Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Kazaņas haniste

Indekss Kazaņas haniste

Kazaņas haniste (Qazan xanlığı) bija bulgāru—tatāru valsts, kas no 1438.

Atvērt Google Maps

Satura rādītājs

  1. 44 attiecības: Astrahaņa, Astrahaņas hani, Šigalejs, Švitrigailis, Čuvašija, Ņižņijnovgoroda, Bulgāri, Dņepra, Hans, Islāms, Ivans IV, Kalugas apgabals, Kama (upe), Kasimovas hani, Kazaņa, Kazaņas guberņa, Kazaņas hani, Kazahu haniste, Kazimirs IV Jagellons, Krievija, Krievijas cariste, Krievijas Impērijas ģerbonis, Krievijas valdnieku uzskaitījums, Krima, Lietuva, Lietuvas lielkņaziste, Maskavas lielkņazi, Maskavija, Moldova, Nogaju orda, Pēteris I, Sibīrijas haniste, Tatarstāna, Tatāri, Tatāru valoda, Tjumeņa, Uļjanovska, Urāla, Vasilijs III, Viduslaiki, Volga, Volgas Bulgārija, Zelta Orda, Zelta Ordas hanu uzskaitījums.

  2. Bijušās monarhijas

Astrahaņa

Astrahaņa ir pilsēta Krievijas Federācijas Dienvidu federālajā apgabalā, Astrahaņas apgabala centrs.

Skatīt Kazaņas haniste un Astrahaņa

Astrahaņas hani

Astrahaņas hana valsts (ap 1550). Astrahaņas caru (hanu) ģerboņa atveids mūsdienu Astrahaņas apgabala ģerbonī Astrahaņas hani jeb Astrahaņas cari bija Lielās Ordas valdnieku dinastijai piederīgi tatāru hani, kas no 1466.

Skatīt Kazaņas haniste un Astrahaņas hani

Šigalejs

Šigaleja celtais Kasimovas mauzolejs mūsdienās. Šigalejs (1505—1566) jeb Šahgali bija Kasimovas hans (1516—1519, 1537—1546, 1546—1551, 1552—1566) un Krievijas atbalstītais Kazaņas hans (1519—1521, 1546, 1551—1552).

Skatīt Kazaņas haniste un Šigalejs

Švitrigailis

Švitrigailis (kristītie vārdi „Ļevs/Boļeslavs”, dzimis ap 1370. gadu, miris 1452.) bija Ģedimina dzimtas valdnieks, Jagaiļa jaunākais brālis.

Skatīt Kazaņas haniste un Švitrigailis

Čuvašija

Čuvašijas Republika ir viena no Krievijas Federācijas republikām.

Skatīt Kazaņas haniste un Čuvašija

Ņižņijnovgoroda

Ņižņijnovgoroda ir sena pilsēta Krievijas Eiropas daļā, Ņižņijnovgorodas apgabala un Volgas federālā apgabala centrs, Krievijas Federācijas ceturtā lielākā pilsēta.

Skatīt Kazaņas haniste un Ņižņijnovgoroda

Bulgāri

Bulgāri ir Bulgārijas valsts nācija, lielākas bulgāru kopienas dzīvo arī Ukrainā, Moldovā un Grieķijā, kopējais skaits pasaulē ir apmēram 7 miljoni.

Skatīt Kazaņas haniste un Bulgāri

Dņepra

Dņepra ir ceturtā garākā upe Eiropā aiz Volgas, Donavas un Urālas.

Skatīt Kazaņas haniste un Dņepra

Hans

Hans, arī Kagans (no tjurk. Hagan, Hakan, Kagan, Kaan — valdnieks, monarhs) — Eirāzijas stepju tautās augstākais tituls, suverēns monarhs.

Skatīt Kazaņas haniste un Hans

Islāms

Islāms (IPA) ir monoteistiska reliģija un dzīvesveids, kura 7. gadsimtā radās Arābijas pussalā.

