Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Krievijas Turkestāna

Indekss Krievijas Turkestāna

Turkestāna Turkestāna, 1876 Krievijas Turkestāna, 1900 Centrālāzijas dzelzceļa līnija Krievijas Turkestāna ir apzīmējums Turkestānas daļai, kuru Krievijas Impērija iekaroja 19.

76 attiecības: Ašgabata, Afganistāna, Aigunas līgums, Aleksandrs II Romanovs, Aleksandrs III Romanovs, Almati, Amūras apgabals, Amerikas pilsoņu karš, Amudarja, Arāla jūra, Astana, Šamils, Šiītu islāms, Šimkenta, Baltā kustība, Biškeka, Boļševiki, Britu Indija, Buhāra, Buhāras emirāts, Buhāras Tautas Padomju Republika, Centrālāzija, Cjinu dinastija, Ebreji, Februāra revolūcija, Fergāna, Fergānas ieleja, Guldža, Hiva, Hivas haniste, Horezmas Tautas Padomju Republika, Hudžanda, Irāna, Karakums, Kaspijas jūra, Kazahi, Kazahstāna, Kirgīzi, Kirgizstāna, Kizilkums, Kizilorda, Kokandas haniste, Kokvilna, Krievijas Impērija, Krievijas pilsoņu karš, Krievijas Turkestāna, Krimas karš, Kumāni, Lielā spēle, Merva, ..., Mobilizācija, Murgapa, Nikolajs I Romanovs, Oktobra revolūcija, Orenburga, Pamirs, Persiešu valoda, Pjotrs Stolipins, Samarkanda, Sarkanā armija, Sātans, Sefevīdi, Siņdzjana, Sirdarja, Sunnītu islāms, Taškenta, Timurīdu lielvalsts, Tirkistana, Tjanšans, Tjurki, Turkestāna, Turkmēņi, Turkmenbaši (pilsēta), Turkmenistāna, Uzbeki, 1905. gada revolūcija. Izvērst indekss (26 vairāk) »

Ašgabata

Ašgabata ir Turkmenistānas galvaspilsēta un valsts lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Ašgabata · Redzēt vairāk »

Afganistāna

Afganistāna (dari:, Afğānistān;, Afġānistān) ir valsts Centrālāzijas dienvidos.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Afganistāna · Redzēt vairāk »

Aigunas līgums

Krievijas un Ķīnas impēriju robežas (vēlākās PSRS-Mandžūrijas robežas) pārmaiņas pēc Aigunas līguma. Krievijas impērija pakļāva brūnā krāsā iezīmēto teritoriju. Aigunas līgums ( — Aìhún Tiáoyuē) bija starptautisks līgums, ko 1858.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Aigunas līgums · Redzēt vairāk »

Aleksandrs II Romanovs

Aleksandrs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1855.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Aleksandrs II Romanovs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs III Romanovs

Aleksandrs III Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars (1881—1894), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Aleksandrs III Romanovs · Redzēt vairāk »

Almati

Almati, agrāk zināma kā Alma-Ata un Vernija, ir lielākā pilsēta Kazahstānā ar 1 420 747 iedzīvotājiem, kas sastāda 8% no valsts iedzīvotāju skaita.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Almati · Redzēt vairāk »

Amūras apgabals

Amūras apgabals ir viens no Krievijas Federācijas apgabaliem.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Amūras apgabals · Redzēt vairāk »

Amerikas pilsoņu karš

Amerikas pilsoņu karš bija pilsoņu karš, kas norisinājās no 1861. līdz 1865. gadam starp Amerikas Savienotajām Valstīm un vienpadsmit Amerikas Valstu Konfederācijas štatiem, kas bija atšķēlušies no pārējās Savienības un izveidojuši jaunu valsti ar prezidentu Džefersonu Deivisu (Jefferson Davis) priekšgalā.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Amerikas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Amudarja

Amudarja (vai дарёи Ому — Omudaryo vai daryoi Omu;  — Āmudaryā;, kur darya nozīmē ‘jūra’ vai ‘ļoti liela upe’) ir garākā upe Centrālāzijā.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Amudarja · Redzēt vairāk »

Arāla jūra

Arāla jūra (Aral teñizi) ir izsīcis beznoteces ezers Centrālāzijā, Kazahstānas un Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikas teritorijā.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Arāla jūra · Redzēt vairāk »

