. gada jūnijā. Aprīļa pučs bija Baltijas landesvēra vācu kareivju veidotās Trieciengrupas un no Vācijas atbraukušā Pfefera brīvkorpusa kareivju īstenots apvērsums Liepājā Latvijas brīvības cīņu laikā, 1919.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Aprīļa pučs · Redzēt vairāk »
Atis Ķeniņš
Atis Ķeniņš (dzimis, miris) bija advokāts, izglītības darbinieks un dzejnieks, Latvijas Republikas sabiedriski politiskais darbinieks.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Atis Ķeniņš · Redzēt vairāk »
Bermontiāde
Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Bermontiāde · Redzēt vairāk »
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Dāvids Rudzītis
Dāvids Rudzītis (dzimis, miris) bija Latvijas valsts pārvaldes darbinieks, pirmais Valsts kancelejas direktors.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Dāvids Rudzītis · Redzēt vairāk »
Gotfrīds Mīlbergs
Gotfrīds Mīlbergs (pazīstams arī ar pseidonīmu Skuju Frīdis; —) bija Latvijas dzejnieks, rakstnieks un politiķis, Latvijas iekšlietu ministrs (1933—1934), Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partijas biedrs.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Gotfrīds Mīlbergs · Redzēt vairāk »
Jānis Balodis (ģenerālis)
Balodis kopā ar Latvijas armijas ģenerāļiem 1936. gada 20. februārī. Jozefu Beku Beka 1938. gada oficiālajā vizītē Rīgā Jānis Balodis (—) bija Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieks (1919—1921), armijas ģenerālis, visu šķiru Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, no 1931.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Jānis Balodis (ģenerālis) · Redzēt vairāk »
Jānis Birznieks
Jānis Birznieks (—) bija latviešu politiķis.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Jānis Birznieks · Redzēt vairāk »
Jānis Zālītis
Jānis Zālītis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, Latviešu pagaidu nacionālās padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Jānis Zālītis · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Jelgava · Redzēt vairāk »
Kārlis Ulmanis
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »
Kārlis Zariņš (diplomāts)
Zviedrijas karalis Gustavs V, Valsts prezidents Gustavs Zemgals un sūtnis Zariņš (1927). Ēka 83-102 Eaton Square, kurā agrāk atradās Latvijas sūtniecība Apvienotajā Karalistē (1925-1963). LR Valsts kancelejas paziņojums nr. 48 LR ārlietu ministram par Ministru kabineta 17.05.1940. lēmumu piešķirt K. Zariņam ārkārtējās pilnvaras. Kārlis Reinholds Zariņš (—) bija Latvijas Republikas diplomāts, no 1933.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Kārlis Zariņš (diplomāts) · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partija
Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partija bija politiskā partija Latvijā.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partija · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas iekšlietu ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas zemkopības ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas zemkopības ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Latvijas Republikas zemkopības ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »
Lāčplēša Kara ordenis
Lāčplēša Kara ordenis ar lenti Lāčplēša Kara ordeņa zvaigzne Ordeņa lentes atgriezums Lāčplēša Kara ordenis bija Latvijas augstākais valsts militārais apbalvojums laikā no 1920.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Lāčplēša Kara ordenis · Redzēt vairāk »
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Liepāja · Redzēt vairāk »
Marģers Skujenieks
Marģers Skujenieks (—) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, statistiķis, publicists.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Marģers Skujenieks · Redzēt vairāk »
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Maskava · Redzēt vairāk »
Novosibirska
Novosibirska ir pilsēta Krievijas Federācijas Sibīrijas daļā, Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidaustrumos pie Obas upes.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Novosibirska · Redzēt vairāk »
Novosibirskas apgabals
Novosibirskas apgabals ir viens no Krievijas Federācijas apgabaliem Sibīrijas federālajā apgabalā.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Novosibirskas apgabals · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Politika
vēlēšanās Politika (politiká — ‘valsts darīšanas’) ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas, nacionālas un starptautiskas institūcijas, uzņēmumi vai atsevišķi indivīdi, veic darbības savu oficiālu vai neoficiālu varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Politika · Redzēt vairāk »
