Satura rādītājs
41 attiecības: Austrumprūsija, Šveice, Žemaitija, Čerņahovska, Ņemana, Goldapa, Guseva, Kaļiņingradas apgabals, Klaipēda, Klaipēdas apgabals, Klaipēdas apriņķis, Krievija, Kurši, Kuršu joma, Kuršu kāpas, Kurzeme, Lielais mēris Latvijā, Lielais Ziemeļu karš, Lietuva, Lietuvas krusta kari, Mazūrija, Melnas līgums, Nadruva, Neringa, Otrais Ziemeļu karš, Pfalca, Pilsāts, Poļeska, Polija, Prūši, Prūsija, Prūsijas hercogiste, Prūsijas krusta kari, Prūsijas lietuvieši, Skalva, Skalvji, Sovetska (Kaļiņingradas apgabals), Tauraģes apriņķis, Trīsdesmitgadu karš, Vācu ordeņa valsts, Zalcburga.
- Lietuvas kultūrvēsturiskie novadi
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Skatīt Mazā Lietuva un Austrumprūsija
Šveice
Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.
Skatīt Mazā Lietuva un Šveice
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Skatīt Mazā Lietuva un Žemaitija
Čerņahovska
Čerņahovska (līdz 1946. gadam Insterburga) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā.
Skatīt Mazā Lietuva un Čerņahovska
Ņemana
Ņemana (līdz 1946. gadam — Ragnīte) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabala ziemeļos, uz austrumiem no Sovetskas, Nemunas upes kreisajā krastā.
Skatīt Mazā Lietuva un Ņemana
Goldapa
Goldapa ir pilsēta Varmijas-Mazūrijas vojevodistē Polijas ziemeļaustrumos, uz ziemeļiem no Olecko.
Skatīt Mazā Lietuva un Goldapa
Guseva
Guseva (līdz 1946. gadam - Gumbinene) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā uz austrumiem no Čerņahovskas pie Pisas upes.
Skatīt Mazā Lietuva un Guseva
Kaļiņingradas apgabals
Kaļiņingradas apgabals ir Krievijas Federācijas eksklāvs pie Baltijas jūras starp Poliju dienvidos un Lietuvu ziemeļos un austrumos.
Skatīt Mazā Lietuva un Kaļiņingradas apgabals
Klaipēda
Klaipēda, vēsturiski arī Mēmele, ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.
Skatīt Mazā Lietuva un Klaipēda
Klaipēdas apgabals
Klaipēdas apgabals (sarkanīgā krāsā) un citas Lietuvas strīdus teritorijas (1918—1940). Klaipēdas apgabala vēsturiskais karogs no 1919. līdz 1924. gadam, ''de facto'' līdz 1939. gadam Klaipēdas apgabals ir vēsturiska Vācu impērijas teritorija, kas tika izveidota 1920.
Skatīt Mazā Lietuva un Klaipēdas apgabals
Klaipēdas apriņķis
Klaipēdas apriņķis ir viens no desmit Lietuvas apriņķiem, atrodas valsts rietumos pie Baltijas jūras.
Skatīt Mazā Lietuva un Klaipēdas apriņķis
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Mazā Lietuva un Krievija
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Skatīt Mazā Lietuva un Kurši
Kuršu joma
Kuršu joma ir saldūdens piekrastes lagūna Baltijas jūras austrumu piekrastē.
Skatīt Mazā Lietuva un Kuršu joma
Kuršu kāpas
Kuršu kāpas, arī Kuršu nērija vai Kuršu strēle, ir smilšu kāpu strēle, kas atdala Kuršu jomu no Baltijas jūras.
Skatīt Mazā Lietuva un Kuršu kāpas
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Mazā Lietuva un Kurzeme
Lielais mēris Latvijā
Žanis Karlsons. Lielais mēris Kurzemē (1936). Lielais mēris ir apzīmējums mēra epidēmijai, kas Lielā Ziemeļu kara laikā 1700.
Skatīt Mazā Lietuva un Lielais mēris Latvijā
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Skatīt Mazā Lietuva un Lielais Ziemeļu karš
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Mazā Lietuva un Lietuva
Lietuvas krusta kari
Lietuvas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt Lietuvas dižkunigaitiju 13. un 14. gadsimtā.
Skatīt Mazā Lietuva un Lietuvas krusta kari
Mazūrija
Viens no Mazūrijas ezeriem Mazūrija ir Polijas vēsturiskais novads tagadējās Varmijas-Mazūrijas vojevodistes austrumu daļā.
Skatīt Mazā Lietuva un Mazūrija
Melnas līgums
Melnas līgums ar līguma slēdzēju un apstiprinātāju zīmogiem. Vācu ordeņa valsts robežas pirms Melnas līguma (1410). Iesvītrota Lietuvas dižkunigaitijai 1422. gadā pievienotā teritorija. Melnas miera līgums jeb Melno ezera miera līgums bija 1422.
