Satura rādītājs
28 attiecības: Daugavpils, Interpols, Ints Ķuzis, Kriminālistikas pārvalde, Latviešu valoda, Latvija, Latvijas apriņķi, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, Latvijas okupācija (1940), Latvijas Republikas Augstākā Padome, Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija, Latvijas Republikas Ministru kabinets, Latvijas Republikas Satversme, Latvijas vācu okupācija (1941—1945), Liepāja, Likums, Miķelis Valters, Milicija (policija), Pulkvedis, Rīga, Saeima, Tautas padome, Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris, 1. Policijas bataljons, 1918. gads, 1941. gada jūnija deportācijas, 5. decembris.
Daugavpils
Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.
Skatīt Latvijas Valsts policija un Daugavpils
Interpols
Starptautiskā Kriminālpolicijas organizācija jeb Interpols (Interpol) ir starptautiska kriminālās izmeklēšanas policijas organizācija.
Skatīt Latvijas Valsts policija un Interpols
Ints Ķuzis
Ints Ķuzis (dzimis Tukumā, miris) bija Latvijas Iekšlietu ministrijas darbinieks, bijušais Valsts policijas priekšnieks, policijas ģenerālis, jurists un politiķis.
Skatīt Latvijas Valsts policija un Ints Ķuzis
Kriminālistikas pārvalde
Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde ir Iekšlietu ministrijas Valsts policijas struktūrvienība, kura uz izziņas iestāžu, prokuratūras un tiesu pieprasījuma vai lēmuma pamata veic lietisko pierādījumu izpēti un sniedz atzinumus, metodisko un informatīvo palīdzību izziņas iestādēm un tiesai procesuālo darbību nodrošināšanai krimināllietās un civillietās, bet atsevišķos gadījumos civiltiesisko faktu konstatēšanā arī juridiskām un fiziskām personām.
Skatīt Latvijas Valsts policija un Kriminālistikas pārvalde
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Skatīt Latvijas Valsts policija un Latviešu valoda
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Latvijas Valsts policija un Latvija
Latvijas apriņķi
Apriņķis bija otrā vai trešā līmeņa administratīvā vienība Latvijā no 16. gadsimta līdz 20. gadsimta vidum.
Skatīt Latvijas Valsts policija un Latvijas apriņķi
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Skatīt Latvijas Valsts policija un Latvijas brīvības cīņas
Latvijas Nacionālie bruņotie spēki
Latvijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki jeb Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir Latvijas Republikas bruņotie spēki.
Skatīt Latvijas Valsts policija un Latvijas Nacionālie bruņotie spēki
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Skatīt Latvijas Valsts policija un Latvijas okupācija (1940)
Latvijas Republikas Augstākā Padome
Latvijas Republikas Augstākā Padome bija Latvijas parlaments laikā no 1990.
Skatīt Latvijas Valsts policija un Latvijas Republikas Augstākā Padome
Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija
Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde iekšlietu nozarē.
Skatīt Latvijas Valsts policija un Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija
Latvijas Republikas Ministru kabinets
Ministru kabineta logotips Latvijas Republikas Ministru kabinets ir Latvijas valsts valdība jeb valsts augstākā izpildvara.
Skatīt Latvijas Valsts policija un Latvijas Republikas Ministru kabinets
Latvijas Republikas Satversme
Latvijas Republikas Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums.
Skatīt Latvijas Valsts policija un Latvijas Republikas Satversme
Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Latvijas vācu okupācija ir Padomju Savienības 1940.
Skatīt Latvijas Valsts policija un Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Skatīt Latvijas Valsts policija un Liepāja
Likums
Žana Feučera skulptūra "Likums" ("''La Loi''") Likums ir likumdevēja vai citas valsts varas augstākās iestādes normatīvais akts, kam piemīt vislielākais juridiskais spēks.
Skatīt Latvijas Valsts policija un Likums
Miķelis Valters
Miķelis Valters (dzimis, miris) bija Latvijas Republikas iekšlietu ministrs (1918—1919), jaunstrāvnieks, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no Satversmes izstrādātājiem.
Skatīt Latvijas Valsts policija un Miķelis Valters
Milicija (policija)
Padomju milicijas auto Milicija bija policijas nosaukums Padomju Krievijā un Padomju Savienībā (līdz 1991. gadam) un vairākās Austrumu bloka valstīs (1945–1992), kā arī Dienvidslāvijā (1945–1992).
Skatīt Latvijas Valsts policija un Milicija (policija)
Pulkvedis
Jukums Vācietis Krievijas Impērijas armijas pulkveža tērpā Pulkvedis ir viena no vecāko virsnieku dienesta pakāpēm daudzu valstu bruņoto spēku sauszemes un gaisa spēkos, kā arī militarizētajās valsts institūcijās, organizācijās, piemēram, policijā.
Skatīt Latvijas Valsts policija un Pulkvedis
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Latvijas Valsts policija un Rīga
Saeima
Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.
Skatīt Latvijas Valsts policija un Saeima
Tautas padome
Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918.
Skatīt Latvijas Valsts policija un Tautas padome
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris ir bulvāris Rīgas Bulvāru lokā Centra apkaimē Rīgā.
Skatīt Latvijas Valsts policija un Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris
1. Policijas bataljons
1.
Skatīt Latvijas Valsts policija un 1. Policijas bataljons
1918. gads
1918.
Skatīt Latvijas Valsts policija un 1918. gads
1941. gada jūnija deportācijas
Hildas Vīkas glezna "Aizvestie". 1941.
Skatīt Latvijas Valsts policija un 1941. gada jūnija deportācijas
5. decembris
5.
Skatīt Latvijas Valsts policija un 5. decembris
Zināms kā Valsts policija.