Ātrāk nekā pārlūku!
13 attiecības: Berlīne, Brandenburga, Brandenburga-Prūsija, Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija), Frīdrihs Kazimirs Ketlers, Hoencollernu dinastija, Hugenoti, Kalvinisms, Otrais Ziemeļu karš, Polijas—Lietuvas ūnija, Potsdama, Prūsijas hercogiste, Prūsijas valdnieku uzskaitījums.
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts) un Berlīne · Redzēt vairāk »
Brandenburga
Brandenburga ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts) un Brandenburga · Redzēt vairāk »
Brandenburga-Prūsija
Brandenburgas markgrāfistes ģerbonis Prūsijas hercogistes ģerbonis Brandenburga-Prūsija ir vēsturnieku izmantots nosaukums, lai apzīmētu Brandenburgas markgrāfistes un Prūsijas hercogistes personālūniju laikā no 1618.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts) un Brandenburga-Prūsija · Redzēt vairāk »
Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija)
Frīdrihs I (dzimis, miris) bija Brandenburgas kūrfirsts no tēva nāves 1688.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts) un Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija) · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Kazimirs Ketlers
Hercoga Frīdriha Kazimira attēls uz 1689. gadā Jelgavā kaltā zelta dukāta. Apliecoši uzraksti: FRID:CAS:IN.L.CVR:E.SEM:DVX (Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs Kazimirs) un MONETA NO VA AVREA (jaunā zelta monēta). Frīdrihs II Kazimirs Ketlers (dzimis Jelgavā (Mītavā), miris) bija hercoga Jēkaba dēls, Kurzemes hercogs no 1682.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts) un Frīdrihs Kazimirs Ketlers · Redzēt vairāk »
Hoencollernu dinastija
Hoencollernu ģerbonis Hohencollernu pils Bādenē-Virtembergā Hoencollerni (Hohenzollern) ir vācu aristokrātu dzimta, pie tās pieder vairākas Eiropas valdnieku dinastijas.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts) un Hoencollernu dinastija · Redzēt vairāk »
Hugenoti
Hugenotu krusts, šobrīd Francijas Reformātu baznīcas simbols. Hugenoti (atvasinājums no eitgenôz — "sabiedrotais") ir franču protestanti, kuru izcelsme meklējama 16.—17.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts) un Hugenoti · Redzēt vairāk »
Kalvinisms
Žana Kalvina portrets Kalvinisms ir kristīgā mācība Žana Kalvina interpretējumā, viena no protestantisma mācībām.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts) un Kalvinisms · Redzēt vairāk »
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts) un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts) un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Potsdama
Potsdama (izruna) ir Vācijas pilsēta, Brandenburgas federālās zemes administratīvais centrs.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts) un Potsdama · Redzēt vairāk »
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts) un Prūsijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Prūsijas valdnieku uzskaitījums
Prūsijas valdnieki bija pavēlnieki senās Prūsijas zemēs.
Jaunums!!: Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts) un Prūsijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Frīdrihs Vilhelms Hohencollerns, Frīdrihs Vilhelms I Hohencollerns (kūrfirsts), Lielais kūrfirsts.
