Ātrāk nekā pārlūku!
28 attiecības: Anna Žīgure, Atsevišķā studentu rota, Atzinības krusts, Dženova, Fricis Šmithens, Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija, Kārlis Zariņš (diplomāts), Latvieši, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs trimdā, Latvijas okupācija (1940), Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Latvijas Universitāte, Latvijas valsts atzīšana de iure, Latvijas vēstnieks Somijā, Ludis Bērziņš, Tartu Universitāte, Triju Zvaigžņu ordenis, Verners Tepfers, Vilis Šūmanis, Zigfrīds Anna Meierovics, 1898. gads, 1938. gads, 1940. gads, 1954. gads, 1991. gads, 1994. gads.
Anna Žīgure
Anna Žīgure (dzimusi; Rīgā) ir latviešu rakstniece, tulkotāja un diplomāte, Latvijas vēstniece Igaunijā un Somijā.
Jaunums!!: Jānis Tepfers un Anna Žīgure · Redzēt vairāk »
Atsevišķā studentu rota
Atsevišķās studentu rotas karavīri 1919. gada vasarā (no Talavijas jubilejas albuma). Latviešu atsevišķā rota, literatūrā biežāk dēvēta par Atsevišķo studentu rotu (pēc 1919. gada 21. marta: 3. Atsevišķā bataljona 1. rota) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, kas piedalījās Latvijas brīvības cīņās 1919.
Jaunums!!: Jānis Tepfers un Atsevišķā studentu rota · Redzēt vairāk »
Atzinības krusts
Atzinības krusts ir Latvijas Republikas valsts apbalvojums.
Jaunums!!: Jānis Tepfers un Atzinības krusts · Redzēt vairāk »
Dženova
Dženova (ligūriešu: Zena) ir pilsēta Itālijas ziemeļrietumos Vidusjūras piekrastē.
Jaunums!!: Jānis Tepfers un Dženova · Redzēt vairāk »
Fricis Šmithens
Fricis Šmithens (agrākā rakstībā Fricis Šmitchens; dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs un pedagogs.
Jaunums!!: Jānis Tepfers un Fricis Šmithens · Redzēt vairāk »
Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija
Jelgavas mākslas un novadpētniecības muzeja ēka) Severīna Jensena projektētā ģimnāzijas ēka Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Academia Petrina (no latīņu valodas — 'Pētera akadēmija', no 1795. gada Jelgavas akadēmija) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstākā mācību iestāde jeb akadēmija, kas darbojās no 1775.
Jaunums!!: Jānis Tepfers un Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Kārlis Zariņš (diplomāts)
Zviedrijas karalis Gustavs V, Valsts prezidents Gustavs Zemgals un sūtnis Zariņš (1927). Ēka 83-102 Eaton Square, kurā agrāk atradās Latvijas sūtniecība Apvienotajā Karalistē (1925-1963). LR Valsts kancelejas paziņojums nr. 48 LR ārlietu ministram par Ministru kabineta 17.05.1940. lēmumu piešķirt K. Zariņam ārkārtējās pilnvaras. Kārlis Reinholds Zariņš (—) bija Latvijas Republikas diplomāts, no 1933.
Jaunums!!: Jānis Tepfers un Kārlis Zariņš (diplomāts) · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Jānis Tepfers un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Jānis Tepfers un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs trimdā
Ēka 83-102 Eaton Square Londonā, kurā darbojās Kārlis Reinholds Zariņš, Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs trimdā (1940-1963). LR Valsts kancelejas paziņojums nr. 48 LR ārlietu ministram par Ministru kabineta 17.05.1940. lēmumu piešķirt K. Zariņam ārkārtējās pilnvaras. Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs trimdā bija viens no leģitīmās Latvijas Republikas interešu pārstāvjiem ārzemēs Latvijas okupācijas periodā (1940—1991).
