Satura rādītājs
69 attiecības: Acs, Aste, Augi, Avene, Biotops, BirdLife International, Džeralds Darels, Džordžs Grejs, Dienvidsala, Dzeltenā krāsa, Embrijs, Fosilijas, Frekvence, Gaisma, Galva, Hercs, Jaunzēlande, Jaunzēlandes papagaiļi, Jūra, Kaķis, Kakls, Kalns, Kāja, Knābis, Koks, Krāsa, Krūms, Lakstaugs, Lapas, Lapu sūnas, Latīņu valoda, Ligzda, Maori, Maoru valoda, Mātīte, Meža sesks, Mežs, Muskuļi, Nakts, Oža, Oga, Ola, Papagaiļi, Paparžaugi, Pūčveidīgie, Pļava, Pēda, Plēsēji, Putni, Redze, ... Izvērst indekss (19 vairāk) »
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Skatīt Kakapo un Acs
Aste
Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.
Skatīt Kakapo un Aste
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Skatīt Kakapo un Augi
Avene
Meža avenes uz ķekara Avene ir ēdams auglis daudzām rožu dzimtas aveņu ģints (Rubus) augu sugām, no kurām lielākā daļa pieder pie Idaeobatus apakšģints.
Skatīt Kakapo un Avene
Biotops
lietus mežu biotops Biotops ((bios) — 'dzīve' un (topos) — 'vieta') jeb dzīvotne ir samērā viendabīga sauszemes vai ūdens teritorija, kuras pazīmes nosaka dabīgi vai daļēji dabīgi ģeogrāfiskie, biotiskie un abiotiskie faktori un kas piemērota konkrētas sugas eksistencei.
Skatīt Kakapo un Biotops
BirdLife International
BirldLife International ir 1922.
Skatīt Kakapo un BirdLife International
Džeralds Darels
Džeralds Malkolms Darels (Gerald Malcolm Durrell, dzimis, miris) bija britu zoologs, dabas pētnieks un aizstāvis, rakstnieks, vairāku televīzijas programmu vadītājs, kā arī Džērsijas zoodārza, Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības tresta un Maurīcijas savvaļas fonda dibinātājs.
Skatīt Kakapo un Džeralds Darels
Džordžs Grejs
Džordžs Roberts Grejs (dzimis Londonā, miris Londonā) bija angļu zoologs un rakstnieks, Britu muzeja ornitoloģijas nodaļas vadītājs 41 gadu.
Skatīt Kakapo un Džordžs Grejs
Dienvidsala
Dienvidsala vai Vaipounamu ir lielākā no divām galvenajām Jaunzēlandes salām.
Skatīt Kakapo un Dienvidsala
Dzeltenā krāsa
Dažādi dzeltenās krāsas toņi Dzeltenā krāsa jeb dzeltens ir krāsa, kuras uztveri nodrošina gaisma ar viļņa garumu no 565 līdz 590 nanometriem.
Skatīt Kakapo un Dzeltenā krāsa
Embrijs
Mēnesi vecs cilvēka embrijs ārpusdzemdes grūtniecības laikā Embrijs ( — ‘dīglis’) ir dzīva organisma attīstības stadija, sākot ar zigotu un beidzot ar piedzimšanu vai izšķilšanos no olas (ziedaugiem — izdīgšanu no sēklas).
Skatīt Kakapo un Embrijs
Fosilijas
cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.
Skatīt Kakapo un Fosilijas
Frekvence
Dažādas frekvences skaņas — apakšā attēlotajai skaņai ir visaugstākā frekvence, bet augšējai — viszemākā frekvence Frekvence jeb biežums ir svārstību skaits laika vienībā, piemēram, svārstību skaits sekundē.
Skatīt Kakapo un Frekvence
Gaisma
ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.
Skatīt Kakapo un Gaisma
Galva
200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.
Skatīt Kakapo un Galva
Hercs
Hercs (Hz) ir periodisku procesu frekvences mērvienība.
Skatīt Kakapo un Hercs
Jaunzēlande
Jaunzēlande ir valsts Okeānijas dienvidrietumos un Klusā okeāna dienvidrietumu daļā.
Skatīt Kakapo un Jaunzēlande
Jaunzēlandes papagaiļi
Jaunzēlandes papagaiļi, Jaunzēlandes papagaiļu dzimta (Strigopidae) ir viena no papagaiļveidīgo kārtas (Psittaciformes) dzimtām, kas ir vienīgā dzimta Jaunzēlandes papagaiļu virsdzimtā (Strigopoidea).
Skatīt Kakapo un Jaunzēlandes papagaiļi
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Skatīt Kakapo un Jūra
Kaķis
Mājas kaķis jeb kaķis (Felis silvestris catus), arī domesticētais kaķis ir mazs, plēsīgs kaķu dzimtas zīdītājs, kas pieradināts pirms vairāk nekā 9500 gadiem.
Skatīt Kakapo un Kaķis
Kakls
Kakls ir ķermeņa daļa, kas savieno galvu ar rumpi.
Skatīt Kakapo un Kakls
Kalns
Irānā Kalns ir reljefa forma, kas paceļas augstu virs tuvākās apkārtnes.
Skatīt Kakapo un Kalns
Kāja
Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.
Skatīt Kakapo un Kāja
Knābis
Dažādi putnu knābji Knābis (rostrum) ir putniem raksturīgs orgāns, kuru veido pagarināti bezzobaini žokļi, kas klāti ar ragvielas apvalku (ramfotēku).
Skatīt Kakapo un Knābis
Koks
Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.
Skatīt Kakapo un Koks
Krāsa
Krāsa ir svarīga daļa no cilvēku izteiksmes Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana.
Skatīt Kakapo un Krāsa
Krūms
Ceriņu krūms Krūms jeb krūmājs ir augu dzīvības forma; tie ir kokaini, daudzgadīgi augi, kuru augstums ir intervālā no 0,8 līdz 6 metriem.
Skatīt Kakapo un Krūms
Lakstaugs
Lakstaugs Lakstaugs vai zālaugs ir viens no galvenajām un izplatītākajām augu formām, kura virszemes daļas (stumbrs, lapas) veģetatīvā perioda beigās atmirst.
Skatīt Kakapo un Lakstaugs
Lapas
Lapa Lapas ir augstāko augu orgāni, vasas veidojumi, kuros notiek fotosintēze, transpirācija un augu elpošana.
Skatīt Kakapo un Lapas
Lapu sūnas
Lapu sūnas (sensu stricto) ir mazi, mīksti sūnaugi, visbiežāk 1—10 centimetrus gari.
Skatīt Kakapo un Lapu sūnas
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Skatīt Kakapo un Latīņu valoda
Ligzda
Dienvidāfrikas bezdelīgu ligzdu kolonija zem tilta Ligzda ir dažādu dzīvnieku būvēts patvērums, kas kalpo par vietu gulēšanai, dzīvošanai un pēcnācēju iznēsāšanai.
Skatīt Kakapo un Ligzda
Maori
Maori ir polinēziešu tauta un Jaunzēlandes pirmiedzīvotāji.
Skatīt Kakapo un Maori
Maoru valoda
Maoru valoda (Te Reo Māori) ir austronēziešu saimes austrumpolinēziešu valoda.
Skatīt Kakapo un Maoru valoda
Mātīte
Veneras simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu sievišķo dzimumu Mātīte jeb sievišķais dzimums (♀) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo sievišķās dzimumšūnas olšūnas.
Skatīt Kakapo un Mātīte
Meža sesks
Meža sesks (Mustela putorius) jeb vienkārši sesks, arī Eiropas sesks, ir sermuļu dzimtas plēsējs.
Skatīt Kakapo un Meža sesks
Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.
Skatīt Kakapo un Mežs
Muskuļi
Muskuļi (no — 'pelīte') ir specializēti, sarauties spējīgi ķermeņa audi.
Skatīt Kakapo un Muskuļi
Nakts
Nakts uz Zemes (daudzu foto no mākslīgā pavadoņa montāža) Nakts ir laika periods, kad Saule atrodas zem horizonta.
Skatīt Kakapo un Nakts
Oža
deguna dobuma anatomiskā uzbūve Oža ir viena no sajūtām jeb pamatmaņām, kuru nodrošina ožas receptori, kas reaģē uz gaistošu vielu klātbūtni gaisā.
Skatīt Kakapo un Oža
Oga
Četras ogas: ērkšķogas, hurma, jāņogas un vīnogas Oga ir daudzsēklu auglis ar sulīgu augļapvalka vidējo (mezokarpu) un iekšējo kārtu (endokarpu).
Skatīt Kakapo un Oga
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Skatīt Kakapo un Ola
Papagaiļi
Papagaiļi, papagaiļveidīgie (Psittaciformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder papagaiļu un zvirbuļu virskārtai (Psittacopasserae).
Skatīt Kakapo un Papagaiļi
Paparžaugi
Paparžaugu nodalījums (Pteridophyta) mērenajā joslā pārstāvēts vienīgi ar lakstaugiem, tropu joslā — arī ar kokveida papardēm.
Skatīt Kakapo un Paparžaugi
Pūčveidīgie
Pūčveidīgie, pūčveidīgo kārtas putni (Strigiformes) ir plēsīgi putni.