Astana

Astana ( — ‘galvaspilsēta’), īslaicīgi Nursultana (agrāk saukta arī Akmola, Akmoļinska un Ceļinograda) ir Kazahstānas galvaspilsēta un otra lielākā pilsēta aiz Almati.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Astana · Redzēt vairāk »

Šamils

Šamils (1797–1871) bija avāru garīdznieks un kaukāziešu brīvības cīnītājs.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Šamils · Redzēt vairāk »

Šiītu islāms

Imama Alī mošeja, kur apglabāts Alī ibn Abū Tālibs Šiītu islāms (aš-šīʿa — ‘(Alī) sekotāji’), arī šiisms, ir otrs lielākais islāma novirziens pēc sekotāju skaita aiz sunnītu islāma.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Šiītu islāms · Redzēt vairāk »

Šimkenta

Šimkenta ir pilsēta Kazahstānas dienvidos, netālu no robežas ar Uzbekistānu.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Šimkenta · Redzēt vairāk »

Baltā kustība

Baltās kustības plakāts, kas aicina cīnīties par vienotu Krieviju Baltā kustība (tāpat tiek izmantoti nosaukumi Baltā gvarde, Baltā lieta, Baltā ideja bija kustība Krievijas pilsoņu karā, kura gan politiski, gan militāri apvienoja pret boļševikiem noskaņotus cilvēkus laikā no 1917. līdz 1923. gadam, kā arī vēlākajā emigrācijā. Šajā kustībā iekļāvās visdažādāko politisko uzskatu cilvēki, kuri pirms Februāra un vēlākās Oktobra revolūcijas nereti bija pat naidīgi noskaņoti savā starpā. Tāpat šai kustībai nebija vienotu ideoloģisku nostādņu. Šie un citi faktori noveda pie tā, ka kustība nekad nebija vienota ne mērķos, ne arī darbībā. Militārajā jomā lielu nozīmi Baltās kustības karaspēkā spēlēja bijušie Krievijas Impērijas armijas virsnieki. Pēc Oktobra revolūcijas lielākajai daļa no viņiem draudēja represijas, kā arī daudzi tika padzīti pēc tam, kad notika karaspēku vienību vēlēšanas, kurās karavīri ievēlēja savus komandierus. Šīs kustības atbalstītāju un dalībnieku vidū bija arī vairāki tūkstoši latviešu virsnieku un karavīru, piemēram, Rūdolfs Bangerskis, Kārlis Goppers, kuri baltgvardu armijā ieņēma augstus amatus. Krievijas pilsoņu kara laikā Baltās kustības karaspēka vienībām, kuras karoja pret boļševikiem dažādās frontēs, izdevās gūt ievērojamus panākumus, iegūstot kontroli pār lielām teritorijām bijušās impērijas perifērijā, tomēr Krievzemes vēsturiskā pamatdaļa un divas galvaspilsētas — Petrograda un Maskava — netika ieņemtas. Cerība uz rietumvalstu palīdzību neattaisnojās, jo tās pēc Pirmā pasaules kara nebija gatavas tieši iesaistīties karadarbībā. Boļševikiem pēc ilgām un smagām cīņām izdevās sakaut baltgvardu armijas dažādās frontēs citu pēc citas, līdz beigās boļševiki guva uzvaru visā Krievijas pilsoņu karā. Baltās kustības pārstāvji bija spiesti doties emigrācijā, kur izveidoja nozīmīgu krievu diasporu, kurā attīstījās sava kultūras un politiskā dzīve.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Baltā kustība · Redzēt vairāk »

Biškeka

Biškeka (kirgīzu un, kirgīzu), agrāk bija zināma arī kā Pišpeka un Frunze, ir Kirgizstānas lielākā pilsēta un valsts galvaspilsēta.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Biškeka · Redzēt vairāk »

Boļševiki

Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Boļševiki · Redzēt vairāk »

Britu Indija

Britu Indija jeb Britu Rādža bija Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes kolonija Indijas subkontinentā laikā no 1858.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Britu Indija · Redzēt vairāk »

Buhāra

Buhāra ir pilsēta Uzbekistānā, Buhāras vilajeta administratīvais centrs pie Zarafšonas upes.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Buhāra · Redzēt vairāk »