Priekule
Priekule ir pilsēta Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novadā.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Priekule · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)
Rīgas Politehniskais institūts bija tehniska augstskola, kas tika dibināta uz Rīgas Politehniskās augstskolas bāzes, to pārveidojot no privātas augstskolas ar vācu mācību valodu par valsts augstskolu ar krievu mācību valodu, tomēr saglabājot iekšējo autonomiju.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918) · Redzēt vairāk »
Rīgas Valsts 2. ģimnāzija
Rīgas Valsts 2.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Rīgas Valsts 2. ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Saeima
Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Saeima · Redzēt vairāk »
Saratov
Tvaikonis pirms Pirmā pasaules kara Kuģis ''Saratov'' nogādā Rīgā Latvijas Pagaidu valdību (1919) Saratov jeb Saratova bija kravas un pasažieru kuģis, Latvijas Pagaidu valdības uzturēšanās vieta 1919.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Saratov · Redzēt vairāk »
Studentu korporācijas
Studentu korporācijas ir akadēmiskas vīriešu mūža organizācijas, kas vieno studentus un augstskolu pabeigušos biedrus.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Studentu korporācijas · Redzēt vairāk »
Talavija
Talavija ir viena no vecākajām un lielākajām Latvijas studentu korporācijām.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Talavija · Redzēt vairāk »
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi Pēterim Sniķeram pasniegtais Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera diploms (1926). Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais Latvijas valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Triju Zvaigžņu ordenis · Redzēt vairāk »
Ulmaņa 5. Ministru kabinets
Jānis Balodis, Marģers Skujenieks. 2. rindā stāv: Dāvids Rudzītis, Ludvigs Adamovičs, Jāzeps Čamanis, Jānis Kauliņš, Bernhards Einbergs, Vladislavs Rubulis, Hermanis Apsītis, Jānis Birznieks, Ludvigs Ēķis, Alfreds Jēkabs Bērziņš. Jānis Balodis, 3. Kārlis Ulmanis, 4. Pauls Kundziņš (arhitekts), 5. Francis Balodis (arheologs), 6. Alfreds Jēkabs Bērziņš, 7. Hermanis Apsītis, 8. Bernhards Einbergs, 9. Augusts Tentelis. Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no līdz.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Ulmaņa 5. Ministru kabinets · Redzēt vairāk »
Ulmaņa apvērsums
Paziņojums par apvērsumu laikrakstā „Latvijas Kareivis” Ulmaņa apvērsums jeb 1934.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Ulmaņa apvērsums · Redzēt vairāk »
Vilis Gulbis
Vilis Gustavs Gulbis (dzimis, miris) bija agronoms, Latvijas Republikas sabiedriski politiskais darbinieks, zemkopības ministrs, izglītības ministrs un iekšlietu ministrs vairākās valdībās.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Vilis Gulbis · Redzēt vairāk »
Vladislavs Rubulis
Vladislavs Rubulis (arī Rubuls; —) bija Latvijas politiķis, farmaceits un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Vladislavs Rubulis · Redzēt vairāk »
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un Zemgale · Redzēt vairāk »
1. latviešu atsevišķais bataljons
1.latviešu atsevišķā bataljona karavīri un komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks (aiz ložmetēja, galvā jērenīca) Rudbāržu muižā, 1919. gada marta sākumā Latviešu atsevišķais bataljons, pazīstams arī kā Kalpaka bataljons, ( —) bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un 1. latviešu atsevišķais bataljons · Redzēt vairāk »
1928. gads
1928.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un 1928. gads · Redzēt vairāk »
1931. gads
1931.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un 1931. gads · Redzēt vairāk »
1932. gads
1932.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un 1932. gads · Redzēt vairāk »
1935. gads
1935.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un 1935. gads · Redzēt vairāk »
1941. gada jūnija deportācijas Latvijā
"Melnais slieksnis" — Okupācijas muzeja izveidota piemiņas zīme padomju okupācijas upuriem Rīgā, Brīvības ielā 61 (t.s. Stūra māja) 1941.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un 1941. gada jūnija deportācijas Latvijā · Redzēt vairāk »
3. Saeima
3.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un 3. Saeima · Redzēt vairāk »
4. Saeima
4.
Jaunums!!: Jānis Kauliņš un 4. Saeima · Redzēt vairāk »