Skatīt Mazā Lietuva un Melnas līgums
Nadruva
Nadruva (''Nadrauen'') starp pārējām prūšu zemēm. Sadalītā Nadruvas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Nadruva jeb Nadrava bija viena no senprūšu zemēm, kas atradās Prēgeles (Pregoļjas) upes augštecē, robežojās ar Sembas un Notangas (rietumos), Bārtas (dienvidos), Skalvas (ziemeļos) un Sudavas (austrumos) zemēm.
Skatīt Mazā Lietuva un Nadruva
Neringa
Neringa ir Lietuvas kūrortpilsēta Klaipēdas apriņķī Kuršu kāpas pussalā, Baltijas jūras un Kuršu jomas līča krastā.
Skatīt Mazā Lietuva un Neringa
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Skatīt Mazā Lietuva un Otrais Ziemeļu karš
Pfalca
Pfalca ir vēsturisks reģions un firstiste Vācijas dienvidrietumos, aptuveni 80 km garš un 7 km plats apgabals, izvietots paralēli Reinas upei, taču nekur tai nepieskaras.
Skatīt Mazā Lietuva un Pfalca
Pilsāts
Pilsāts (žemaišu: Pilsuots) ir senās Kursas zeme starp Kuršu jomu un Cekli, ziemeļos robežojoties ar Megavas zemi.
Skatīt Mazā Lietuva un Pilsāts
Poļeska
Poļeska, līdz 1946.
Skatīt Mazā Lietuva un Poļeska
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt Mazā Lietuva un Polija
Prūši
Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.
Skatīt Mazā Lietuva un Prūši
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Skatīt Mazā Lietuva un Prūsija
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Skatīt Mazā Lietuva un Prūsijas hercogiste
Prūsijas krusta kari
Prūsijas krusta karu un Livonijas krusta karu norise Prūšu cilšu zemes Prūsijas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem, un apzīmē baltu tautas prūšu apdzīvotās Prūsijas iekarošanu un kristīšanu, ko no 1217.
Skatīt Mazā Lietuva un Prūsijas krusta kari
Prūsijas lietuvieši
Teodora Lepnera 1744. gada grāmatas ''Der Preusche Littauer, oder Vorstellung der Nahmens-Herleitung, Kind-Tauffen, Hochzeit Danzigas'' Prūsijas lietuvieši jeb mazlietuvieši (pašnosaukums lietuvininki) ir Lietuvas rietumos dzīvojoša etniska grupa, kas vēsturiski apdzīvoja Austrumprūsijas Mazās Lietuvas novadu, precīzāk Insterburgu, Ragnīti, Labiavu, Tilzīti, Tapiavu un Klaipēdu (pretstatā Lietuvas dižkunigaitijai un pēcāk Lietuvas Republikai, ko reizēm dēvē par Lielo Lietuvu).
Skatīt Mazā Lietuva un Prūsijas lietuvieši
Skalva
''Schalavonia'' Ortēliusa Prūsijas kartē (1584). Skalva jeb Skalava bija rietumbaltu skalvju apdzīvota teritorija Nemunas lejtecē.
Skatīt Mazā Lietuva un Skalva
Skalvji
Skalvju pārējo baltu zemes ap 1200. gadu Skalvji bija kuršiem un prūšiem radniecīga rietumbaltu cilts.
Skatīt Mazā Lietuva un Skalvji
Sovetska (Kaļiņingradas apgabals)
Sovetska, līdz 1946.
Skatīt Mazā Lietuva un Sovetska (Kaļiņingradas apgabals)
Tauraģes apriņķis
Tauraģes apriņķis ir viens no 10 Lietuvas apriņķiem.
Skatīt Mazā Lietuva un Tauraģes apriņķis
Trīsdesmitgadu karš
Trīsdesmitgadu karš (1618—1648) bija karš Eiropā par ietekmes sadali starp diviem nesamierināmiem kristīgās ticības novirzieniem — katolicismu un protestantismu.
Skatīt Mazā Lietuva un Trīsdesmitgadu karš
Vācu ordeņa valsts
Vācu ordeņa valsts bija krustnešu valsts, kuru izveidoja Vācu ordenis 13.
Skatīt Mazā Lietuva un Vācu ordeņa valsts
Zalcburga
Zalcburga ir pilsēta un Zalcburgas federālās zemes galvaspilsēta Austrijas ziemeļdaļā un Alpu kalnu ziemeļu nogāzē.
Skatīt Mazā Lietuva un Zalcburga
Skatīt arī
Lietuvas kultūrvēsturiskie novadi
- Aukštaitija
- Dzūkija
- Mazā Lietuva
- Suvalkija
- Žemaitija
Zināms kā Mažā Lietuva.