Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Georgs fon Kihlers

Indekss Georgs fon Kihlers

Georgs Kārlis Frīdrihs Vilhelms fon Kihlers (dzimis, miris) bija vācu ģenerālfeldmaršals Otrā pasaules kara laikā.

35 attiecības: ASV okupācijas zona Vācijā, Austrumprūsija, Austrumu fronte, Ļeņingradas blokāde, Baltijas valstis, Bavārija, Beļģija, Brīvkorpuss, Denkerka, Dzelzs krusta Bruņinieka krusts, Francija, Garmiša-Partenkirhene, Gdaņska, Hānava, Hesene, Karaspēka grupa "Ziemeļi" (Vērmahts), Kauja par Franciju, Kauja pie Sommas, Klaipēdas apgabals, Lietuva, Luga, Nīderlande, Otrais pasaules karš, Partizānu karš, Pirmais pasaules karš, Poļu koridors, Polijas kampaņa, Sanktpēterburga, Trešais reihs, Varšava, Vācieši, Vācija, Vācijas Impērija, Veimāras Republika, Verdenas kauja.

ASV okupācijas zona Vācijā

ASV okupācijas zona (vācu: Amerikanische Besatzungszone, angļu: American occupation zone) bija viena no četrām okupācijas zonām, ko 1945.

Jaunums!!: Georgs fon Kihlers un ASV okupācijas zona Vācijā · Redzēt vairāk »

Austrumprūsija

Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.

Jaunums!!: Georgs fon Kihlers un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »

Austrumu fronte

Austrumu fronte var būt.

Jaunums!!: Georgs fon Kihlers un Austrumu fronte · Redzēt vairāk »

Ļeņingradas blokāde

Frontes līnija 1941. gada 21. septembrī Iedzīvotāji iegūst ūdeni no aviobumbas izrautas bedres Ļeņingradas blokāde bija 872 dienu ilgs Vācijas un Somijas spēku veikts Ļeņingradas (tagad Sanktpēterburga) aplenkums Otrā pasaules kara laikā, par kuru galvenokārt bija atbildīga armiju grupa Ziemeļi.

Jaunums!!: Georgs fon Kihlers un Ļeņingradas blokāde · Redzēt vairāk »

Baltijas valstis

Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.

Jaunums!!: Georgs fon Kihlers un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »

Bavārija

Bavārija, oficiāli Bavārijas brīvvalsts (Freistaat Bayern), ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Georgs fon Kihlers un Bavārija · Redzēt vairāk »

Beļģija

Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Georgs fon Kihlers un Beļģija · Redzēt vairāk »

Brīvkorpuss

Aģitācijas plakāts, kurā izteikts aicinājums pievienoties Marinebrigade Ehrhardt brīvkorpusam. Brīvkorpuss ir vācu brīvprātīgo militāro vai paramilitāro formējumu nosaukums.

Jaunums!!: Georgs fon Kihlers un Brīvkorpuss · Redzēt vairāk »

Denkerka

Denkerka ir ostas pilsēta Francijas ziemeļos, Noras-Padekalē reģionā, Noras departamentā, aptuveni 10 km no Beļģijas robežas.

Jaunums!!: Georgs fon Kihlers un Denkerka · Redzēt vairāk »

Dzelzs krusta Bruņinieka krusts

Dzelzs krusta Bruņinieka krusts bija augstākais Trešā reiha militārais apbalvojums.

Jaunums!!: Georgs fon Kihlers un Dzelzs krusta Bruņinieka krusts · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: Georgs fon Kihlers un Francija · Redzēt vairāk »

Garmiša-Partenkirhene

Garmiša-Partenkirhene ir kalnu kūrorts Bavārijā, Vācijas dienvidos, netālu no robežas ar Austriju, Loizahas krastos.

Jaunums!!: Georgs fon Kihlers un Garmiša-Partenkirhene · Redzēt vairāk »

Gdaņska

Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.

Jaunums!!: Georgs fon Kihlers un Gdaņska · Redzēt vairāk »

Hānava

Hānava ir pilsēta Hesenē, Vācijā.

Jaunums!!: Georgs fon Kihlers un Hānava · Redzēt vairāk »

Hesene

Hesene ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.

Jaunums!!: Georgs fon Kihlers un Hesene · Redzēt vairāk »

Karaspēka grupa "Ziemeļi" (Vērmahts)

Karadarbība Austrumu frontē 1941. gadā. Karaspēka grupas „Ziemeļi” uzbrukums parādīts ar bultām no Austrumprūsijas (''Ost-Preussen'') caur Baltijas valstīm (''Litauen, Lettland, Estland'') uz Ļeņingradu un Novgorodu. Karaspēka grupa „Ziemeļi” jeb Armiju grupa "Ziemeļi" bija Trešā Reiha bruņoto spēku (Vērmahta) sakopojums Otrā pasaules kara laikā, ko izveidoja 1939.