Buhāras emirāts

Emirāta karogs Buhāras emirāts Emīrs Sejīds Abdul Ahads, 1890 Emīrs Sejīds Alim hans, 1911 Buhāras citadele Buhāras emirāts bija valsts Centrālāzijā kas pastāvēja no 1785.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Buhāras emirāts · Redzēt vairāk »

Buhāras Tautas Padomju Republika

Buhāras Tautas Padomju Republika (BTPR) bija valstisks veidojums, ko pēc Buhāras emirāta likvidēšanas 1920.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Buhāras Tautas Padomju Republika · Redzēt vairāk »

Centrālāzija

Centrālāzijas atrašanās vieta pasaulē Centrālāzija ir liels sauszemes ieskauts reģions Āzijā.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Centrālāzija · Redzēt vairāk »

Cjinu dinastija

Ķīnas dienvidu iekarošana Impērijas izplešanās, 1820 Impērijas centrālās haņu provinces un ārējās provinces, 1912 Cjinu dinastija, pazīstama arī kā Mandžūru dinastija, bija pēdējā imperiālā Ķīnas dinastija, kas valdīja mūsdienu Ķīnas un Mongolijas teritorijās no 1644.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Cjinu dinastija · Redzēt vairāk »

Ebreji

Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Ebreji · Redzēt vairāk »

Februāra revolūcija

Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Februāra revolūcija · Redzēt vairāk »

Fergāna

Fergāna ir pilsēta Uzbekistānā, Fergānas vilajeta administratīvais centrs.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Fergāna · Redzēt vairāk »

Fergānas ieleja

Fergānas ieleja ir ap 300 km gara un līdz 170 km plata elipsveidīga starpkalnu ieplaka Centrālāzijā.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Fergānas ieleja · Redzēt vairāk »

Guldža

Guldža, arī Kulža (kazahu: قۇلجا, Құлжа) vai Inina (Yīníng Shì) ir Iles Kazahu autonomās prefektūras galvaspilsēta Iles upes krastā Siņdzjanas Uiguru autonomā reģionā Ķīnas Tautas republikas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Guldža · Redzēt vairāk »

Hiva

Hiva ir sena Uzbekistānas pilsēta, ietilpst Horezmas vilajetā.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Hiva · Redzēt vairāk »

Hivas haniste

Hivas haniste ap 1700. gadu Hivas haniste (uzbeku: Xorazm, Xiva xonligi) pastāvēja no 1511.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Hivas haniste · Redzēt vairāk »

Horezmas Tautas Padomju Republika

Horezmas Tautas Padomju Republika (HTPR) bija valstisks veidojums, ko 1920.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Horezmas Tautas Padomju Republika · Redzēt vairāk »

Hudžanda

Hudžanda ir pilsēta Tadžikistānā, Sugdas vilojata administratīvais centrs un otra lielākā valsts pilsēta.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Hudžanda · Redzēt vairāk »

Irāna

Irānas Islāma Republika, plāšāk zināma kā Irāna, ir Tuvo Austrumu valsts, kura atrodas Dienvidrietumu Āzijā.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Irāna · Redzēt vairāk »

Karakums

Karakums (— ‘melnās smiltis’) ir tuksnesis Centrālajā Āzijā.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Karakums · Redzēt vairāk »

Kaspijas jūra

Kaspijas jūra ir pasaules lielākais ezers gan pēc platības, gan arī pēc tilpuma.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Kaspijas jūra · Redzēt vairāk »

Kazahi

Kazahi ir tjurku tauta un Kazahstānas pamatiedzīvotāji, kā arī mazākumtautība atsevišķos citu valstu rajonos Centrālāzijas ziemeļos.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Kazahi · Redzēt vairāk »

Kazahstāna

Kazahstāna ir Centrālāzijas valsts, neliela teritorijas daļa rietumos no Urālas upes atrodas arī Eiropas austrumos.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Kazahstāna · Redzēt vairāk »

Kirgīzi

Kirgīzi (kirgīzu: кыргыздар) ir viena no tjurku tautām un Kirgizstānas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Kirgīzi · Redzēt vairāk »

Kirgizstāna

Kirgizstāna (vai Кыргызстан, agrāk saukta arī par Kirgīziju), oficiālais nosaukums Kirgīzu Republika, ir valsts Vidusāzijā.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Kirgizstāna · Redzēt vairāk »