Skatīt Kazaņas haniste un Islāms

Ivans IV

Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.

Skatīt Kazaņas haniste un Ivans IV

Kalugas apgabals

Kalugas apgabals ir viens no Krievijas apgabaliem.

Skatīt Kazaņas haniste un Kalugas apgabals

Kama (upe)

Kama ir upe Krievijas Federācijā, Volgas kreisā krasta pieteka un lielākā no tās pietekām.

Skatīt Kazaņas haniste un Kama (upe)

Kasimovas hani

Kasimovā (1555) Kasimovas hanistes aptuvenā teritorija Kasimovas hani bija vairākām dinastijām piederīgi tatāru hani, kas no 1452.

Skatīt Kazaņas haniste un Kasimovas hani

Kazaņa

Kazaņa ir pilsēta Krievijas Federācijā, Volgas vidustecē, kreisajā krastā pie Kazansu upes ietekas.

Skatīt Kazaņas haniste un Kazaņa

Kazaņas guberņa

Guberņas ģerbonis (1856). Kazaņas guberņa Krievijas Impērijas kartē (1914). Kazaņas guberņa bija Krievijas administratīvi teritoriālā vienība, kas izveidota 1708.

Skatīt Kazaņas haniste un Kazaņas guberņa

Kazaņas hani

Kazaņas caru ģerbonis (1672) Kazaņas hanu valdījumi Volgas (''Idel'') un Kamas (''Çulman'') baseinā Kazaņas hani jeb Kazaņas cari bija Lielās Ordas valdnieku dinastijai piederīgi tatāru hani, kas no 1438.

Skatīt Kazaņas haniste un Kazaņas hani

Kazahu haniste

Kazahu haniste Jesimhana valdīšanas laikā (ap 1600. gadu). Kazahu orda (''Kasaccia Horda'') 1780. gadā izdotā kartē. Kazahu haniste bija kazahu valsts (1465—1781) Kazahstānas teritorijā.

Skatīt Kazaņas haniste un Kazahu haniste

Kazimirs IV Jagellons

Kazimirs IV Jagellons (arī Kazimirs IV Jagellončiks, Kazimirs IV Jagelonietis, Kazimirs IV Jagailietis), Lietuvas liekņazistē Kazimirs I (dzimis, miris) bija Jagellonu dinastijas Lietuvas lielkņazs no 1440.

Skatīt Kazaņas haniste un Kazimirs IV Jagellons

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Skatīt Kazaņas haniste un Krievija

Krievijas cariste

Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.

Skatīt Kazaņas haniste un Krievijas cariste

Krievijas Impērijas ģerbonis

Krievijas Impērijas ģerbonis. Krievijas Impērijas ģerbonis bija viens no Krievijas Impērijas simboliem.

Skatīt Kazaņas haniste un Krievijas Impērijas ģerbonis

Krievijas valdnieku uzskaitījums

Krievijas valdnieku attēlojums no Garderīkes kēniņa Rjurika līdz ķeizaram Aleksandram III (1886. gada gleznojums). Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijivas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.

Skatīt Kazaņas haniste un Krievijas valdnieku uzskaitījums

Krima

Krima ir pussala Melnās jūras ziemeļu piekrastē Ukrainas dienvidos.

Skatīt Kazaņas haniste un Krima

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Skatīt Kazaņas haniste un Lietuva

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.

Skatīt Kazaņas haniste un Lietuvas lielkņaziste

Maskavas lielkņazi

Svētā Jura (Georga) attēlu. Maskavas lielkņazs Joans III 1476. gadā saplēš Ordas hana Ahmeda pieprasījumu atzīt vasaļatkarību (A. Kivšenko glezna, 19. gs. beigas) Peipusa ezerā (1472). Maskavijas lielkņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Maskavas lielkņazistes valdnieki.

Skatīt Kazaņas haniste un Maskavas lielkņazi

Maskavija

Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.

Skatīt Kazaņas haniste un Maskavija

Moldova

Moldova, oficiāli Moldovas Republika, ir valsts Austrumeiropā.

