Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Knoringi

Indekss Knoringi

Baronu Knoringu dzimtas ģerbonis (1882) Knoringi jeb Knorres (von Knorre) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.

Satura rādītājs

  1. 22 attiecības: Arkls, Barons, Igaunijas bruņniecība, Jātele, Jelgavas pils, Krievija, Krievijas Impērija, Krievu—zviedru karš (1808—1809), Kurzemes bruņniecība, Livonijas bruņniecība, Ludvigs Knorings, Magnuss (Livonijas karalis), Muhu, Muiža, Pelču muiža, Sāmsalas bruņniecība, Somijas lielhercogiste, Vasalis, Vācbaltieši, Vācu ordenis, Vilgāle, Zviedrija.

Arkls

Arkls Aršanas sacensības Austrālijā 19. gs. Arkls ir lauksaimniecības darbarīks, ko izmanto augsnes uzaršanai pirms sējas.

Skatīt Knoringi un Arkls

Barons

Barona (Francijas) heraldiskais kronis Barons (no baro — franku cilmes vārds, sākotnēji nozīmējis "brīvs vīrs"), sieviešu dzimtē baronese, ir viens no aristokrātijas tituliem.

Skatīt Knoringi un Barons

Igaunijas bruņniecība

Igaunijas bruņniecības ģerbonis, ko pārņēma Igaunijas Republika. Bijušais Igaunijas bruņniecības nams Tallinā (celts 1846—1848). Igaunijas bruņniecība bija Igaunijas dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija.

Skatīt Knoringi un Igaunijas bruņniecība

Jātele

Jātele (agrāk arī Dzintari) ir ciems Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.

Skatīt Knoringi un Jātele

Jelgavas pils

Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas).

Skatīt Knoringi un Jelgavas pils

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Skatīt Knoringi un Krievija

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Skatīt Knoringi un Krievijas Impērija

Krievu—zviedru karš (1808—1809)

Krievu—zviedru karš (1808—1809) jeb Somijas karš, bija Zviedrijas un Krievijas Impērijas karš Napoleona karu laikā.

Skatīt Knoringi un Krievu—zviedru karš (1808—1809)

Kurzemes bruņniecība

Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.

Skatīt Knoringi un Kurzemes bruņniecība

Livonijas bruņniecība

Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.

Skatīt Knoringi un Livonijas bruņniecība

Ludvigs Knorings

Ludvigs fon Knorings 17. gadsimta krievu bajāra tērpā Pēterburgas Ziemas pils kostīmu ballē (1903) Ludvigs fon Knorings (1859–1930) bija vācbaltu diplomāts un politiķis, Rietumkrievijas kara politiskās padomes (Военно-политический совет для Западной России) priekšsēdētājs (1919).

Skatīt Knoringi un Ludvigs Knorings

Magnuss (Livonijas karalis)

Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).

Skatīt Knoringi un Magnuss (Livonijas karalis)

Muhu

Muhu, arī Mona sala (vai Mohn), ir sala Baltijas jūrā, trešā lielākā Igaunijai piederošā sala.

Skatīt Knoringi un Muhu

Muiža

Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.

Skatīt Knoringi un Muiža

Pelču muiža

Pelču muiža pirms 1930. gada Pelču muiža ar tajā ietilpstošo Pelču pili atrodas Kuldīgas novada Pelču pagasta Pelčos un mūsdienās tur darbojas Pelču pamatskola.

Skatīt Knoringi un Pelču muiža

Sāmsalas bruņniecība

Kuresārē (2007) Sāmsalas bruņniecības ģerbonis, kurš radies no 1525. gada Sāmsalas-Vīkas bīskapijas bruņinieku zīmoga Sāmsalas bruņniecība bija Sāmsalas dižciltīgo vācbaltiešu dzimtu pašpārvaldes organizācija.

Skatīt Knoringi un Sāmsalas bruņniecība

Somijas lielhercogiste

Somijas lielhercogiste jeb Somijas lielkņaziste bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa tagadējās Somijas republikas teritorija un daļas no tagadējās Krievijas Federācijas sasatāvā esošās Karēlijas Republikas un Ļeņingradas apgabala.

Skatīt Knoringi un Somijas lielhercogiste

Vasalis

Vasalis un senjors viduslaiku gleznojumā Vasalis viduslaiku Eiropā bija feodālis, kas bija atkarīgs no otra, lielāka feodāļa — senjora.

Skatīt Knoringi un Vasalis

Vācbaltieši

Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).

Skatīt Knoringi un Vācbaltieši

Vācu ordenis

Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Skatīt Knoringi un Vācu ordenis

Vilgāle

Vilgāle (agrāk arī Saldenieki) ir ciems Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Knoringi un Vilgāle

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Skatīt Knoringi un Zviedrija