Kizilkums

Kizilkums (Қизилқум,, Qızılqum) ir tuksnesis Centrālāzijā, starp Amudarjas un Sirdarjas upēm.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Kizilkums · Redzēt vairāk »

Kizilorda

Kizilorda ir pilsēta Kazahstānā, Kizilordas apgabala galvaspilsēta.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Kizilorda · Redzēt vairāk »

Kokandas haniste

Kokandas karogs Kokandas haniste Hana pils Kokandā Kokanda Kokandas haniste bija valsts Centrālāzijā, kas pastāvēja no 1709.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Kokandas haniste · Redzēt vairāk »

Kokvilna

Kokvilnas pogaļas Kokvilna ir sēklapvalku šķiedras, ko iegūst no kokvilnas augiem.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Kokvilna · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Krievijas pilsoņu karš

deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Krievijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Krievijas Turkestāna

Turkestāna Turkestāna, 1876 Krievijas Turkestāna, 1900 Centrālāzijas dzelzceļa līnija Krievijas Turkestāna ir apzīmējums Turkestānas daļai, kuru Krievijas Impērija iekaroja 19.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Krievijas Turkestāna · Redzēt vairāk »

Krimas karš

Krimas karš (1853—1856) risinājās starp Krievijas Impēriju un sabiedrotajiem: Franciju, Lielbritāniju, Sardīniju un Osmaņu impēriju.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Krimas karš · Redzēt vairāk »

Kumāni

Kumāni jeb polovcieši, saukti arī par kipčakiem, bija tjurkvalodīga stepju klejotāju cilšu apvienība 11.—13.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Kumāni · Redzēt vairāk »

Lielā spēle

Krievu un britu izplešanās Vidusāzijā (1846.—1900.) Lielā spēle vai Ēnu turnīri bija Britu impērijas un Krievijas Impērijas sāncensība par ietekmi Centrālāzijā.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Lielā spēle · Redzēt vairāk »

Merva

Merva, dažādos vēstures periodos arī Aleksandrija, Margiānas Antiohija un Marvalsahidžana (Marw al-Shāhijān) bija viena no vecākajām Vidusāzijas pilsētām senajā Zīda ceļā pie Murgapas upes iekšējās deltas.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Merva · Redzēt vairāk »

Mobilizācija

Pirmā pasaules kara laikā Mobilizācija (no mobiliser — 'iekustināt') ir rezervistu iesaukšana aktīvajā karadienestā ar mērķi panākt bruņoto spēku nonākšanu karastāvoklī, reaģējot uz ārkārtas situāciju valstī vai pasaulē.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Mobilizācija · Redzēt vairāk »

Murgapa

Murgapa ir 850 (pēc citām ziņām 978) kilometrus gara upe Afganistānā un Turkmenistānā.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Murgapa · Redzēt vairāk »

Nikolajs I Romanovs

Nikolajs I (dzimis, miris), Krievijas Impērijas imperators (1825-1855), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Nikolajs I Romanovs · Redzēt vairāk »

Oktobra revolūcija

Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Oktobra revolūcija · Redzēt vairāk »

Orenburga

Orenburga ir pilsēta Urālas upes krastos, Orenburgas apgabala centrs Krievijas Federācijā.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Orenburga · Redzēt vairāk »

Pamirs

Pamirs (Pomir;, Pāmīr;, Pàmǐ'ěr;, Pamir;, Pamir) ir kalnzeme Centrālāzijā.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Pamirs · Redzēt vairāk »

Persiešu valoda

Persiešu valoda (pašnosaukumi) ir indoeiropiešu saimes irāņu atzara valoda, kurā runā pārsvarā Irānā, Afganistānā un Tadžikistānā.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Persiešu valoda · Redzēt vairāk »

Pjotrs Stolipins

Pjotrs Stolipins (dzimis, miris) bija krievu politiķis, iekšlietu ministrs un Krievijas impērijas premjerministrs.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Pjotrs Stolipins · Redzēt vairāk »

Samarkanda

Samarkanda ir otra lielākā Uzbekistānas pilsēta, Samarkandas vilajeta administratīvais centrs.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Samarkanda · Redzēt vairāk »

Sarkanā armija

Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »

Sātans

Dievišķās komedijas ilustrācijā (Gustava Dorē gravējums). Sātans rietumu kultūrā ir dēmons, ļaunuma un Dieva ienaidnieka simbols, kas kristīgā mitoloģijā tiek saistīts ar Luciferu, Antikristu, pūķi un velnu.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Sātans · Redzēt vairāk »

Sefevīdi

Abāsa I Lielā valdīšanas laikā Sefevīdi bija valdnieku (šahu) dinastija Persijā (mūsdienu Irānā).