Jaunums!!: Georgs fon Kihlers un Karaspēka grupa "Ziemeļi" (Vērmahts) · Redzēt vairāk »

Kauja par Franciju

Brauhičs. Franču un vācu kara plāni Kauja par Franciju (franču: bataille de France), arī Francijas krišana (angļu: Fall of France) bija Trešā Reiha karaspēka iebrukums Nīderlandē, Luksemburgā, Beļģijā un Francijā no 1940. gada 10. maija līdz 22. jūnijam Otrā pasaules kara laikā, kas noveda pie Nīderlandes un Luksemburgas okupācijas, Beļģijas un Francijas kapitulācijas. Militārās sagrāves rezultātā sabruka Francijas Trešā republika un izveidojās Višī Francija. Kauja par Franciju sekoja tā sauktajam Dīvainā kara periodam, kas bija sācies 1939. gada septembrī. Vairākas nedēļas ilgajās kaujās franču armija zaudēja 124 000 kritušo un 200 000 ievainoto. Vācu armija zaudēja 45 200 kritušo un 111 000 ievainoto. Šī bija vērienīga uzvara un pierādījums Trešā Reiha militārajā spējām, jo Pirmajā pasaules karā vāciešiem nebija izdevies uzvarēt Franciju ilgā un nogurdinošā karā, kurš ilga četrus gadus.

Jaunums!!: Georgs fon Kihlers un Kauja par Franciju · Redzēt vairāk »

Kauja pie Sommas

Nopostītā apkārtne Sommas kauju laikā Kauja pie Sommas bija 1916.

Jaunums!!: Georgs fon Kihlers un Kauja pie Sommas · Redzēt vairāk »

Klaipēdas apgabals

Klaipēdas apgabals (sarkanīgā krāsā) un citas Lietuvas strīdus teritorijas (1918—1940). Klaipēdas apgabala vēsturiskais karogs no 1919. līdz 1924. gadam, ''de facto'' līdz 1939. gadam Klaipēdas apgabals ir vēsturiska Vācu impērijas teritorija, kas tika izveidota 1920.

Jaunums!!: Georgs fon Kihlers un Klaipēdas apgabals · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Georgs fon Kihlers un Lietuva · Redzēt vairāk »

Luga

Lugas norise. Luga ir literārs darbs, kura saturs atklājas darbībā un personu sarunās un kurš galvenokārt ir paredzēts iestudēšanai teātrī.

Jaunums!!: Georgs fon Kihlers un Luga · Redzēt vairāk »

Nīderlande

Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.

Jaunums!!: Georgs fon Kihlers un Nīderlande · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.

Jaunums!!: Georgs fon Kihlers un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Partizānu karš

Baltijas valstīm — līdz pat 1956. gadam Partizānu karš ir neregulāra rakstura karš, kurā piedalās mazas, organizētas un bruņotas vietējo iedzīvotāju grupas cīņā pret okupācijas armiju vai pastāvošo valdību.

Jaunums!!: Georgs fon Kihlers un Partizānu karš · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Georgs fon Kihlers un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Poļu koridors

Poļu koridors (1923—1939) Poļu koridors jeb Dancigas koridors bija starpkaru periodā lietots termins, ar kuru apzīmēja Polijai piederošu zemes joslu agrāko Vācijas Impērijas Rietumprūsijas un Pozenes provinču teritorijā, kas tai tika piešķirta pēc Pirmā pasaules kara saskaņā ar Versaļas līgumu, lai dotu atjaunotajai valstij pieeju jūrai.

Jaunums!!: Georgs fon Kihlers un Poļu koridors · Redzēt vairāk »

Polijas kampaņa

Ass un pro-Ass valstis (sārtā krāsā) Polijas kampaņas laikā. Latvija atzīmēta kā neitrāla valsts Vācijas un PSRS veiktā Polijas iekarošana Polijas kampaņa jeb Ceturtā Polijas dalīšana ir apzīmējums Trešā reiha, Slovākijas un PSRS karam pret Polijas Otro republiku, kas ilga no 1939.

Jaunums!!: Georgs fon Kihlers un Polijas kampaņa · Redzēt vairāk »

Sanktpēterburga

Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.

Jaunums!!: Georgs fon Kihlers un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »

Trešais reihs

Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.

Jaunums!!: Georgs fon Kihlers un Trešais reihs · Redzēt vairāk »

Varšava

Varšava ir Polijas galvaspilsēta no 1596.

Jaunums!!: Georgs fon Kihlers un Varšava · Redzēt vairāk »

Vācieši

Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.

Jaunums!!: Georgs fon Kihlers un Vācieši · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Georgs fon Kihlers un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācijas Impērija

Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.

Jaunums!!: Georgs fon Kihlers un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »

Veimāras Republika

Veimāras Republika (oficiāli valsti turpināja dēvēt par Deutsches Reich jeb "Vācijas Impēriju") bija periods Vācijas vēsturē no 1919.

Jaunums!!: Georgs fon Kihlers un Veimāras Republika · Redzēt vairāk »

Verdenas kauja

Verdenas kauja bija viena no lielākajām Pirmā pasaules kara kaujām.

Jaunums!!: Georgs fon Kihlers un Verdenas kauja · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Georg von Küchler, Kihlers, Küchler.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »