Ātrāk nekā pārlūku!
57 attiecības: Alberts II (Rīga), Austrija, Ķīšezers, Bermontiāde, Biķernieku mežs, Centrs (Rīga), Cilvēki, Cisterciešu ordenis, Daugava, Dālderis, Dārziņi, Dīķis, Dūmvads, Dienvidu tilts, Dreiliņmuiža, Dunte, Durvis, Ebreji, Edgars Dunsdorfs, Gustavs II Ādolfs, Jezuīti, Johans Heinrihs Baumanis, Juglas ezers, Jumprava (Jumpravas pagasts), Jumpravmuižas koncentrācijas nometne, Klosteris, Koks, Krāsns, Krogs, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lielais Ziemeļu karš, Lieljumpravas muiža, Logs, Lsm.lv, Martins Vulfs, Maskavas iela (Rīga), Mūks, Pārdaugava, Plakanciems, Rīga, Rīgas aplenkums (1700), Rīgas aplenkums (1709—1710), Rīgas dome, Rīgas patrimoniālais apgabals, Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle, Rumbula, Saksija, Sarkanā armija, Sibīrija, Torņakalns, ..., Vācija, Vējdzirnavas, Veloceļš Centrs—Dārziņi, Vidzeme, Zemnieks, Zviedri, Zviedrijas valdnieku uzskaitījums. Izvērst indekss (7 vairāk) »
Alberts II (Rīga)
Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253—1273).
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Alberts II (Rīga) · Redzēt vairāk »
Austrija
Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Austrija · Redzēt vairāk »
Ķīšezers
Ķīšezers ir liels ezers Rīgas pilsētas ziemeļaustrumu daļā.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Ķīšezers · Redzēt vairāk »
Bermontiāde
Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Bermontiāde · Redzēt vairāk »
Biķernieku mežs
Biķernieku mežs jeb Biķernieki ir priežu mežs Rīgā starp Mežciemu, Teiku, Purvciemu un Šmerli.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Biķernieku mežs · Redzēt vairāk »
Centrs (Rīga)
Centrs ir Rīgas pilsētas apkaime.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Centrs (Rīga) · Redzēt vairāk »
Cilvēki
Cilvēki (Homo) ir cilvēkpērtiķu dzimtas (Hominidae) ģints, kurā ir iekļauts mūsdienu cilvēks (H. sapiens) un tā tuvākās ģenētiski radniecīgās sugas, kuras visas mūsdienās ir izmirušas.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Cilvēki · Redzēt vairāk »
Cisterciešu ordenis
Cisterciešu ordeņa ģerbonis. Cisterciešu ordenis (saīsinājums: OCist.) ir Romas katoļu baznīcas mūku un mūķeņu ordenis, dibināts 1098.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Cisterciešu ordenis · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Daugava · Redzēt vairāk »
Dālderis
Hercoga Jēkaba dālderis (1645. gads) Dālderis (atvasināts no) bija sudraba monēta ar diametru apmēram 40 mm un 29 gramu lielu svaru.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Dālderis · Redzēt vairāk »
Dārziņi
Dārziņi ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Dārziņi · Redzēt vairāk »
Dīķis
Dīķis Polijā Dīķis (no viduslejasvācu, afrikandu: dīk vai vidusholandiešu: dijc) ir neliela ezeram līdzīga ūdenstilpe, kas atšķiras no ezera ar to, ka ir mākslīgi izveidota, lai uzkrātu stāvošu ūdeni.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Dīķis · Redzēt vairāk »
Dūmvads
Kazahstānā (419,7 metri) Dūmvads, arī dūmenis, skurstenis (no), dūmeja un dūmcaurule ir visbiežāk vertikāla caurule dūmgāzu izvadīšanai atmosfērā.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Dūmvads · Redzēt vairāk »
Dienvidu tilts
Dienvidu tilts ir tilts Rīgā, kura būvniecību veica no 2004.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Dienvidu tilts · Redzēt vairāk »
Dreiliņmuiža
Rīgas-Dinaburgas dzelzceļa līnijas izveides un Kuzņecova porcelāna fabrikas uzcelšanas (1878. gada karte). Dreiliņmuiža jeb Dreiliņbuša bija pie Biķernieku draudzes novada piederoša muiža (Stadtgut) tagadējā Šķirotavas apkaimē.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Dreiliņmuiža · Redzēt vairāk »
Dunte
Dunte ir apdzīvota vieta Limbažu novada Liepupes pagastā.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Dunte · Redzēt vairāk »
Durvis
