Ātrāk nekā pārlūku!
36 attiecības: Abazīni, Abazīnu valoda, Adrianopoles līgums, Čerkesija, Čerkeska, Destaļinizācija, Gruzija, Irāna, ISO 3166-2, Kabarda-Balkārija, Kabardiešu valoda, Kalniešu APSR, Karačajevska, Karačaju un balkāru valoda, Kazahstāna, Krasnodaras novads, Krievi, Krievija, Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums, Krievijas Impērija, Krievijas pilsoņu karš, Krievijas valdnieku uzskaitījums, Krievu valoda, Krievu—turku karš (1828—1829), Nogaji, Osmaņu impērija, Otrais pasaules karš, Stavropoles novads, Teberda, Ustjdžeguta, Uzbekistāna, Vācija, Vladikaukāza, Zelta Orda, Ziemeļkaukāza federālais apgabals, Ziemeļkaukāzs.
Abazīni
Abazīnu karogs Abazīni (pašnosaukums — Абаза) ir etniskā grupa, kas ir cieši saistīta ar abhāzu un adigu tautām, vēsturiski runā abazīnu valodā.
Jaunums!!: Karačaja-Čerkesija un Abazīni · Redzēt vairāk »
Abazīnu valoda
Abazīnu valoda (абаза бызшва) ir ziemeļkaukāziešu grupas valoda, kurā runā galvenokārt abazīni Karačajas-Čerkesijas Republikā un Stavropoles novadā (Krievijā).
Jaunums!!: Karačaja-Čerkesija un Abazīnu valoda · Redzēt vairāk »
Adrianopoles līgums
Maskavas triumfa vārti Sanktpēterburgā (1836-1838) par godu Krievijas impērijas uzvarai pār Osmaņu impēriju Krievu-turku karā (1828-1829). Adrianopoles miera līguma (zaļi svītroti). Adrianopoles miera līgums (arī Edirnes līgums) tika noslēgts Krievu-turku kara (1828-1829) beigās Adrianopolē (tag. Edirne, Turcija) 1829.
Jaunums!!: Karačaja-Čerkesija un Adrianopoles līgums · Redzēt vairāk »
Čerkesija
Čerkesijas ģerbonis (1857). Čerkesija bija adigu jeb čerkesu apdzīvota valsts Ziemeļkaukāzā un Melnās jūras piekrastē, kas pastāvēja līdz 1864.
Jaunums!!: Karačaja-Čerkesija un Čerkesija · Redzēt vairāk »
Čerkeska
Čerkeska (krievu un) ir pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas galvaspilsēta.
Jaunums!!: Karačaja-Čerkesija un Čerkeska · Redzēt vairāk »
Destaļinizācija
Staļina piemineklis Budapeštā, 1952 Iznīcinātā pieminekļa paliekas Ungārijas revolūcijas laikā, 1956 Destaļinizācija ir vēsturisks apzīmējums komunistisko režīmu liberalizācijas periodam no 1953.
Jaunums!!: Karačaja-Čerkesija un Destaļinizācija · Redzēt vairāk »
Gruzija
Gruzija (Sakartvelo), no 1991.
Jaunums!!: Karačaja-Čerkesija un Gruzija · Redzēt vairāk »
Irāna
Irānas Islāma Republika, plāšāk zināma kā Irāna, ir Tuvo Austrumu valsts, kura atrodas Dienvidrietumu Āzijā.
Jaunums!!: Karačaja-Čerkesija un Irāna · Redzēt vairāk »
ISO 3166-2
ISO 3166-2 ir daļa no ISO 3166 standarta, ko publicējusi Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO).
Jaunums!!: Karačaja-Čerkesija un ISO 3166-2 · Redzēt vairāk »
Kabarda-Balkārija
Kabardas-Balkārijas Republika ir viena no Krievijas Federācijas republikām Ziemeļkaukāzā.
Jaunums!!: Karačaja-Čerkesija un Kabarda-Balkārija · Redzēt vairāk »
Kabardiešu valoda
Kabardiešu valoda (къэбэрдейбзэ, qabardejbza), zināma arī kā kabardiešu—čerkesu valoda, ir Ziemeļkaukāza valoda, kas izplatīta Krievijas republikās Kabardā-Balkārijā un Karačajā-Čerkesijā.
Jaunums!!: Karačaja-Čerkesija un Kabardiešu valoda · Redzēt vairāk »
Kalniešu APSR
Kalniešu APSR karte ar nacionālajiem apvidiem (1921). Kalniešu APSR bija viena no Krievijas PFSR autonomajām republikām Ziemeļkaukāzā.
Jaunums!!: Karačaja-Čerkesija un Kalniešu APSR · Redzēt vairāk »
Karačajevska
Karačajevska (krievu Карачаевск) ir pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijā.
Jaunums!!: Karačaja-Čerkesija un Karačajevska · Redzēt vairāk »
Karačaju un balkāru valoda
Karačaju un balkāru valoda (Къарачай-Малкъар тил, Qaraçay-Malqar til) ir tjurku valoda, kurā galvenokārt runā karačaji un balkāri.
Jaunums!!: Karačaja-Čerkesija un Karačaju un balkāru valoda · Redzēt vairāk »
Kazahstāna
Kazahstāna ir Centrālāzijas valsts, neliela teritorijas daļa rietumos no Urālas upes atrodas arī Eiropas austrumos.
Jaunums!!: Karačaja-Čerkesija un Kazahstāna · Redzēt vairāk »
Krasnodaras novads
Krasnodaras novads, neoficiāli arī Kubaņa (Кубань), ir viens no Krievijas Federācijas novadiem.
Jaunums!!: Karačaja-Čerkesija un Krasnodaras novads · Redzēt vairāk »
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Jaunums!!: Karačaja-Čerkesija un Krievi · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Karačaja-Čerkesija un Krievija · Redzēt vairāk »
Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums
Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums (2014). Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums ir vairāku līmeņu pārvaldes sistēma.
Jaunums!!: Karačaja-Čerkesija un Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Karačaja-Čerkesija un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas pilsoņu karš
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.
Jaunums!!: Karačaja-Čerkesija un Krievijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Krievijas valdnieku uzskaitījums
Krievijas valdnieku attēlojums no Garderīkes kēniņa Rjurika līdz ķeizaram Aleksandram III (1886. gada gleznojums). Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijivas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.
Jaunums!!: Karačaja-Čerkesija un Krievijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Krievu valoda
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.
Jaunums!!: Karačaja-Čerkesija un Krievu valoda · Redzēt vairāk »
Krievu—turku karš (1828—1829)
Krievu—turku karš (1828—1829) bija turpinājums konfliktam starp Krievijas un Osmaņu impērijām, ko iesāka grieķu neatkarības karš.
Jaunums!!: Karačaja-Čerkesija un Krievu—turku karš (1828—1829) · Redzēt vairāk »
Nogaji
Nogaji (pašnosaukums: ногайлар) ir tjurku tauta, kas sporādiski apdzīvo plašu areālu Ziemeļkaukāzā Krievijā.
Jaunums!!: Karačaja-Čerkesija un Nogaji · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Jaunums!!: Karačaja-Čerkesija un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Karačaja-Čerkesija un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Stavropoles novads
Stavropoles novads ir viens no Krievijas Federācijas novadiem Ziemeļkaukāzā.
Jaunums!!: Karačaja-Čerkesija un Stavropoles novads · Redzēt vairāk »
Teberda
Teberda (krievu Теберда) ir pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijā.
Jaunums!!: Karačaja-Čerkesija un Teberda · Redzēt vairāk »
Ustjdžeguta
Ustjdžeguta (krievu Усть-Джегута) ir pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijā.
Jaunums!!: Karačaja-Čerkesija un Ustjdžeguta · Redzēt vairāk »
Uzbekistāna
Uzbekistāna, oficiāli Uzbekistānas Republika, ir valsts Vidusāzijā.
Jaunums!!: Karačaja-Čerkesija un Uzbekistāna · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Karačaja-Čerkesija un Vācija · Redzēt vairāk »
Vladikaukāza
Vladikaukāza vai Dzedžikeu ir pilsēta Ziemeļkaukāzā, Krievijas Federācijas dienvidos, Ziemeļosetijas-Alānijas galvaspilsēta.
Jaunums!!: Karačaja-Čerkesija un Vladikaukāza · Redzēt vairāk »
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Jaunums!!: Karačaja-Čerkesija un Zelta Orda · Redzēt vairāk »
Ziemeļkaukāza federālais apgabals
Ziemeļkaukāza federālā apgabala atrašanās vieta. Ziemeļkaukāza federālais apgabals ir viens no Krievijas federālajiem apgabaliem.
Jaunums!!: Karačaja-Čerkesija un Ziemeļkaukāza federālais apgabals · Redzēt vairāk »
Ziemeļkaukāzs
Ziemeļkaukāzs Ziemeļkaukāzs ir Krievijas Federācijas Kaukāza reģiona ziemeļu daļa starp Melno un Kaspijas jūru, kura robežojas ar Krievijas Eiropas daļu.
Jaunums!!: Karačaja-Čerkesija un Ziemeļkaukāzs · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Karačajas-Čerkesijas Republika, Karačajas-Čerkesijas republika, Čerkesija (novads).