Jaunums!!: Jānis Tepfers un Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs trimdā · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Jaunums!!: Jānis Tepfers un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Latvijas Pagaidu valdība
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.
Jaunums!!: Jānis Tepfers un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde ārlietu nozarē.
Jaunums!!: Jānis Tepfers un Latvijas Republikas Ārlietu ministrija · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Jaunums!!: Jānis Tepfers un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »
Latvijas valsts atzīšana de iure
Latvijas delegācija Parīzē pēc Sabiedroto Augstākās padomes ''de iure'' atzīšanas lēmuma saņemšanas 1921. gadā. 1. rindā no kreisās Miķelis Valters, Zigfrīds Anna Meierovics, Jānis Lazdiņš; 2. rindā no kreisās Oļģerds Grosvalds, Georgs Bisenieks, Jānis Tepfers. Latvijas delegācijas ierosinātās Latvijas valsts robežas Parīzes miera konferencē. Dmovska līnija sarkanā krāsā, 1772. gada Polijas-Lietuvas kopvalsts robežas zilā krāsā) Parīzes miera konferencē. Redzams, ka Polija pretendēja ne tikai uz Lietuvas austrumu daļu, bet arī uz Latgales (''Livonie Polonaise'') dienvidu daļu un Sēlijas austrumu daļu. Latvijas atzīšana de iure bija pilna diplomātiskā atzīšana, kas garantēja Latvijas valsts kļūšanu par pilntiesīgu starptautisko tiesību subjektu.
Jaunums!!: Jānis Tepfers un Latvijas valsts atzīšana de iure · Redzēt vairāk »
Latvijas vēstnieks Somijā
Latvijas vēstniecības Somijā ēka Armfeltintie 10 Helsinkos (2008). Kārlis Zariņš un sūtniecības darbinieki (1921-1925). Latvijas vēstnieks Somijas Republikā ir Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, kurš pilda oficiālā pārstāvja amatu Somijas Republikā.
Jaunums!!: Jānis Tepfers un Latvijas vēstnieks Somijā · Redzēt vairāk »
Ludis Bērziņš
Ludvigs (Ludis) Ernests Bērziņš (1870. gada 14. septembris — 1965. gada 24. maijs) bija luterāņu mācītājs un skolotājs, Latvijas Universitātes profesors (1935), folklorists, dzejnieks un reliģisku dziesmu autors.
Jaunums!!: Jānis Tepfers un Ludis Bērziņš · Redzēt vairāk »
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Jānis Tepfers un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi Pēterim Sniķeram pasniegtais Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera diploms (1926). Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais Latvijas valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā.
Jaunums!!: Jānis Tepfers un Triju Zvaigžņu ordenis · Redzēt vairāk »
Verners Tepfers
Verners Tepfers ( —) bija Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Jaunums!!: Jānis Tepfers un Verners Tepfers · Redzēt vairāk »
Vilis Šūmanis
Vilis Roberts Šūmanis (1887—1948) bija latviešu diplomāts, kas kopš 1924.
Jaunums!!: Jānis Tepfers un Vilis Šūmanis · Redzēt vairāk »
Zigfrīds Anna Meierovics
Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.
Jaunums!!: Jānis Tepfers un Zigfrīds Anna Meierovics · Redzēt vairāk »
1898. gads
1898.
Jaunums!!: Jānis Tepfers un 1898. gads · Redzēt vairāk »
1938. gads
1938.
Jaunums!!: Jānis Tepfers un 1938. gads · Redzēt vairāk »
1940. gads
1940.
Jaunums!!: Jānis Tepfers un 1940. gads · Redzēt vairāk »
1954. gads
1954.
Jaunums!!: Jānis Tepfers un 1954. gads · Redzēt vairāk »
1991. gads
1991.
Jaunums!!: Jānis Tepfers un 1991. gads · Redzēt vairāk »
1994. gads
1994.
Jaunums!!: Jānis Tepfers un 1994. gads · Redzēt vairāk »