Skatīt Kakapo un Pūčveidīgie
Pļava
Pļavas augi Pļava ir ekosistēmas veids — augājs, kuru veido galvenokārt daudzgadīgie lakstaugi, it sevišķi zālaugi un grīšļi.
Skatīt Kakapo un Pļava
Pēda
Vīrieša pēda. Pēda ir kājas apakšējā daļa, kas nodrošina balsta un kustības funkcijas.
Skatīt Kakapo un Pēda
Plēsēji
Plēsēji (Carnivora, no carn — 'gaļa' un vorāre — 'rīt, ātri ēst') ir zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji.
Skatīt Kakapo un Plēsēji
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Skatīt Kakapo un Putni
Redze
Redze jeb vizuālā uztvere ir viens no maņu veidiem.
Skatīt Kakapo un Redze
Rieksts
Lazdu rieksti Kastaņi Rieksts ir dažādu augu (galvenokārt koku) auglis, kas morfoloģiski ir neveronis un pieder pie sausajiem augļiem.
Skatīt Kakapo un Rieksts
Riests
Svītrainā zālsžubīte (''Amytornis striatus'') riesta laikā Riests ir rāpuļu, putnu, zīdītāju dzimumuzbudinājuma izpausme, kas saistīta ar pārošanos.
Skatīt Kakapo un Riests
Sarkanā grāmata
Sugu procenti dažādās grupās apzīmē kā kritiskus apdraudētus vai tādus kuru skaits sāk samazināties Sarkanās grāmatas sarakstos Sarkanā grāmata ir Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības 1966.
Skatīt Kakapo un Sarkanā grāmata
Sēkla
linu sēklas. Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns.
Skatīt Kakapo un Sēkla
Sēne
Rožsārtās bērzlapes Par sēni var uzskatīt jebkuru pie sēņu valsts sugām piederošo dzīvo būtni.
Skatīt Kakapo un Sēne
Sermulis
Sermulis (Mustela erminea) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Skatīt Kakapo un Sermulis
Slimība
Slimība ir organisma funkciju traucējumi.
Skatīt Kakapo un Slimība
Smarža
Smarža jeb aromāts ir vielas ķīmiskā īpašība, kuru var uztver ar ožas orgāniem.
Skatīt Kakapo un Smarža
Spalva
Dažādu putnu spalvas Spalva ir ādas ragvielas veidojums, kas sastāv no cieta, bet elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm jeb burām.
Skatīt Kakapo un Spalva
Spārns
Spārns ir dzīvnieku, lielākoties, putnu un kukaiņu, augšējais brīvais loceklis.
Skatīt Kakapo un Spārns
Spārnu plētums
Nogriežņa AB garums ir lidmašīnas ''Boeing 777-200ER'' spārnu plētums Spārnu plētums ir attālums no lidmašīnas vai putna viena spārna gala līdz otram.
Skatīt Kakapo un Spārnu plētums
Stjuarta sala
Stjuarta sala vai Rakiura ir trešā lielākā Jaunzēlandei piederošā sala.
Skatīt Kakapo un Stjuarta sala
Stumbrs
Kaktusa stumbrs Stumbrs, arī stublājs, ir auga daļa, kas pilda auga ass un balsta, transporta un jaunu audu veidošanas funkcijas.
Skatīt Kakapo un Stumbrs
Suns
Suns jeb mājas suns (Canis lupus familiaris) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas ir viena no pelēkā vilka (Canis lupus) pasugām.
Skatīt Kakapo un Suns
Tauki
Tipiska triglicerīda — glicerīna un miristīnskābes estera — molekulas modelis Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi) — organiskas dabasvielas, kas pieder pie lipīdiem.
Skatīt Kakapo un Tauki
Tēviņš
Marsa simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu vīrišķo dzimumu Tēviņš jeb vīrišķais dzimums (♂) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo vīrišķās dzimumšūnas gametas, kas atrodas spermatozoīdos.
Skatīt Kakapo un Tēviņš
Zaļā krāsa
Zaļā krāsa jeb vienkārši zaļš ir krāsa, kura ir redzamās gaismas daļa un tās viļņa garums ir aptuveni no 520 līdz 570 nm.
Skatīt Kakapo un Zaļā krāsa
Zebiekste
Zebiekste (Mustela nivalis) ir vismazākais sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Skatīt Kakapo un Zebiekste
Ziemeļsala
Ziemeļsala vai Ikaamāui ir otra lielākā un visapdzīvotākā no divām galvenajām Jaunzēlandes salām.
Skatīt Kakapo un Ziemeļsala
Zināms kā Pūčpapagailis, Pūču papagailis, Strigops, Strigops habroptilus.