Skatīt Kazaņas haniste un Moldova

Nogaju orda

Lielā Nogaju Orda. Maskavijas karte ar Nogajiešu tatāru zemi Volgas lejtecē (1549). Beja Jusufa (valdīja 1549—1554) iespējamais portrets (A.G. Rokštūls, 19. gadsimts) Nogaju ordai pakļautās zemes. Nogaju orda (nosaukums no Zelta ordas karavadoņa Nogaja vārda) bija stepes klejotāju valsts (1440—1634).

Skatīt Kazaņas haniste un Nogaju orda

Pēteris I

Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.

Skatīt Kazaņas haniste un Pēteris I

Sibīrijas haniste

Krievijas caru ģerbonī (1672). Sibīrijas haniste jeb Sibīrijas jurta bija pēc Zelta Ordas sabrukuma radusies feodāla tjurku valsts, kas no 1468.

Skatīt Kazaņas haniste un Sibīrijas haniste

Tatarstāna

Tatarstānas Republika ir republika Krievijas Federācijas sastāvā.

Skatīt Kazaņas haniste un Tatarstāna

Tatāri

Tatāri (tatāru: Tatarlar vai Татарлар) ir tjurku tauta, kas kompakti dzīvo Krievijas Federācijas Tatarstānas (53,2 % no iedzīvotājiem) un Baškortostānas (25,4 % no iedzīvotājiem) republikās, bet izkaisīti arī citur Krievijas Federācijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Ukrainā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Afganistānā.

Skatīt Kazaņas haniste un Tatāri

Tatāru valoda

Tatāru valoda (татарча, tatarça, تاتارچا) ir tjurku valoda, kurā galvenokārt runā tatāri.

Skatīt Kazaņas haniste un Tatāru valoda

Tjumeņa

Tjumeņa ir Sibīrijas pilsēta Krievijas Federācijā, Tjumeņas apgabala centrs.

Skatīt Kazaņas haniste un Tjumeņa

Uļjanovska

Uļjanovska ir pilsēta Krievijas Federācijas Eiropas daļā, Volgas labajā krastā pie Svijagas upes ietekas, uz dienvidiem no Kazaņas.

Skatīt Kazaņas haniste un Uļjanovska

Urāla

Urāla jeb Žaijika, agrāk Jaika, ir upe Kazahstānā un Krievijas Federācijā, tā sākas Baškortostānā, tek uz dienvidiem cauri Čeļabinskas apgabalam, strauji pagriežas uz rietumiem un tek cauri Orenburgas apgabalam, tad atkal pagriežas uz dienvidiem un plūst cauri Atirau apgabalam Kazahstānā, veidojot ģeogrāfisko Āzijas un Eiropas robežu.

Skatīt Kazaņas haniste un Urāla

Vasilijs III

Vasilijs III Ivanovičs (dzimis, miris) bija Vladimiras un Maskavas lielkņazs no 1505.

Skatīt Kazaņas haniste un Vasilijs III

Viduslaiki

Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.

Skatīt Kazaņas haniste un Viduslaiki

Volga

Volga ir 3530 kilometrus gara upe Krievijas Eiropas daļā (neliela daļa no Volgas deltas atrodas Kazahstānā).

Skatīt Kazaņas haniste un Volga

Volgas Bulgārija

Volgas Bulgārija bija protobulgāru valsts, kas pastāvēja no 7.

Skatīt Kazaņas haniste un Volgas Bulgārija

Zelta Orda

Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.

Skatīt Kazaņas haniste un Zelta Orda

Zelta Ordas hanu uzskaitījums

Maskavas kņazs Jurijs Daņilovičs (V.Vereščagina zīmējums, 1890) Zelta Ordas hani 13.-15.

Skatīt Kazaņas haniste un Zelta Ordas hanu uzskaitījums

Skatīt arī

Bijušās monarhijas

Zināms kā Kazaņas hanāts.