Ātrāk nekā pārlūku!
18 attiecības: Brandenburga-Prūsija, Brandenburgas markgrāfiste, Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts), Hesene, Hugenoti, Ingrija, Ivangoroda, Jēkabs Ketlers, Jelgava, Ketleru dzimta, Kurzemes Marija Amālija, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Luīze Šarlote no Brandenburgas, Namīra, Olivas miera līgums, Rīga, Reformātu baznīca, Saksija-Anhalte.
Brandenburga-Prūsija
Brandenburgas markgrāfistes ģerbonis Prūsijas hercogistes ģerbonis Brandenburga-Prūsija ir vēsturnieku izmantots nosaukums, lai apzīmētu Brandenburgas markgrāfistes un Prūsijas hercogistes personālūniju laikā no 1618.
Jaunums!!: Luīza Elizabete, Kurzemes princese un Brandenburga-Prūsija · Redzēt vairāk »
Brandenburgas markgrāfiste
Ģerbonis Brandenburgas markgrāfiste (vācu: Markgrafschaft Brandenburg) bija valsts Svētās Romas impērijas sastāvā no 1157.
Jaunums!!: Luīza Elizabete, Kurzemes princese un Brandenburgas markgrāfiste · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts)
Frīdrihs Vilhelms I; dzimis, miris), saukts arī par Lielo kūrfirstu (Der Große Kurfürst), bija Hoencollernu dinastijas Brandenburgas-Prūsijas valdnieks. Brandenburgas kūrfirsts no 1640. gada līdz savai nāvei 1688. gadā un vienlaikus arī Prūsijas hercogs, Klēves hercogs un Markas grāfs. Kā Prūsijas hercogs līdz 1660. gadam bija Polijas—Lietuvas ūnijas vasalis. Tēvs — Brandenburgas kūrfirsts Georgs Vilhelms. Atšķirībā no tēva neveiksmīgās politikas Frīdrihs Vilhelms I veica reformas valstī, Brandenburga-Prūsija nostiprinājās, kas ļāva Frīdriha Vilhelma I dēlam kļūt par Prūsijas karali. Pats būdams kalvinists, ievēroja reliģisko toleranci. 1685. gadā izdeva Potsdamas ediktu, kurā aicināja vajātos hugenotus apmesties Brandenburgā. Atbalstīja tirdzniecību. Veicināja ceļu un kanālu izbūvi. Iesaistījās Otrajā Ziemeļu karā, kura rezultātā Prūsijas hercogiste kļuva par suverēnu valsti.
Jaunums!!: Luīza Elizabete, Kurzemes princese un Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts) · Redzēt vairāk »
Hesene
Hesene ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.
Jaunums!!: Luīza Elizabete, Kurzemes princese un Hesene · Redzēt vairāk »
Hugenoti
Hugenotu krusts, šobrīd Francijas Reformātu baznīcas simbols. Hugenoti (atvasinājums no eitgenôz — "sabiedrotais") ir franču protestanti, kuru izcelsme meklējama 16.—17.
Jaunums!!: Luīza Elizabete, Kurzemes princese un Hugenoti · Redzēt vairāk »
Ingrija
Zviedru Ingrija ar 17. gadsimtā pievienotajām Krievijas teritorijām (''Nuv. Ingermanland''). Bijusī Ingermanlandes hercogiste Krievijas impērijas kartē (1745). Ingrijas, Igaunijas, Letijas, Karēlijas, Nīlandes un Tavastijas provinces 1742. gadā izdotajā Somu jūras līča reģiona kartē. Kartes apakšā attēloti galvenie reģiona cietokšņi, iekaitot Pēterburgu un Kronštati Ingrijā. Ingrija ir vēsturisks reģions Krievijas Federācijas ziemeļrietumos, kas lielā mērā sakrīt ar mūsdienu Ļeņingradas apgabala un Sanktpēterburgas teritoriju.
Jaunums!!: Luīza Elizabete, Kurzemes princese un Ingrija · Redzēt vairāk »
Ivangoroda
Ivangoroda, no 1920.
Jaunums!!: Luīza Elizabete, Kurzemes princese un Ivangoroda · Redzēt vairāk »
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Jaunums!!: Luīza Elizabete, Kurzemes princese un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Luīza Elizabete, Kurzemes princese un Jelgava · Redzēt vairāk »
Ketleru dzimta
Hercogu Ketleru dzimtas ģerbonis ar katla kāsi kā Ketleru ("katlnieku") dzimtas seno simbolu. hercogs Kārlis. Ketleru dzimta ir dižciltīga vācu dzimta no Vestfālenes.
Jaunums!!: Luīza Elizabete, Kurzemes princese un Ketleru dzimta · Redzēt vairāk »
Kurzemes Marija Amālija
Kurzemes Marija Anna Amālija (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes hercoga Jēkaba Ketlera un Brandenburgas Luīzes Šarlotes meita, sava brālēna Hesenes-Kaseles landgrāfa Kārļa sieva un Zviedrijas karaļa Fredrika I māte.
Jaunums!!: Luīza Elizabete, Kurzemes princese un Kurzemes Marija Amālija · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Luīza Elizabete, Kurzemes princese un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Luīze Šarlote no Brandenburgas
Luīze Šarlote no Brandenburgas (dzimusi Berlīnē, mirusi Mītavā) bija Brandenburgas markgrāfiene, Kurzemes un Zemgales hercogiene, hercoga Jēkaba Ketlera sieva.
Jaunums!!: Luīza Elizabete, Kurzemes princese un Luīze Šarlote no Brandenburgas · Redzēt vairāk »
Namīra
Namīra ir pilsēta Beļģijas dienvidrietumos, Namīras provinces administratīvais centrs un lielākā pilsēta, kā arī Valonijas reģiona administratīvais centrs.
Jaunums!!: Luīza Elizabete, Kurzemes princese un Namīra · Redzēt vairāk »
Olivas miera līgums
Andrusovas pamiera 1667. gadā. Olivas miera līgums bija 1660.
Jaunums!!: Luīza Elizabete, Kurzemes princese un Olivas miera līgums · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Luīza Elizabete, Kurzemes princese un Rīga · Redzēt vairāk »
Reformātu baznīca
Luīzei Šarlotei 17. gadsimtā, sagrauta 1944. gadā, nav atjaunota. Reformātu baznīca ir kristietības konfesija, kas izveidojusies Žana Kalvina un Ulriha Cvinglija mācību ietekmē 16.
Jaunums!!: Luīza Elizabete, Kurzemes princese un Reformātu baznīca · Redzēt vairāk »
Saksija-Anhalte
Saksija-Anhalte ir federālā zeme Vācijas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Luīza Elizabete, Kurzemes princese un Saksija-Anhalte · Redzēt vairāk »