Heidelbergā. Skaistas durvis Durvis ir ēkas konstruktīva daļa, ar kuru noslēdz ēkas ieejas un izejas.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Durvis · Redzēt vairāk »
Ebreji
Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Ebreji · Redzēt vairāk »
Edgars Dunsdorfs
Edgars Dunsdorfs (1904—2002) bija latviešu vēsturnieks.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Edgars Dunsdorfs · Redzēt vairāk »
Gustavs II Ādolfs
Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Gustavs II Ādolfs · Redzēt vairāk »
Jezuīti
right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Jezuīti · Redzēt vairāk »
Johans Heinrihs Baumanis
Johans Heinrihs Baumanis (dzimis, miris) bija vācbaltiešu gleznotājs animālists.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Johans Heinrihs Baumanis · Redzēt vairāk »
Juglas ezers
Juglas ezers (agrāk — Ropažu ezers) ir ezers Rīgas austrumu daļā.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Juglas ezers · Redzēt vairāk »
Jumprava (Jumpravas pagasts)
Jumprava ir ciems Ogres novadā, Jumpravas pagasta centrs.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Jumprava (Jumpravas pagasts) · Redzēt vairāk »
Jumpravmuižas koncentrācijas nometne
Jumpravmuižas koncentrācijas nometne bija vācu koncentrācijas nometne okupētajā Latvijā, kas 1941.—1943.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Jumpravmuižas koncentrācijas nometne · Redzēt vairāk »
Klosteris
Itālijā Klosteris ir mūku vai mūķeņu kopienas ēkas komplekss, kuriem ir vienoti statūti.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Klosteris · Redzēt vairāk »
Koks
Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Koks · Redzēt vairāk »
Krāsns
Pompejos Krāsns ir ierīce, kuru kurinot, iegūst siltuma enerģiju.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Krāsns · Redzēt vairāk »
Krogs
Vecumnieku pagasta, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs 18. gadsimta Ramas kroga ēka netālu no Bišumuižas Krogs ir ēka, kas bija paredzēta ceļotāju un zirgu atpūtai.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Krogs · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Lieljumpravas muiža
Lieljumpravas muižas zemes 1791. gada kartē. Redzama Mazjumpravas pusmuiža (''Klein-Jungfernhof''), kreisajā Daugavas krastā, kā arī Langmaņa un Skoteles pusmuižas labajā krastā. Lieljumpravas muižas karte 1905. gadā (no ''Wegekarte des Rigaschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1905). Lieljumpravas muiža bija muiža tagadējā Ogres novada Jumpravas pagastā.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Lieljumpravas muiža · Redzēt vairāk »
Logs
Berlīnē Logs ir telpu norobežojošs atvērums sienā (loga aile), jumtā, kurš ļauj telpā ieplūst dabiskajai gaismai un skaņai, kā arī gaisam, ja logs ir atverams.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Logs · Redzēt vairāk »
Lsm.lv
LSM.lv ir Latvijas Sabiedrisko mediju — Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas — veidots ziņu portāls.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Lsm.lv · Redzēt vairāk »
Martins Vulfs
Martins Vulfs (dzimis ap 1593. gadu, miris 1633. gada 1. martā) bija Rīgas monētu meistars no 1615.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Martins Vulfs · Redzēt vairāk »
Maskavas iela (Rīga)
Maskavas iela atrodas Daugavas labajā krastā - Maskavas forštates, Ķengaraga, Rumbulas un Dārziņu apkaimēs.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Maskavas iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Mūks
Antonijs Lielais — mūku dzīves pamatlicējs Mūks (no (monahos) — 'vientuļnieks'), kā arī mūķene ir reliģiskas organizācijas loceklis, kas devis solījumu dzīvot askētisku dzīves veidu mūku biedrībā vai vientulībā, ievērojot attiecīgās organizācijas noteikumus un atsakoties no pasaulīgās dzīves.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Mūks · Redzēt vairāk »
Pārdaugava
Pārdaugava ir Rīgas daļa Daugavas kreisajā krastā.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Pārdaugava · Redzēt vairāk »
Plakanciems
Plakanciems (agrāk arī Plakanieši, Plakaņi) ir apdzīvota vieta Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Plakanciems · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas aplenkums (1700)
Rīgas aplenkums (Broces kolekcija, 1700). Sakšu karaspēks izvietojās pie Mazjumpravas muižas. Rīgas bombardēšana (Broces kolekcija, 1700). Rīgas aplenkums Lielā Ziemeļu kara sākumā ilga septiņus mēnešus no 1700.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Rīgas aplenkums (1700) · Redzēt vairāk »
Rīgas aplenkums (1709—1710)
Rātslaukumā 1710. gada jūlijā. Nikolaja II oficiālajai vizītei Rīgā (1910). Rīgas aplenkums Lielā Ziemeļu kara laikā ilga astoņus mēnešus no 1709.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Rīgas aplenkums (1709—1710) · Redzēt vairāk »
Rīgas dome
Rīgas dome ir Rīgas pilsētas pašpārvaldes augstākā iestāde.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Rīgas dome · Redzēt vairāk »
Rīgas patrimoniālais apgabals
Rīgas patrimoniālā apgabala karte (18. gs.) ar četriem draudžu novadiem (''Kirchspiel''): Salas (''Holmhof''), Piņķu (''Pinkenhof''), Katlakalna (''Kattelkaln''), Biķernieku (Bickern'')'' Rīgas patrimoniālais apgabals 1791. gada kartē. Rīgas patrimoniālais apgabals 1918. gadā Rīgas administratīvās robežas un agrākais patrimoniālais apgabals (sārtā krāsā) pēc 1922. gada Rīgas patrimoniālais apgabals jeb Rīgas lauku novads bija Rīgas pilsētai administratīvi un tiesiski pakļauta lauku teritorija (~750 km2) ap pilsētu Daugavas lejteces abos krastos.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Rīgas patrimoniālais apgabals · Redzēt vairāk »
Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle
Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes draudzes katedrāle un arhibīskapa rezidence Vecrīgā, Jēkaba ielā 9, kas celta 1225.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle · Redzēt vairāk »
Rumbula
Rumbula ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Rumbula · Redzēt vairāk »
Saksija
Saksijas brīvvalsts ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts austrumos.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Saksija · Redzēt vairāk »
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »
Sibīrija
Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Sibīrija · Redzēt vairāk »
Torņakalns
Torņakalns ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Torņakalns · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Vācija · Redzēt vairāk »
Vējdzirnavas
19. gadsimta vidū celtās Āraišu vējdzirnavas. Vējdzirnavas ir dzirnavas, kuras veic darbu, izmantojot vēja enerģiju.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Vējdzirnavas · Redzēt vairāk »
Veloceļš Centrs—Dārziņi
Veloceļš Rumbulā 2016. gadā Nepabeigtā veloceļa beigu posms 2017. gada vasarā. Veloceļš Centrs — Dārziņi ir veloceļš Rīgā, kas pilsētas centru (Vecrīgu) ar Maskavas forštati, Ķengaragu, Rumbulas apkaimi un turpinās virzienā uz Dārziņiem.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Veloceļš Centrs—Dārziņi · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Zemnieks
Zemniece no Austrumeiropas. Zemnieks, lauksaimnieks jeb fermeris (no), ir persona, kura nodarbojas ar kultūraugu un mājlopu audzēšanu.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Zemnieks · Redzēt vairāk »
Zviedri
Zviedri ir viena no Eiropas nācijām, kas cēlusies no ģermāņiem un runā zviedru valodā, Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Zviedri · Redzēt vairāk »
Zviedrijas valdnieku uzskaitījums
Mūsdienu Zviedrijas karaļu mazais ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti kristītie Zviedrijas valdnieki, kopš aptuveni 970.
Jaunums!!: Mazjumpravas muiža (Rīga) un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Jungfernhof, Mazjumprava, Mazjumpravmuiža.