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Sefevīdi · Redzēt vairāk »

Siņdzjana

Siņdzjana (Xīnjiāng) vai Šindžana (Shinjang), pilns nosaukums — Siņdzjanas Uiguru autonomais reģions (Xīnjiāng Wéiwú'ěr Zìzhìqū;, Shinjang Uyghur Aptonom Rayoni), ir viena no Ķīnas Tautas Republikas piecām nacionālajām mazākumtautību pirmās pakāpes administratīvajām vienībām.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Siņdzjana · Redzēt vairāk »

Sirdarja

Sirdarja ir upe Centrālāzijā, kādreiz saukta arī kā Jaksarta (no sengrieķu vārda ὁ Ιαξάρτης).

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Sirdarja · Redzēt vairāk »

Sunnītu islāms

Sunnītu islāms jeb Sunnisms (arābu valodā: أهل السنة والجماعة, parauga (Muhameda) un sabiedrības cilvēki) ir piekritēju skaita un teritorijas ziņā lielākais islāma atzars.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Sunnītu islāms · Redzēt vairāk »

Taškenta

Taškenta ir Uzbekistānas lielākā pilsēta un galvaspilsēta.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Taškenta · Redzēt vairāk »

Timurīdu lielvalsts

Timurīdu lielvalsts (Timuriyān), pašnosaukums Gurkāni (Gurkāniyān), bija tjurku un mongoļu lielvalsts mūsdienu Irānas, Kaukāza un Centrālāzijas teritorijās, kas pastāvēja no 1370.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Timurīdu lielvalsts · Redzēt vairāk »

Tirkistana

Tirkistana, agrāk arī Turkestāna, ir Tirkistanas apgabala centrs Kazahstānā.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Tirkistana · Redzēt vairāk »

Tjanšans

Tjanšans jeb Tiaņšaņs (piņjiņā: Tiān Shān;, Tengri Tagh), ir kalnu sistēma Centrālāzijā.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Tjanšans · Redzēt vairāk »

Tjurki

Tjurki, arī tirki ir valodas ziņā radniecīga tautu grupa, pie kuras pieder turki, tatāri, azerbaidžāņi, uzbeki u.c., kas runā tjurku valodās.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Tjurki · Redzēt vairāk »

Turkestāna

Turkestāna un mūsdienu valstu robežas Turkestāna (no ‎ (Torkestân) — 'turku zeme') ir vēsturisks Centrālāzijas reģions starp Sibīriju, Tibetu, Indiju, Afganistānu, Kaspijas jūru un Gobi tuksnesi.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Turkestāna · Redzēt vairāk »

Turkmēņi

Turkmēņi (turkmēņu: Türkmenler) ir viena no tjurku tautām un Turkmenistānas pamatiedzīvotāji, kā arī ievērojama minoritāte vairākās citās Centrālāzijas valstīs kā Afganistāna un Irāna.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Turkmēņi · Redzēt vairāk »

Turkmenbaši (pilsēta)

Turkmenbaši ir ostas pilsēta Turkmenistānas rietumos.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Turkmenbaši (pilsēta) · Redzēt vairāk »

Turkmenistāna

Turkmenistāna ir valsts Centrālāzijā.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Turkmenistāna · Redzēt vairāk »

Uzbeki

Uzbeki (uzbeku: O‘zbeklar) ir viena no tjurku tautām un Uzbekistānas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un Uzbeki · Redzēt vairāk »

1905. gada revolūcija

1905. gada 17. oktobra manifesta atbalsta demonstrācija (Iļja Repins, 1911). 1905.

Jaunums!!: Krievijas Turkestāna un 1905. gada revolūcija · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Krievu Turkestāna, Turkestānas ģenerālguberņa.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »