Ātrāk nekā pārlūku!
27 attiecības: Agrārā reforma Latvijā, Ainavu krauja, Aleksandrs fon Zīverss, Aleksejs Bestuževs-Rjumins, Amata, Baltijas provinces, Cēsu novads, Cēsu pilsmuiža, Dālderis, Drabešu pagasts, Eiropas Savienības Kohēzijas fonds, Elizabete Petrovna, Emanuels fon Zīverss, Jānis Birznieks, Kārļi (Drabešu pagasts), Kārlis Eberhards fon Zīverss, Koskuli, Krievijas Impērija, Latvijas neatkarības atjaunošana, Latvijas PSR, Latvijas Republikas zemkopības ministru uzskaitījums, Muiža, Rīgas guberņa, Trompovski, Volfi, Zīversi, 1905. gada revolūcija Latvijā.
Agrārā reforma Latvijā
Agrārreforma Latvijā 1920.
Jaunums!!: Kārļumuiža un Agrārā reforma Latvijā · Redzēt vairāk »
Ainavu krauja
Ainavu krauja (arī Bizene, Kārļumuižas iezis) ir viena no augstākajām un senākajām kraujām Latvijā.
Jaunums!!: Kārļumuiža un Ainavu krauja · Redzēt vairāk »
Aleksandrs fon Zīverss
Kārļumuižas pils (pirms 1905). Aleksandrs fon Zīverss (1851—1935) bija vācbaltiešu dārznieks, Kārļumuižas īpašnieks un dārzniecības skolas izveidotājs.
Jaunums!!: Kārļumuiža un Aleksandrs fon Zīverss · Redzēt vairāk »
Aleksejs Bestuževs-Rjumins
Aleksejs Bestuževs-Rjumins (1693-1766) bija Krievijas caristes, vēlāk Krievijas Impērijas diplomāts un valsts darbinieks.
Jaunums!!: Kārļumuiža un Aleksejs Bestuževs-Rjumins · Redzēt vairāk »
Amata
Amata ir Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā.
Jaunums!!: Kārļumuiža un Amata · Redzēt vairāk »
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Jaunums!!: Kārļumuiža un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »
Cēsu novads
Cēsu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Kārļumuiža un Cēsu novads · Redzēt vairāk »
Cēsu pilsmuiža
Jaunā Cēsu pils 2016. gadā. Cēsu pilsmuižas kungu māja jeb Cēsu Jaunā pils ir ēka Cēsu pilsētas centrā pie Cēsu viduslaiku pils.
Jaunums!!: Kārļumuiža un Cēsu pilsmuiža · Redzēt vairāk »
Dālderis
Hercoga Jēkaba dālderis (1645. gads) Dālderis (atvasināts no) bija sudraba monēta ar diametru apmēram 40 mm un 29 gramu lielu svaru.
Jaunums!!: Kārļumuiža un Dālderis · Redzēt vairāk »
Drabešu pagasts
Drabešu pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām, Gaujas kreisajā krastā starp upi un Vidzemes augstienes rietumu nogāzi.
Jaunums!!: Kārļumuiža un Drabešu pagasts · Redzēt vairāk »
Eiropas Savienības Kohēzijas fonds
ES Kohēzijas fonda zīmols. Eiropas Savienības Kohēzijas fonds (KF) ir viens no Eiropas Savienības struktūrfondiem, kas izveidots vides un transporta attīstības projektu atbalstam tajās Eiropas Savienības (ES) valstīs, kuru IKP ir zemāks par 90% no ES vidējā.
Jaunums!!: Kārļumuiža un Eiropas Savienības Kohēzijas fonds · Redzēt vairāk »
Elizabete Petrovna
Elizabete Petrovna Romanova (arī Elizabete I; dzimusi, mirusi), Krievijas Impērijas ķeizariene no 1741.
Jaunums!!: Kārļumuiža un Elizabete Petrovna · Redzēt vairāk »
Emanuels fon Zīverss
thumbnail Emanuels fon Zīverss (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas galma virsmeisters, īstenais slepenpadomnieks un senators, Cēsu pilsmuižas, Blusumuižas, Dukuru muižas, Kārļumuižas īpašnieks un Cēsu alus darītavas izveidotājs.
Jaunums!!: Kārļumuiža un Emanuels fon Zīverss · Redzēt vairāk »
Jānis Birznieks
Jānis Birznieks (—) bija latviešu politiķis.
Jaunums!!: Kārļumuiža un Jānis Birznieks · Redzēt vairāk »
Kārļi (Drabešu pagasts)
Kārļi (agrāk arī Kārļu muiža) ir ciems Cēsu novada Drabešu pagastā.
Jaunums!!: Kārļumuiža un Kārļi (Drabešu pagasts) · Redzēt vairāk »
Kārlis Eberhards fon Zīverss
Kārlis Eberhards fon Zīverss (1745—1821) bija vācbaltiešu cilmes Krievijas impērijas armijas virsnieks, Vidzemes guberņas muižnieks.
Jaunums!!: Kārļumuiža un Kārlis Eberhards fon Zīverss · Redzēt vairāk »
Koskuli
Koskulu dzimtas ģerbonis. Koskuli jeb Koškuli (Koschkull) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 14.
Jaunums!!: Kārļumuiža un Koskuli · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Kārļumuiža un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Latvijas neatkarības atjaunošana
Latvijas Augstākās Padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un 10. Saeimas deputāti (2011. gada 4. maija foto). Latvijas neatkarības atjaunošana bija vairāku politisku notikumu secība, kas sākās ar Atmodas laika sabiedrisko kustību dibināšanu un Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanu un beidzās ar neatkarības atjaunošanas starptautisku atzīšanu pēc Augusta puča sagrāves.
Jaunums!!: Kārļumuiža un Latvijas neatkarības atjaunošana · Redzēt vairāk »
Latvijas PSR
Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.
Jaunums!!: Kārļumuiža un Latvijas PSR · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas zemkopības ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas zemkopības ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.
Jaunums!!: Kārļumuiža un Latvijas Republikas zemkopības ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Muiža
Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.
Jaunums!!: Kārļumuiža un Muiža · Redzēt vairāk »
Rīgas guberņa
Rīgas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas (sākotnēji Krievijas caristes) sastāvā (1713/21—1783), kurā ietilpa iekarotā Zviedru Livonija (mūsdienu Latvijas Vidzeme un Igaunijas dienvidu daļa).
Jaunums!!: Kārļumuiža un Rīgas guberņa · Redzēt vairāk »
Trompovski
Trompovski bija vācbaltiešu dzimta, kas 1797.
Jaunums!!: Kārļumuiža un Trompovski · Redzēt vairāk »
Volfi
Baronu fon Volfu dzimtas ģerbonis. Fon Volfu dzimta ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 17.
Jaunums!!: Kārļumuiža un Volfi · Redzēt vairāk »
Zīversi
Grāfu fon Zīversu dzimtas ģerbonis. Zīversu dzimtas celtā jaunā Cēsu pils 2004. gadā Fon Zīversi ir vācbaltiešu dzimta, kas 17.
Jaunums!!: Kārļumuiža un Zīversi · Redzēt vairāk »
1905. gada revolūcija Latvijā
Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.
Jaunums!!: Kārļumuiža un 1905. gada revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »
