Ātrāk nekā pārlūku!
22 attiecības: Amēbas, Šūnas kodols, Baktērijas, Bezdzimumvairošanās, Citoplazma, Eikarioti, Gļotas, Gļotsēnes, Hieronīms Boss, Micēlijs, Nodalījums (botānika), Pasaulīgo baudu dārzs, Protisti, Raugs, Rizārijas, Saprotrofi, Sēnes, Sporas, Valsts (bioloģija), Vienšūņi, Zieds, Zigota.
Amēbas
Amēbas (Amoeba) ir mikroskopisku vienšūnas organismu ģints, kas ietilpst Amoebidae dzimtā.
Jaunums!!: Gļotsēnes un Amēbas · Redzēt vairāk »
Šūnas kodols
Šūnas kodola uzbūve: 1 — kodola apvalks; 1a — ārējā membrāna; 1b — iekšējā membrāna; 2 — kodoliņš; 3 — kodola sula; 4 — hromatīns; 4a — heterohromatīns; 4b — eihromatīns; 5 — ribosomas; 6 — kodola poras. Šūnas kodols (vai nuculeus) ir eikariotu šūnas organoīds, kurš satur ģenētisko informāciju (DNS).
Jaunums!!: Gļotsēnes un Šūnas kodols · Redzēt vairāk »
Baktērijas
Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.
Jaunums!!: Gļotsēnes un Baktērijas · Redzēt vairāk »
Bezdzimumvairošanās
Bezdzimumvairošanās procesa shēma Bezdzimumvairošanās jeb binārā dalīšanās ir vairošanās process, kurā nepieciešams tikai viens vecākorganisms.
Jaunums!!: Gļotsēnes un Bezdzimumvairošanās · Redzēt vairāk »
Citoplazma
Citoplazma — vide, kur atrodas visi šūnas organoīdi. Citoplazma ir pusšķidra viela, kas veido šūnas iekšējo vidi.
Jaunums!!: Gļotsēnes un Citoplazma · Redzēt vairāk »
Eikarioti
Eikarioti (Eukaryota vai Eukarya) ir organismi, kas sastāv no šūnām, kurām ir morfoloģiski labi izveidoti kodoli un ar membrānām klāti organoīdi.
Jaunums!!: Gļotsēnes un Eikarioti · Redzēt vairāk »
Gļotas
Dzemdes kakla gļotas Gļotas ir daudzšūnu organismu šūnu sekrēcijas produkts, kuru veido pārsvarā gļotādas epitēlijaudi.
Jaunums!!: Gļotsēnes un Gļotas · Redzēt vairāk »
Gļotsēnes
''Diachea leucopodia'' ''Stemonitis fusca'' augļķermenis ''Mycetozoa'' Ernsta Hekela 1904. gada zīmējumā "Dabas mākslas formas" Uz mitra papīra augoša gļotsēne ''Brefeldia maxima'' plazmodijs uz koksnes ''Trichia varia'' Gļotsēnes (Mycetozoa, arī Myxomycetes, Myxomycota u.c.) ir neformāls bioloģiskas grupas nosaukums, kas piešķirts vairāku veidu ģenētiski nesaistītiem eikariotu organismiem, kuri var brīvi dzīvot kā atsevišķas šūnas, bet var apvienoties, veidojot daudzšūnu reproduktīvas struktūras.
Jaunums!!: Gļotsēnes un Gļotsēnes · Redzēt vairāk »
Hieronīms Boss
right Triptiha "Pasaulīgo baudu dārzs" labējais panelis, kurā attēlota elle Hieronīms Boss (dzimis ap 1450. gadā, miris), īstajā vārdā Jorens Antonīss van Ākens (Hieronymus van Aken), bija nozīmīgs nīderlandiešu 15.—16.
Jaunums!!: Gļotsēnes un Hieronīms Boss · Redzēt vairāk »
Micēlijs
Sēņotne Micēlijs (no (múkēs) — 'sēne') jeb sēņotne ir sēņu organisma paslēptā daļa, kas var atrasties zem sūnām, koku mizas, vai vienkārši zemē.
Jaunums!!: Gļotsēnes un Micēlijs · Redzēt vairāk »
Nodalījums (botānika)
Nodalījums ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība, kuru lieto botānikā, savukārt zooloģijā šai vienībai atbilst tips.
Jaunums!!: Gļotsēnes un Nodalījums (botānika) · Redzēt vairāk »
Pasaulīgo baudu dārzs
"Pasaulīgo baudu dārzs" jeb "Pasaulīgo prieku dārzs" (apm. 1500.-1510. g.; precīzs uzgleznošanas laiks nav zināms) ir Hieronīma Bosa triptihs, viens no viņa visslavenākajiem darbiem.
Jaunums!!: Gļotsēnes un Pasaulīgo baudu dārzs · Redzēt vairāk »
Protisti
Protisti (Protista, no — 'pats pirmais') ir organismi, kuriem nav specializētu audu.
Jaunums!!: Gļotsēnes un Protisti · Redzēt vairāk »
Raugs
''Saccharomyces cerevisiae'' mikroskopā Raugi ir eikarioti, vienšūnas organismi, kas ierindoti sēņu valstī.
Jaunums!!: Gļotsēnes un Raugs · Redzēt vairāk »
Rizārijas
Rizārijas (Rhizaria) ir liela vienšūņu un koloniālu eikariotu grupa.
Jaunums!!: Gļotsēnes un Rizārijas · Redzēt vairāk »
Saprotrofi
Cikls starp heterotrofiem un autotrofiem organismiem Porcelāna tintene ir tipisks saprofīta paraugs Parastās celmenes rizomorfas uz koksnes Saprotrofi (— puve, τροφή — pārtika) ir organismi (baktērijas un sēnes), kas noārda organismu mirušās vai pūstošās atliekas, pārvēršot tās neorganiskos un vienkāršos organiskos savienojumos.
Jaunums!!: Gļotsēnes un Saprotrofi · Redzēt vairāk »
Sēnes
Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.
Jaunums!!: Gļotsēnes un Sēnes · Redzēt vairāk »
Sporas
askos mikroskopā Dārza atmatenes bazīdijsporas uz bazīdijām Parastās aļņpapardes (''Asplenium scolopendrium'') sporangiju kopas ar sporām lapu apakšpusē Nereti sporām ir īpatnēja virsma, kas palīdz atšķirt dažādas sugas. Trifeļu dzimtas sēnes ''Tuber oregonense'' sporas Sporas ir īpašas šūnas, kas nodrošina daudzu organismu vairošanos vai izdzīvošanu.
Jaunums!!: Gļotsēnes un Sporas · Redzēt vairāk »
Valsts (bioloģija)
Dzīvnieku bioloģiskā klasifikācija. Augiem tipa vietā ir nodalījums, bet kārtas vietā — rinda Valsts ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Gļotsēnes un Valsts (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Vienšūņi
Balantīdija Vienšūņi jeb protozoji (Protozoa, no sengr. πρῶτος "pirmais" un ζῷα "dzīvība", daudzskaitļa forma no sengr. ζῷον "dzīvā būtne") ir polifilētiska eikariotisku vienšūnas organismu grupa ar heterotrofu barošanās veidu.
Jaunums!!: Gļotsēnes un Vienšūņi · Redzēt vairāk »
Zieds
ārumu dz.) Zieds ir segsēkļu dzimumvairošanās orgāns, kura funkcija ir pēc apputeksnēšanās ražot sēklas.
Jaunums!!: Gļotsēnes un Zieds · Redzēt vairāk »
Zigota
Zigota (no grieķu ζυγωτόν) ir diploidāla šūna, kas izveidojusies, saplūstot divām gametām.
Jaunums!!: Gļotsēnes un Zigota · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Miksomicētas, Miksomicētes, Mycetozoa.
