Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Keramika

Indekss Keramika

Smalkkeramika: Porcelāna figūriņa Keramika (keramos — ‘māli, podniecība’) ir neorganiski un nemetāliski materiāli, kas apdedzināti augstās temperatūrās, lai piešķirtu tiem mehānisko izturību un palielinātu blīvumu.

29 attiecības: Alumīnija nitrīds, Alumīnija oksīds, Arheoloģija, Atmosfēra, Ķīmisko elementu periodiskā tabula, Žāvēšana, Blīvums, Cements, Deformācija, Ekstrūzija, Elektrods, Elektrovadītspēja, Fāze, Iztvaikošana, Karbīdi, Kristāliskā struktūra, Kušanas temperatūra, Māls, Neorganiskā ķīmija, Oksīdi, Organiskās vielas, Podniecība, Porcelāns, Siltumvadītspēja, Skābeklis, Skābes, Stikls, Temperatūra, Titāna dioksīds.

Alumīnija nitrīds

Alumīnija nitrīds ir viela ar ķīmisko formulu AlN un molmasu 40,988 g/mol.

Jaunums!!: Keramika un Alumīnija nitrīds · Redzēt vairāk »

Alumīnija oksīds

Alumīnija oksīds (Al2O3) ir alumīnija un skābekļa binārais savienojums.

Jaunums!!: Keramika un Alumīnija oksīds · Redzēt vairāk »

Arheoloģija

Pompejos 19. gadsimta beigās Arheoloģija ((arhaīos) — ‘sens’; (-logiā) — ‘mācība’) ir vēstures zinātnes nozare, kas pēta vēsturi, izmantojot lietiskos vēstures avotus — arheoloģiskos pieminekļus (senlietas, senās celtnes, apbedījumus).

Jaunums!!: Keramika un Arheoloģija · Redzēt vairāk »

Atmosfēra

Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.

Jaunums!!: Keramika un Atmosfēra · Redzēt vairāk »

Ķīmisko elementu periodiskā tabula

Ķīmisko elementu periodiskā tabula Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā).

Jaunums!!: Keramika un Ķīmisko elementu periodiskā tabula · Redzēt vairāk »

Žāvēšana

Žāvēšana (kaltēšana) ir mitruma samazināšana, izmantojot siltuma paņēmienus.

Jaunums!!: Keramika un Žāvēšana · Redzēt vairāk »

Blīvums

Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.

Jaunums!!: Keramika un Blīvums · Redzēt vairāk »

Cements

Cementa pakas. Cements ir hidrauliska saistviela (saistviela, kas cietē ūdenī).

Jaunums!!: Keramika un Cements · Redzēt vairāk »

Deformācija

Deformācija (no — izkropļošana) ir ķermeņa formas vai izmēru maiņa ārēju spēku iedarbībā.

Jaunums!!: Keramika un Deformācija · Redzēt vairāk »

Ekstrūzija

Polimēru ekstrūdera principiāla shēma: 1 — gliemezis; 2 — polimēra granulas; 3 — spiedveidne; 4 — ekstrudētais profils Ekstrūzija (no — 'izstumšana') ir materiāla veidošana izspiežot to caur spiedveidni, lai iegūtu noteikta profila objektus.

Jaunums!!: Keramika un Ekstrūzija · Redzēt vairāk »

Elektrods

Elektrods (no elektr(ība) un (odos) — 'ceļš') ir elektrovadoša materiāla ierīce (tās daļa), caur kuru tiek pievadīta elektriskā strāva.

Jaunums!!: Keramika un Elektrods · Redzēt vairāk »

Elektrovadītspēja

Elektrovadītspēja ir fizikāls lielums, kas raksturo materiāla ķermeņa spēju vadīt elektrisko strāvu.

Jaunums!!: Keramika un Elektrovadītspēja · Redzēt vairāk »

Fāze

Fāze ((fasis) — 'izpausme, stāvoklis') var būt.

Jaunums!!: Keramika un Fāze · Redzēt vairāk »

Iztvaikošana

Šķidruma daudzums vaļējā traukā nemitīgi samazinās — tas iztvaiko Iztvaikošana ir fizikāls process, kad šķidruma molekulas, haotiski kustoties, iegūst tik lielu kinētisko enerģiju, ka tās atstāj šķidrumu, pārvarot pārējo molekulu pievilkšanās spēkus.

Jaunums!!: Keramika un Iztvaikošana · Redzēt vairāk »

Karbīdi

Kalcija karbīds Karbīdi ir elementu binārie savienojumi ar oglekli.

Jaunums!!: Keramika un Karbīdi · Redzēt vairāk »

Kristāliskā struktūra

bismuta kristāls Par kristālisko struktūru mineraloģijā un kristalogrāfijā dēvē likumsakarīgu atomu izkārtojumu kristālā.

Jaunums!!: Keramika un Kristāliskā struktūra · Redzēt vairāk »

Kušanas temperatūra

Kušanas temperatūra ir temperatūra, kurā viela kūst (paaugstinot temperatūru) vai kristalizējas (pazeminot temperatūru).

Jaunums!!: Keramika un Kušanas temperatūra · Redzēt vairāk »

Māls

Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.

Jaunums!!: Keramika un Māls · Redzēt vairāk »

Neorganiskā ķīmija

200pxNeorganiskā ķīmija pēta ķīmiskos elementus, to veidotās vienkāršās vielas un savienojumus (izņemot organiskās vielas, ko pēta organiskā ķīmija).

Jaunums!!: Keramika un Neorganiskā ķīmija · Redzēt vairāk »

Oksīdi

Silīcija dioksīds (SiO2) — viens no pasaulē izplatītākajiem oksīdiem Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli.

Jaunums!!: Keramika un Oksīdi · Redzēt vairāk »

Organiskās vielas

Metāns — viena no uzbūves ziņā vienkāršākajām un izplatītākajām organiskajām vielām Organiskās vielas ir oglekli saturoša vielu grupa, daudzas no kurām sastopamas dzīvajā dabā.

Jaunums!!: Keramika un Organiskās vielas · Redzēt vairāk »

Podniecība

Sanktpēterburgā notiekošajās Latgales kultūras dienās Podniecība ir amatniecības nozare, kurā no māla izgatavo dažādus izstrādājumus (visbiežāk traukus).

Jaunums!!: Keramika un Podniecība · Redzēt vairāk »

Porcelāns

Zili balti nokrāstots porcelāna šķīvis no Mingu Dinastijas Porcelāns ir balta (parasti) saķepusi masa ar blīvu, gaismcaurlaidīgu (plānā slānī), ūdensnecaurlaidīgu un gāznecaurlaidīgu drumstalu, kas sastāv no augstvērtīga māla, kvarca smiltīm un laukšpata.

Jaunums!!: Keramika un Porcelāns · Redzēt vairāk »

Siltumvadītspēja

Siltumvadītspējas koeficients ir skaitliski vienāds ar enerģiju, kas laika vienībā izplūst caur šķērsgriezuma laukuma vienību no vienas vietas uz citu, ja temperatūru starpība tām ir 1 grāds.

Jaunums!!: Keramika un Siltumvadītspēja · Redzēt vairāk »

Skābeklis

Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.

Jaunums!!: Keramika un Skābeklis · Redzēt vairāk »

Skābes

Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).

Jaunums!!: Keramika un Skābes · Redzēt vairāk »

Stikls

meteorīta trieciena rezultātā Stikls ir vienveidīgs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu strauji atdzesē, tam nepagūstot izveidot kristāla struktūru.

Jaunums!!: Keramika un Stikls · Redzēt vairāk »

Temperatūra

Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.

Jaunums!!: Keramika un Temperatūra · Redzēt vairāk »

Titāna dioksīds

Titāna dioksīds (TiO2) ir stabilākais titāna oksīds.

Jaunums!!: Keramika un Titāna dioksīds · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Keramiķe.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »