Ātrāk nekā pārlūku!
17 attiecības: Ļaudona, Brīvā Zeme, Cēsu reālskola, Februāra revolūcija, Jēkabpils, Jelgava, Latvieši, Latviešu zemnieku savienība, Latvijas Centrālās padomes memorands, Latvijas okupācija (1940), Latvijas Satversmes sapulce, Latvijas Universitāte, Pēteris Šmits, Praulienas pagasts, Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918), Talavija, Tautas padome.
Ļaudona
Ļaudonas ģerbonis Ļaudona (līdz 1926. gadam Liograde) ir apdzīvota vieta Madonas novada Ļaudonas pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Jānis Vārsbergs un Ļaudona · Redzēt vairāk »
Brīvā Zeme
"Brīvā Zeme" bija politisks, sabiedrisks un literārs dienas laikraksts latviešu valodā.
Jaunums!!: Jānis Vārsbergs un Brīvā Zeme · Redzēt vairāk »
Cēsu reālskola
Cēsu reālskolas ēka (pēc 1894). Cēsu reālskola jeb Kārļa Millera reālskola bija privāta mācību iestāde Cēsīs, kas darbojās no 1892.
Jaunums!!: Jānis Vārsbergs un Cēsu reālskola · Redzēt vairāk »
Februāra revolūcija
Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.
Jaunums!!: Jānis Vārsbergs un Februāra revolūcija · Redzēt vairāk »
Jēkabpils
Jēkabpils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, ietilpst Jēkabpils novadā un ir tā administratīvais centrs.
Jaunums!!: Jānis Vārsbergs un Jēkabpils · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Jānis Vārsbergs un Jelgava · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Jānis Vārsbergs un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu zemnieku savienība
Latviešu zemnieku savienības vēlēšanu plakāts 1931. gada Saeimas vēlēšanās (autors Rihards Zariņš). Latviešu zemnieku savienība (LZS) bija viena no Latvijas parlamentārā perioda (1920—1934) politiskajām partijām.
Jaunums!!: Jānis Vārsbergs un Latviešu zemnieku savienība · Redzēt vairāk »
Latvijas Centrālās padomes memorands
1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstu lapa Latvijas Centrālās padomes memorands ir vēsturisks dokuments, ko Otrā pasaules kara laikā 1944.
Jaunums!!: Jānis Vārsbergs un Latvijas Centrālās padomes memorands · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Jaunums!!: Jānis Vārsbergs un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Latvijas Satversmes sapulce
Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. R. Ivanovs. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.
Jaunums!!: Jānis Vārsbergs un Latvijas Satversmes sapulce · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Jaunums!!: Jānis Vārsbergs un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »
Pēteris Šmits
Pēteris Šmits-Smiters, arī Šmidts (dzimis, miris), bija latviešu orientālists sinologs, valodnieks un etnogrāfs.
Jaunums!!: Jānis Vārsbergs un Pēteris Šmits · Redzēt vairāk »
Praulienas pagasts
Praulienas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām.
Jaunums!!: Jānis Vārsbergs un Praulienas pagasts · Redzēt vairāk »
Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)
Rīgas Politehniskais institūts bija tehniska augstskola, kas tika dibināta uz Rīgas Politehniskās augstskolas bāzes, to pārveidojot no privātas augstskolas ar vācu mācību valodu par valsts augstskolu ar krievu mācību valodu, tomēr saglabājot iekšējo autonomiju.
Jaunums!!: Jānis Vārsbergs un Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918) · Redzēt vairāk »
Talavija
Talavija ir viena no vecākajām un lielākajām Latvijas studentu korporācijām.
Jaunums!!: Jānis Vārsbergs un Talavija · Redzēt vairāk »
Tautas padome
Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).
Jaunums!!: Jānis Vārsbergs un Tautas padome · Redzēt vairāk »
