42 attiecības: Amerikas Savienotās Valstis, Antans Sņečkus, Apvienotā Karaliste, Austrumprūsija, Baltijas jūra, De facto, Francija, Gdaņska, Kembridžas Universitāte, Klaipēda, Kurši, Kuršu kāpas, Kursenieki, Kurzemes bīskapija, Lamata (zeme), Lietuva, Lietuvas PSR, Livonijas ordenis, Mazā Lietuva, Megava, Melnas līgums, Nemuna, Otrais pasaules karš, Pilsāts, Pirmais pasaules karš, Prūsija, Prūsijas lietuvieši, Rietumbalti, Sarkanā armija, Skalvji, Tautu Savienība, Trešais reihs, Vācijas Impērija, Versaļas līgums, 1253. gads, 13. gadsimts, 1871. gads, 1918. gads, 1920. gads, 1939. gads, 1945. gads, 23. marts.
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Klaipēdas apgabals un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Antans Sņečkus
Antans Sņečkus kā Lietuvas Komunistiskās partijas pirmais sekretārs (1970) Antans Sņečkus, arī Antans Sniečkus (1903–1974) bija lietuviešu komunists, Lietuvas Komunistiskās partijas pirmais sekretārs (1936–1974).
Jaunums!!: Klaipēdas apgabals un Antans Sņečkus · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: Klaipēdas apgabals un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Jaunums!!: Klaipēdas apgabals un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Klaipēdas apgabals un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
De facto
De facto (no latīņu valodas — 'saskaņā ar faktu, faktiski') ir izteiciens tieslietās, kas nozīmē, ka kaut kas notiek praksē, bet ne obligāti saskaņā ar likumu.
Jaunums!!: Klaipēdas apgabals un De facto · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Klaipēdas apgabals un Francija · Redzēt vairāk »
Gdaņska
Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.
Jaunums!!: Klaipēdas apgabals un Gdaņska · Redzēt vairāk »
Kembridžas Universitāte
Kembridžas Universitāte (vai Cambridge University) ir sabiedriski finansēta universitāte Kembridžā, Apvienotajā Karalistē.
Jaunums!!: Klaipēdas apgabals un Kembridžas Universitāte · Redzēt vairāk »
Klaipēda
Klaipēda, vēsturiski arī Mēmele, ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.
Jaunums!!: Klaipēdas apgabals un Klaipēda · Redzēt vairāk »
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Klaipēdas apgabals un Kurši · Redzēt vairāk »
Kuršu kāpas
Kuršu kāpas, arī Kuršu nērija vai Kuršu strēle, ir smilšu kāpu strēle, kas atdala Kuršu jomu no Baltijas jūras.
Jaunums!!: Klaipēdas apgabals un Kuršu kāpas · Redzēt vairāk »
Kursenieki
Kursenieki ( — 'kurši'; vai kuršiai; pašnosaukums — kāpenieki) ir gandrīz izmirusi baltu etniska grupa, Kuršu kāpu pirmiedzīvotāji.
Jaunums!!: Klaipēdas apgabals un Kursenieki · Redzēt vairāk »
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Jaunums!!: Klaipēdas apgabals un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »
Lamata (zeme)
''Schalavonia'' Ortēliusa Prūsijas kartē (1584). Lamatas zeme ar galveno pilsētu Rusni (''Ruß'') atradās pie Kuršu jomas. Lamata vai Lamotina (terra Lamotina; Lamentin) bija skalvju apdzīvota teritorija Nemunas pietekas Minijas baseinā pie Kuršu jomas.
Jaunums!!: Klaipēdas apgabals un Lamata (zeme) · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Klaipēdas apgabals un Lietuva · Redzēt vairāk »
Lietuvas PSR
Lietuvas PSR bija 1940.
Jaunums!!: Klaipēdas apgabals un Lietuvas PSR · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Klaipēdas apgabals un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Mazā Lietuva
Mazā Lietuva (agrāk Prūsų Lietuva) bija etnogrāfisks reģions Austrumprūsijas ziemeļu daļā, kuru apdzīvoja Prūsijas lietuvieši.
Jaunums!!: Klaipēdas apgabals un Mazā Lietuva · Redzēt vairāk »
Megava
Kursas dalīšanas dokumentos minētās Megavas kuršu pilis (Δ) tagadējās Lietuvas teritorijā (1253). Žemaišu apdzīvotā teritorija punktēta. Megava, arī Mēguve (lejasvācu: Megowen) ir senās Kursas zeme pie Sventājas un Akmens upēm starp Baltijas jūru un Cekli, dienvidos robežojoties ar Pilsāta zemi, ziemeļos ar Duvzares zemi.
Jaunums!!: Klaipēdas apgabals un Megava · Redzēt vairāk »
Melnas līgums
Melnas līgums ar līguma slēdzēju un apstiprinātāju zīmogiem. Vācu ordeņa valsts robežas pirms Melnas līguma (1410). Iesvītrota Lietuvas dižkunigaitijai 1422. gadā pievienotā teritorija. Melnas miera līgums jeb Melno ezera miera līgums bija 1422.
Jaunums!!: Klaipēdas apgabals un Melnas līgums · Redzēt vairāk »
Nemuna
Sateces baseins Nemuna ir visgarākā Lietuvas upe.
Jaunums!!: Klaipēdas apgabals un Nemuna · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Klaipēdas apgabals un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pilsāts
Pilsāts (žemaišu: Pilsuots) ir senās Kursas zeme starp Kuršu jomu un Cekli, ziemeļos robežojoties ar Megavas zemi.
Jaunums!!: Klaipēdas apgabals un Pilsāts · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Klaipēdas apgabals un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Jaunums!!: Klaipēdas apgabals un Prūsija · Redzēt vairāk »
Prūsijas lietuvieši
Teodora Lepnera 1744. gada grāmatas ''Der Preusche Littauer, oder Vorstellung der Nahmens-Herleitung, Kind-Tauffen, Hochzeit Danzigas'' Prūsijas lietuvieši jeb mazlietuvieši (pašnosaukums lietuvininki) ir Lietuvas rietumos dzīvojoša etniska grupa, kas vēsturiski apdzīvoja Austrumprūsijas Mazās Lietuvas novadu, precīzāk Insterburgu, Ragnīti, Labiavu, Tilzīti, Tapiavu un Klaipēdu (pretstatā Lietuvas dižkunigaitijai un pēcāk Lietuvas Republikai, ko reizēm dēvē par Lielo Lietuvu).
Jaunums!!: Klaipēdas apgabals un Prūsijas lietuvieši · Redzēt vairāk »
Rietumbalti
dzelzs laikmeta arheoloģiskās kultūras (rietumbaltu kultūras zilā, zaļā un dzeltenā krāsā) Rietumbalti bija baltu atzars, kuru apdzīvotais areāls bija vistālāk uz rietumiem, no Jitlandes pussalas (mūsdienu Dānijā) līdz tagadējās Vācijas Brandenburgas pavalsts dienvidiem, Pomerānijā, baltu Prūsijā, Lietuvā visās teritorijās uz rietumiem no Nemunas, Žemaitijas rietumos, Latvijā — Kurzemes dienvidos un vidusdaļā, Zemgalē un Sēlijā, kā arī Polijas austrumos un Baltkrievijas rietumos — uz dienvidiem sasniedzot mūsdienu Hrodnu.
Jaunums!!: Klaipēdas apgabals un Rietumbalti · Redzēt vairāk »
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Jaunums!!: Klaipēdas apgabals un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »
Skalvji
Skalvju pārējo baltu zemes ap 1200. gadu Skalvji bija kuršiem un prūšiem radniecīga rietumbaltu cilts.
Jaunums!!: Klaipēdas apgabals un Skalvji · Redzēt vairāk »
Tautu Savienība
Ženēvā Tautu Savienība jeb Nāciju Līga bija globāla starpvaldību organizācija, kura dibināta no 1919.
Jaunums!!: Klaipēdas apgabals un Tautu Savienība · Redzēt vairāk »
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Jaunums!!: Klaipēdas apgabals un Trešais reihs · Redzēt vairāk »
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Jaunums!!: Klaipēdas apgabals un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »
Versaļas līgums
Versaļas līguma teksta angliskā versija Versaļas līguma parakstīšana pils Spoguļu zālē (V. Orpena glezna, 1919). Vācijas pārstāvis J. Bells paraksta līgumu, pretī sēž no kreisās: ASV delegācija ar prezidentu V. Vilsonu (5. no kreisās), Francijas premjers Ž. Klemanso (6. no kreisās), Lielbritānijas delegācija ar premjeru D. Loidu Džordžu (7. no kreisās), Japānas delegācijas vadītājs Saiondzi (12. no kreisās). Stāv no kreisās Grieķijas, Portugāles, Kanādas, Serbijas, Indijas, Itālijas, Beļģijas, Dienvidāfrikas un Austrālijas pārstāvji, kā arī citi Lielbritānijas delegācijas locekļi ''The Signing of the Peace Treaty of Versailles'' Versaļas līgums ir Parīzes miera konferencē izstrādāts un 1919.
Jaunums!!: Klaipēdas apgabals un Versaļas līgums · Redzēt vairāk »
1253. gads
1253.
Jaunums!!: Klaipēdas apgabals un 1253. gads · Redzēt vairāk »
13. gadsimts
13.
Jaunums!!: Klaipēdas apgabals un 13. gadsimts · Redzēt vairāk »
1871. gads
1871.
Jaunums!!: Klaipēdas apgabals un 1871. gads · Redzēt vairāk »
1918. gads
1918.
Jaunums!!: Klaipēdas apgabals un 1918. gads · Redzēt vairāk »
1920. gads
1920.
Jaunums!!: Klaipēdas apgabals un 1920. gads · Redzēt vairāk »
1939. gads
1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Jaunums!!: Klaipēdas apgabals un 1939. gads · Redzēt vairāk »
1945. gads
1945.
Jaunums!!: Klaipēdas apgabals un 1945. gads · Redzēt vairāk »
23. marts
23.
Jaunums!!: Klaipēdas apgabals un 23. marts · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Mēmeles apgabals, Mēmeles teritorija.